Režisore Laila Pakalniņa uzstāda rekordu Tallinas maratonā • IR.lv

Režisore Laila Pakalniņa uzstāda rekordu Tallinas maratonā

29
Aktieris Vilis Daudziņš filmā "Ausma" tēlo mazā Jančuka padomju varai nostučīto tēvu. Publicitātes foto
Ieva Cielava

Kinorežisore noskrējusi 42 kilometrus Tallinas maratonā, lai reklamētu jauno filmu “Ausma”

Viena no pazīstamākajām latviešu kinorežisorēm Laila Pakalniņa šodien, 13. septembrī, noskrējusi 42 kilometrus Tallinas maratonā, lai pieteiktu savas jaunās filmas “Ausma” pirmizrādi. “Šis būs garākais paziņojums par filmas pirmizrādi pasaules vēsturē,” smejas režisore.

Filmas pirmizrāde nenotiks Latvijā, bet gan Igaunijā Tallinas kino festivālā “Melnās naktis”. Par izvēli demonstrēt filmu Tallinā režisore saka: “Ir gods piedalīties šajā festivālā, kuram šogad izdevies iegūt A klases statusu kā kino festivāliem Kannās, Berlīnē, Romā, Varšavā.” Visā pasaulē ir tikai 15 šāda mēroga festivāli un “Melnās naktis” ir pirmais kino festivāls visā Ziemeļeiropā, kam šo statusu izdevies iegūt.

Kinofilma “Ausma” ir Latvijas un Polijas kopprodukts, kam līdzfinansējumu 400 000 eiro apmērā sniedzis arī Latvijas Nacionālais kino centrs. Filmas iedvesmas avots ir slavenā Rīgā dzimušā režisora Sergeja Eizenšteina nepabeigtā filma “Tērču pļavas”, kuras pamatā bija padomju laika pasaka par zēnu Pavļiku Morozovu. Puika kļuva par padomju režīma varoni, jo nosūdzēja savu tēvu, kas no padomju varas slēpa pārtikas krājumus, lai ģimene neciestu badu. Pavļika ģimene zēnu par nodevību esot nogalinājusi. Padomju vara nostāstu izmantoja kā propagandu, glorificējot mocekli.

“Paņēmu Eizenšteina garu un pasakas shēmu, ne pašu scenāriju,” skaidro Pakalniņa, piebilstot: “Pārcēlu notikumu norisi uz Latviju, ignorējot ģeorgāfiju un hronoloģiju.” Melnbaltā filma stāstīs par mazo Jančuku un viņa tēvu, kuru dēls nodos varas iestādēm. Filmas norisei nav konkrēta laikā, bet režisore skaidro, ka tas ir skarbā sociālisma laiks, “kad džinsu vēl nebija” – 20. gadsimta 50. – 60. gadi.

Režisore stāsta: “Tā nav filma par vecajiem laikiem un par to, ka sociālisms bija slikts. Nosodīt sociālismu nav jēgas. Es to uztveru kā iespēju atcerēties sociālismu, kādu es pieredzēju – sistēmu, kas nonivelē personību, pieprasa, lai cilvēki ir skrūvītes un visi pakļaujas. Gribu panākt, lai cilvēkiem rodas sajūta: “Ak, Dievs, kāds murgs! Kaut ar mani un bērniem tas nekad nenotiktu!””

Lai gan filma nav paredzēta autentiska, mūsdienu pēdas tās veidotāji cenšas dzēst. Filmēšanas darbi noritēja trīs mēnešus un pabeigti jau pagājušā gada oktobrī, bet vēl patlaban noris darbs pie montāžas un specefektiem – iztīrītas satelītantenas no kadriem, sazīmētas sarkanās padomju zvaigznes, kur nepieciešams, sakopēti padomju laika kombaini lauku kadros.

“Ausmas” filmēšana noritējusi vairākās vietās – ap Talsiem, Tukumu, Jēkabpili, Rīgu un kāda pauguraina lauku ainava filmēta arī Polijā pie Lietuvas robežas. Mazo Jančuku spēlēs jaunais aktieris Antons Grauds, kuram filmēšanas laikā bija tikai 11 gadu. Jaunā Rīgas teātra aktieris Vilis Daudziņš spēlēs Jančuka nodoto tēvu, Andris Keišs – ciema padomes priekšsēdi, Liene Šmukste – kolhoza priekšnieci, Ģirts Krūmiņš – viņas vīru. Nozīmīga loma būšot arī Rūdolfam Plēpim. Galveno komunistu filmā atveido poļu aktieris Viktors Zborovskis, teju divus metrus garš izbijušais basketbolists.

Lai Antons varētu pēc iespējas labi nospēlēt savu lomu, radošā komanda viņam stāstīja par pionieriem un padomju iekārtu. Pakalniņa zēnu bija ievērojusi kādā jauniešu video skicē, un viņu pārliecināja Antona tēls: “Sapratu, ka viņš ir ļoti pacietīgs un izpildīgs, kas ir svarīgi, jo kino ir skarbs.”

Filmas mūzikas autors ir pianists Vestards Šimkus.

Pagaidām nav skaidrs, kādos festivālos filma vēl tiks izrādīta un kad tā būs redzama Latvijā, režisore šos lēmumus cer saskaņot pēc pāris nedēļām.

Noskrietajam Tallinas maratonam īpaši gatavojusies režisore nav, jo skriešana ir viņas ikdienas aizraušanās – ik dienu viņa noskrien vismaz 20 kilometrus. Šis bija astotais maratons, kuru Laila Pakalniņa ir pieveikusi.

Laila Pakalniņa ir viena no pazīstamākajām mūsdienu latviešu kinorežisorēm. Darbu kino viņa sāka 80. gadu beigās. Režisores filmas izrādītas un godalgotas starptautiskos un nacionālos filmu festivālos, kā arī tikušas nominētas Eiropas Kinoakadēmijas balvai. Līdz šim Laila Pakalniņa uzņēmusi vairāk kā 20 filmas.

Filmas “Ausma” video fragmentu varat noskatīties šeit.

Komentāri (29)

zars 14.09.2015. 10.45

Latvijai vitāli nepieciešami līderi, kuri spēj iedvesmot līdzpilsoņus celties un iet, tiekties uz patiesām vērtībām. Tas ir mūsu tautas pašapziņas celšanas un, brīžiem šķiet – pat izdzīvošanas jautājums. Vēl joprojām. Lai režisorei, skrienot cauri dzīvei, arī turpmāk izdodas noķert patiesības mirkļus filmās un, varbūt, atkal kādā sulllīgā komentārā, kā reižu reizēm jau bijis!

+1
0
Atbildēt

1

    edge_indran > zars 14.09.2015. 11.18

    ——–

    Bez līderiem jau pēc 2.Pasaules kara Latvijas tauta nevarētu ne izdzīvot, ne sagrauto zemi atjaunot un attīstīt! Līderi rūdījās pēckara skarbajā laikā, kad ne tikai bija jāuzņemas atbildība, bet arī jāatbild par paveikto.

    Lielvārdes kolhoza “Lāčplēsis” priekšsēdētājs Edgars Kauliņš.

    http://www.la.lv/wp-content/uploads/2013/10/g1/26apr_Kaulins_23.jpg

    p.s.

    Pakalniņai vajadzētu pamācīties no Zālītes kundzes. Ja pārāk tālu no patiesības aizej, tad negatīvas sekas ir neizbēgamas:

    “Māra Zālīte: “Esmu saņēmusi tik daudz samazgu uz galvas, vairāk nekā padomju laikā” (KasJauns.lv – 15.decembris, 2013)

    +1
    0
    Atbildēt

    0

gustaps 13.09.2015. 19.54

Sarmīte Ēlerte lec ar gumiju no Gaujas tilta, Laila Pakalniņa skrien maratonu…

Prieks par mūsu Personībām. Nāk prātā poļu himnas sākums – Polija nav zudusi, kamēr mēs esam dzīvi. Optimisms.

+2
-1
Atbildēt

0

Andris Z. 13.09.2015. 22.04

Dīvainākie komentāri, kurus nācies lasīt pēdējā pusgadā

+1
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu