Pašu valdība – ne ķeksītim • IR.lv

Pašu valdība – ne ķeksītim

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Didzis Meļķis, organizācijas ManaBalss komunikācijas vadītājs

“Atveram pašvaldības!” – šāda iniciatīva platformā ManaBalss aicina Latvijas iedzīvotājus un arī diasporu nopietni pievērsties savu tiesību un interešu īstenošanai pašvaldībās.

Topošie grozījumi Pašvaldību likumā paredz labu jauninājumu – beidzot juridiski būs noteikti kolektīvie iesniegumi arī pašvaldībām. Tas nozīmē, ka, savācot zināmu skaitu parakstu, šāds iesniegums pašvaldībā būs jāizskata prioritārā kārtībā attiecībā pret “vienkāršajiem” iesniegumiem.

Tas ir tiešām lieliski, ka šāds regulējums būs arī pašvaldībās. Tomēr nopietns risks pilnvērtīgai sabiedrības līdzdalībai un demokrātijai ir ļoti šaurais definējums, kurš tad drīkstēs kolektīvo iesniegumu mehānismu izmantot.

Pašreizējā likumprojektā “aiz borta” paliek gan tie, kuriem jau pašlaik ir zināmas tiesības pašvaldību dzīvē – nekustamā īpašuma turētāji, kuri ir pierakstīti citās pašvaldībās, un citu ES valstu pilsoņi. Šādas tiesības netiek paredzētas arī Latvijas diasporai, kas ir deklarējusi savu dzīvesvietu ārvalstīs, tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvesvietu pašvaldībās īrē, kā arī studentiem. Nerunājot nemaz par nepilsoņiem.

Mūsu ieskatā šāds “pašu” definējums nav pieņemams. Iedzīvotāju atsvešinātība no līdzdalības politiskajos un rīcībpolitikas procesos jau ir nacionālajai drošībai bīstamā līmenī. Politisko partiju biedru skaits Latvijā ir mazāks nekā Igaunijā, un Lietuvas lielākā partija ir lielāka nekā visas Latvijas partijas kopā.

Tas ir nacionālajā līmenī, kur strukturālas pārmaiņas paredzami prasīs krietni lielāku politisko gribu par esošo un arī laiku, kamēr notiks aizas starp “mēs, bāliņi” un “viņi, vara un valdība” pārvarēšana. Savukārt sabiedrības līdzdalība pašvaldību līmenī varētu notikt paredzami efektīvāk, jo tā tomēr pat valodas līmenī ir pašu valdība.

Diemžēl likumdošana virzās uz to, ka demokrātija pašvaldībās būs aizspriedumu un aplamu argumentu gūstā. Tas noteikti pastiprinās sabiedrības sašķeltību un iedzīvotāju un varas cinismu. Arī balsojot par iniciatīvu “Atveram pašvaldības!”, ir iespēja tam pretoties.

Kas attiecas uz aplamajiem argumentiem, tad pamatā eventuāli šaurajām līdzdalības tiesībām ir IIN – iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Arguments ir – “ja gribi mācīt mūs dzīvot, tad maksā nodokli šeit”. Ir skaidrs, ka esošā IIN iekasēšana un sadale neatbilst mūsdienu prasībām un tā būtu jāmaina, varbūt pat starptautiski, tomēr tā ir cita diskusija – par ekonomiku.

Varbūt ģimenē ir pieļaujama retorika – “ja neapēdīsi bietītes, tad nedabūsi saldo”, tomēr valstī teikt – “ja nemaksāsi daļu nodokļu šai konkrētajā katlā, tad tev nav balss tiesību par savu miskasti, transportu, komunikācijām un apkārtējo lietu kārtību” ir nesamērīgi, netiesiski un bīstami. Ekonomiskā un fiskālā politika nedrīkst turēt gūstā demokrātiju. Gluži pretēji – demokrātija ir jāpadara pilnvērtīga un spēcīga, un tā nostādīs uz kājām arī ekonomiku, nodokļu lietas ieskaitot.

Noslēgumā vēl par to “nelaimīgo” nepilsoņu jautājumu. Mēs, iniciatīvas virzītāji, apzināmies, ka tā iekļaušana nenāk par labu “Atveram pašvaldības!” popularitātei pilsoņu vidū (saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli leģitīmi iniciatīvas parakstītāji ir tikai Latvijas pilsoņi vecumā no 16 gadiem). Tomēr neiekļaut to nevarējām, jo tas ir sirdsapziņas jautājums, pat ja tas nenāk par labu mārketingam.

Tomēr aicinu arī pārliecinātus nacionālistus neizliet ūdeni no šīs vanniņas kopā ar bērnu. Jūsu paraksts par šo iniciatīvu nenozīmē, ka tā 1:1 pārtaps likumā, jo parasti tā nenotiek. ManaBalss autoru iniciatīvas ir idejas – tie nav likumprojekti; vēl jo mazāk – tālākajiem lēmumu pieņēmējiem saistoši formulējumi.

Ja šī iniciatīva nonāks Saeimā, savācot nepieciešamo atbalstu vai tiekot kādu politiķu proaktīvi pārņemta dienaskārtībā, tad galējais lēmums jebkurā gadījumā būs politisks un tas visdrīzāk būs kompromiss. Vai tas ietvers nepilsoņu tiesības līdzdalībai pašvaldībās? Es tā ceru. Tāpat kā ceru par citām eventuāli “izkļautajām” sabiedrības grupām. Tomēr paredzami tas nav.

Šis ir ticības solis pretī savam tuvākajam – Ir lasītājam, politiķim un “pagasta vecim” ticībā dialoga iespējai. Ņemot vērā, ka ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada mēs jau esam dialoga čempioni pasaules mērogā, tā nav naiva ticība, nepamatota cerība un tukša ideja. Vai idejas laiks par pilnvērtīgu un spēcīgu pašu valdību ir pienācis? Tas ir jūsu ziņā.

Vēlu sirdī gaišu valsts svētku laiku!

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu