Lai nepieļautu krāpšanos, jābūt atbildīgiem par depozīta sistēmas operatoru • IR.lv

Lai nepieļautu krāpšanos, jābūt atbildīgiem par depozīta sistēmas operatoru

Atkritumu konteineri šķirošanai. Foto: Ivars Soikāns, LETA
Gintars Varns, Lietuvas depozīta sistēmas operatora (USAD) vadītājs

Tā kā atkritumu depozīta sistēmā ir iesaistīti lieli finanšu līdzekļi un savāktais materiāls ir ļoti vērtīgs, tieši krāpšanās riski var kļūt par sistēmas vājo punktu. Ieviešot depozīta sistēmu pie mums Lietuvā un kaimiņvalstī Igaunijā, līdztekus tika izstrādāti arī pilnīgas kontroles pasākumi, kas jau no pirmās dienas ir kalpojuši kā stūrakmens efektīvai divjoslu sistēmas vadībai, samazinot potenciālās krāpnieciskās darbības līdz minimumam.

Lietuvā taras depozīta sistēma darbojas jau kopš 2016. gada un to kopīgi pārvalda mazumtirgotāji un ražotāji, savukārt atkritumu apsaimniekotājiem nav nekādas saistības ar sistēmas darbību. Tā to paredz arī Eiropas Savienības (ES) normatīvie akti, kas skaidri pasaka, ka iepakojumu atpakaļsavākšana jānodrošina tiem, kuri saražo dzērienus depozīta iepakojumā. Pie mums sistēma strādā ļoti efektīvi, tādēļ vēlamies aicināt mūsu kaimiņus, latviešus, mācīties no citu valstu labajiem paraugiem un nepieļaut, ka nekorekti formulēti depozīta sistēmas operatora izvēles kritēriji sabojā veiksmīgas sistēmas potenciālu, uz kuru Latvija tiekusies jau veselus 20 gadus.

Krāpniecisku darbību novēršana ir viens no vissvarīgākajiem depozīta sistēmas elementiem, tādēļ tieši nozares pārstāvjiem jābūt iespējai kontrolēt depozīta sistēmas darbību.

Nozarei ir tiesības novērst potenciālos krāpšanas riskus, un tas attiecas arī uz trešo pušu iesaisti, tā kā gadījumā, ja depozīta operatora faktiskā kontrole nonāks atkritumu apsaimniekotāju rokās, būs jāceļ dalības maksa un tas attiecīgi palielinās plauktos atrodamo dzērienu cenu. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ tieši ražotājiem un mazumtirgotājiem vienmēr jābūt atbildīgiem par depozīta sistēmas operatoru.

Ieviešot depozīta sistēmu Lietuvā, mācījāmies no citu valstu, arī Igaunijas, piemēriem un pieļautajām kļūdām. Tagad, sistēmai darbojoties jau piekto gadu, varu droši apgalvot, ka situācija uzlabojas, turklāt iedzīvotāji ir apmierināti ar esošo kārtību. Veicot patērētāju socioloģiskās aptaujas noskaidrojām, ka absolūtais vairākums jeb 97% respondentu ir apmierināti ar depozīta sistēmas darbību un uzskata, ka šāda sistēma ir nepieciešama, savukārt 87% apgalvo, ka izmanto depozīta sistēmu un nodod vienreiz lietojamos dzērienu iepakojumus.

Tā kā depozīta sistēma risina konkrētu problēmu – piesārņojumu vidē – bija arī svarīgi saprast, vai reālā situācija atbilst izvirzītajiem mērķiem. Apkopojot aptaujas rezultātus noskaidrojām, ka 95% respondentu pamanījuši, ka pēc depozīta sistēmas ieviešanas atkritumu daudzums tādās publiskās vietās kā parki, upes un ezeri ir samazinājies.

Dzērienu ražotāju un mazumtirdzniecības nozarēm depozīta sistēmas ieviešana rada lielas finansiālas saistības, tādēļ tām jābūt tiesīgām pārvaldīt to izpildi, uzņemoties depozīta sistēmas operatora funkciju. Nebūtu loģiski, ja sistēmā mēģinātu iesaistīties kādas trešās puses, jo tām nav šādas tiešas un pamatotas motivācijas, un tas drīzāk izskatītos pēc apzinātas vēlmes gūt labumu uz nozaru un patērētāju rēķina. Balstoties uz esošajiem nosacījumiem, sistēma Lietuvā darbojas ļoti labi, tāpēc arī Latvijai ieteiktu neizgudrot divriteni no jauna un atcerēties, ka pats svarīgākais, ieviešot depozīta sistēmu, ir padarīt apkārtējo vidi tīrāku un izdarīt to patērētājiem draudzīgā un finansiāli izdevīgā veidā.

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu