„Iespējamās misijas” dalībnieki gaida pirmo septembri • IR.lv

„Iespējamās misijas” dalībnieki gaida pirmo septembri

22
"Iespējamās misijas" jaunā iesaukuma 21 dalībnieks kopīgā foto ar izglītības ministri Mārīti Seili un kustības atbalstītājiem. Publicitātes foto
Krista Petrošina

Jaunie skolotāji pat sapņos jau redz sevi kā pedagogu

Jau pēc nepilniem trīs mēnešiem – 1.septembrī – 21 „Iespējamās misijas” (IM) dalībnieks sāks savu misiju kādā no Latvijas skolām. Turp viņi dosies ar mērķi: mācīties kopā ar skolēniem, veicināt gan skolēnos, gan skolotājos radošumu, iedvesmot tos, padarīt gan pasauli, gan Latviju labāku, kā arī, lai augtu kopā ar saviem skolēniem.

Šogad IM tika saņemti kopā 204 pieteikumi, no kuriem tika atlasīts 21 dalībnieks – konkursā piedalījās 8,5 cilvēki uz vienu pedagoga vietu. Dalībniekiem bija jāiztur četras konkursa kārtas.

Iepriekšējo septiņu IM „iesaukumu” 108 dalībnieki ir uzlabojuši dzīvi 17 tūkstošiem skolēnu, pārstāvējuši 81 skolu Latvijā. Daļa no viņiem turpina darbu skolās.

No šāgada IM dalībniekiem 15 ir Latvijas Universitātes absolventi, pa diviem nāk no Rīgas Ekonomikas augstskolas, Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Latvijas Mākslas akadēmijas.

Šogad izglītības programmā piedalīsies dabaszinību skolotāja Daiga Bukonte, angļu valodas skolotājs Kārlis Caune, matemātikas skolotāja Ieva Darviņa, vēstures, politikas un tiesību skolotāja Liene Dreimane, latviešu valodas un literatūras skolotāja Elita Dumpe, matemātikas skolotāja Nadežda Jurčenko, angļu valodas skolotāja Zane Kālberga, vizuālās mākslas skolotāja Nelda Kārkliņa, vēstures skolotāja Paulīna Latsone, krievu valodas skolotājs Artjoms Ļipins, vizuālās mākslas skolotāja Ilze Medne, latviešu valodas un literatūras skolotāja Anastasija Orihova, bioloģijas un fizikas skolotāja Lauma Priekule, kompozīcijas, datorgrafikas, amatu mācības skolotāja Dace Puga, vēstures, kulturoloģijas un sociālo zinību skolotāja Evija Pumpuriņa, latviešu valodas un literatūras skolotāja Zane Reiha, sociālo zinību un kulturoloģijas skolotāja Aija Upīte, dabaszinību, bioloģijas un veselības mācības skolotāja Sintija Valucka, matemātikas, astronomijas un ķīmijas skolotājs Emīls Veide, sociālo zinību skolotāja Inese Vilciņa un matemātikas un komerczinību skolotāja Anete Vītola.

IM ar 123 vakancēm bija pieteikušās 70 skolas. No jaunajiem pedagogiem skolas sagaida inovācijas, svaigu pieredzi, spēju aizraut, iedvesmot citus, profesionalitāti, īpašas attiecības ar bērniem, kā arī mūsdienīgas mācību metodes. IM 8. iesaukuma dalībnieki strādās skolās visā Latvijā – Rīgā, Mārupē, Olainē, Ādažos, Stalbē, Blīdenē, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Salaspilī, Stalbē un Blīdenē.

Šogad no IM dalībniekiem 43% mācīs dabaszinātnes, matemātiku vai informātiku, 81% humanitārās zinātnes un 19% – sociālās zinātnes. Katrs skolotājs var mācīt arī vairākus priekšmetus.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile jaunajiem skolotājiem teica, ka aizvien lielāku nozīmi gūst tēze, ka izglītības sistēma var būt tikai tik laba, cik labi ir tās skolotāji. Latvija ir aktualizējusi skolotāju kvalitātes jautājumu Eiropā. Viņa teic, ka skolā pavadītie 12 gadi ir ļoti svarīgi ikviena dzīvē: “Ne tikai, lai iemācītos pareizās formulas un prasmes, bet arī, lai veidotu pareizās attiecības, veidotu prasmi mācīties, nebaidīties kļūdīties, lasīt, saprast, ko es lasu, un to analizēt, izteikt viedokli.” Mērķtiecība, atvērtība, izcilība un atbildība – to novēl Seile visiem dalībniekiem.

IM direktors Mārtiņš Kālis uzsver: “Jaunie IM dalībnieki sev ir uzstādījuši augstus un nozīmīgus mērķus – panākt, lai skolēni labāk apgūst mācību saturu un novērtē mācību procesu. Tikai tā var saglabāt vēlmi mācīties mūža garumā, kas mūsdienās ir neatņemama ikdienas un darba sastāvdaļa.”

Daiga Bukonte, viena no šāgada dalībniecēm, par piedalīšanos IM ir domājusi kopš studiju pirmā kursa, bet visi apstākļi sakrita, ka tieši šogad viņa pieteicās. Viņa atzīst, ka nav bijis viegli, jo konkurss bijis grūts. “Pēdējā intervijā tu atklāj visu, jo papīrs pacieš visu, bet tad, kad runā, izliec sevi, atver sirdi, kāpēc vēlies piedalīties. Katrs dalībnieks, kas ir šeit, iedvesmo, jo viņi novērtē un tic tam, ko dara,” viņa stāsta.

Priekšroku dodot angļu filoloģijas studijām nevis angļu valodas skolotāja profesijai studiju laikā, Zane Kālberga tikai tagad sapratusi, ka vajadzēja izvēlēties tomēr otru ceļu. Tāpēc viņa tagad ir pieņēmusi izaicinājumu dalībai IM. Kālberga atzīst, ka pēc visām kārtām bijusi pesimistiska, tāpēc bijusi pārsteigta par labo rezultātu. Viņas domas pirms četriem gadiem par skolotāja profesiju bija citādākas gan par izaugsmes iespējām, gan finansiālo atbalstu, gan par pašizaugsmi. “Tagad sapratu, ka IM lieliski parāda, ka izaugt var arī skolotājs. Ir kur augt, ir kur censties, slīpēt sevi, savu personību un savas prasmes,” atzīst Kālberga. Viņa stāsta, ka kladē jau tagad tiek pierakstītas idejas, kuras jaunā skolotāja grib īstenot skolā.

„Iespējamā misija” ir 2008.gadā izveidota izglītības programma, lai nostiprinātu izglītību kā vērtību Latvijā. IM ik gadu piesaista darbam skolā labākos augstskolu absolventus un palīdz viņiem kļūt par iedvesmojošiem skolotājiem un nākotnes līderiem. Programmas mērķis ir nodrošināt, lai katrs bērns Latvijā saņem kvalitatīvu izglītību, kas attīsta viņa spējas, kā arī motivāciju un prasmes mācīties mūža garumā, jo Latvijas sekmīgas attīstības pamats ir gudri, radoši un prasmīgi cilvēki.

 

Komentāri (22)

Absints 16.06.2015. 10.08

Man ir negatīvs viedoklis par iespējamo misiju, jo:

Tā nevis palīdz izglītības sistēmai, bet tikai izgaismo tās trūkumus ,un padara ierindas skolotāju dzīvi nožēlojamu un deklarē, ka pedagoģiskā izglītība nav vajadzīga, “ka tik labs cilvēks”. Līdzekļi, kas būtu jāiegulda labāko skolotāju un skolnieku stimulēšanā, aiziet neauglīgā sānzarā, un faktiski neko nedod- lielākā daļa no misionāriem skolā pārtrauc strādāt, tikko beidzas misijas laiks.

IZM savulaik izdeva likumu, kas aizliedza skolās strādāt skolotājiem, bez pedagoģiskās izglītības. Iespējamā misija iesaista jauniešus bez pedagoģiskās izglītības. Tad var vai nevar?

Misija faktiski ir pliķis sejā blakus strādājošam skolotājam ar pieredzi, zināšanām un rezultātiem, tā kā blakus strādājoša jaunais gailītis – misionārs algā saņem vairāk. Piemaksas neesamība pēc misijas beigām un zināma vilšanās profesija ir tās lietas, kas misionāriem vairumā gadījumu liek neturpināt strādāt skolā, un tur paliek strādāt tas pats skolotājs,”kas neko nemāk…”.

Man nav nekas pret jauniešiem, kas pieteikušies misijā. Pārsvarā tie ir profesijā zinošu, darboties griboši jaunieši, ar zināmām ilūzijām par savu pedagoģisko varēšanu, kas var dot pienesumu skolai. Taču man ir pretenzijas pret pašu formātu- manuprāt , ar misijas naudu vajadzētu palīdzēt skolai, nevis radīt atsevišķu izolētu kastu, kurai faktiski balstās uz pieņēmumu, ka visi skolotāji strādā slikti, ka jaunieši bez pieredzes, rutīnas, bez pedagoģiskās izglītības , bet ar lielu entuziasmu var izdarīt vairāk. Šādai konstrukcijai pamati ir šķībi.

+2
-1
Atbildēt

1

    Ivars Alksnis > 31.08.2015. 11.19

    Vai zināt kas vispār ir SKOLA? Šī vārda sākotnējā nozīme ir “VAĻAS BRĪDIS”.

    KO sākotnēji darīja skolās? Risināja AIZRAUTĪGAS, brīvas, nepiespiestas un faktiski nekādi neierāmētas sarunas par tēmām, kas skolā sapulcējušos interesēja. Tāpēc skolas ieguva arvien lielāku popularitāti.

    ASV skolās virknē pavalstu/štatu kādu laiku bija tradīcija, ka tur nodarbības līdz par 25% no kopīgā mācību laika vadīja nepedagogi. Un rezultāti bija labi.

    Pedagogi ir viena no profesijām, kur skolotājs visātrāk cilvēciski izdeg. To ir ievērojuši valstī, kur pedagogiem ir relatīvi pasakainas algas Japānā ar valsts politikas līmenī atbalstītām pedagogu restartēšanas programmām.

    Iespējamā misija ir normāls izglītības sistēmas asiņu atjaunināšanas process.

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu