Žurnāls: Par LG akcijām interesējas vairāku Eiropas banku veidots fonds "Marguerite" • IR.lv

Žurnāls: Par LG akcijām interesējas vairāku Eiropas banku veidots fonds “Marguerite”

28
"Latvijas gāzes" brīdinājuma uzraksts. Foto: Evija Trifanova, LETA

Fonds savu piedāvājuma priekšlikumu iesniedzis jau vasarā, un tā pārstāvji Latvijā ierodas ne pirmo reizi

Par a/s “Latvijas gāze” (LG) vācu kompānijai “E.ON Ruhrgas” piederošajām un pārdošanā esošajiem 47% akciju interesi izrādījis fonds, kurā viens no ieguldītājiem ir Eiropas Investīciju banka. Šonedēļ fonda pārstāvji ieradās Rīgā, lai klātienē apspriestu iespējamo darījumu, ceturtdien raksta žurnāls “Ir”.

“Ir” rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka par LG akcijām ieinteresējies vairāku Eiropas banku veidots fonds “Marguerite”, kura pilnais nosaukums ir “The 2020 European Fund for Energy, Climate Change and Infrastructure”. Fonda intereses darījumā pārstāv Luksemburgā bāzēta kompānija “Marguerite Adviser S.A”. 3. un 4.februārī ārzemju pārstāvji viesojās LG, lai skrupulozi iepazītos ne tikai ar uzņēmuma finansēm un kopējo situāciju, bet arī ar Inčukalna gāzes krātuvi, kuru eksperti dēvē par atslēgu uz Baltijas enerģētikas neatkarību.

Fonda pārstāve Olīvija Barbjē (Olivia Barbier) žurnālam “Ir” teica, ka “Marguerite” nekomentē savus darījumus, arī “E.ON Ruhrgas” pirms darījuma noslēgšanas no komentāriem atteicās.

LG valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis par potenciālajiem pircējiem vārdos bija skops. «Viss, kas attiecas uz darījumiem ar akcijām, ir absolūti konfidenciāli, prese te nevar būt ne tuvumā,» paziņoja Dāvis, solot interviju tikai tad, kad darījums būs noslēgts. Dāvis īsajā telefonsarunā fondu nosauca par nopietnu kompāniju, aicinot nejaukties privātu uzņēmumu darījumos.

Runīgāks bija mazākuma akcionāra “Itera” Latvija šefs Juris Savickis, kurš apliecināja, ka šonedēļ notiek tikšanās ar “Marguerite” pārstāvjiem. Pēc Savicka vārdiem, šo fondu atraduši paši vācieši, kuri nopietni strādājot pie akciju pārdošanas. Savickis apgalvo, ka par fondu zina tikai to, kas lasāms internetā – tas vai nu investē, sakārto un pārdod uzņēmumu tālāk, vai patur iegādāto sev. Kā varētu būt LG gadījumā, Savickis atturējās minēt. “Itera Latvija” galva izteicās, ka bažījas par sadarbību ar jaunajiem akcionāriem, jo labprāt turpinātu strādāt ar “E.ON Ruhrgas”, kuri daudz investējuši mūsu gāzes tirgū, sevišķi Inčukalnā. Tiesa, Savickis vairākkārt pats mainījis viedokli par “E.ON Ruhrgas” akciju tālāko likteni. Vispirms viņš noraidījis valsts iesaistīšanos uzņēmumā, sakot, ka valdības iekļūšana akcionāru sastāvā novedīs pie gāzes piegādes cenu kāpšanas, bet vēlāk atzina, ka akciju iegāde būtu valsts interesēs.

Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle (NA), kas interesējas par enerģētikas politiku, “Ir” zināja stāstīt, ka fonds savu priekšlikumu iesniedzis jau vasarā. Zināms, ka tā pārstāvji Latvijā šonedēļ ierodas ne pirmo reizi.

“Marguerite” veidojušas sešas bankas no Vācijas, Francijas, Spānijas, Itālijas un Polijas, kā arī Eiropas Investīciju banka – katrs partneris ieguldījis 100 miljonus eiro. Papildus tam vēl 110 miljonus ieguldījuši kopā trīs partneri, no kuriem publiski nosaukts tikai viens – Eiropas Komisija. Tāpēc fonda uzraudzības padomē esot arī Eiropas Komisijas pārstāvis.

Eiropas Investīciju bankā informē, ka “Marguerite” darbības joma attiecas tikai uz ieguldījumiem transporta, enerģētikas un atjaunojamo enerģijas avotu infrastruktūrā. Fonds veidots 2009.gadā un jau investējis desmit projektos, piemēram, Īrijā ceļu infrastruktūras sakārtošanā, Horvātijā Zagrebas lidostas termināļa būvniecībā, Polijā atkritumu pārstrādes jomā, kā arī piedalījies vairākos vēja parku projektos.

Jau rakstīts, ka vācu “E.ON Ruhrgas” kam ir lielākā akciju pakete, nolēmis pārorientēties uz atjaunojamo enerģiju un pamest Baltijas tirgu. Lietuvā, Igaunijā un Somijā viņi savas daļas nacionālajos enerģētikas uzņēmumos jau pārdevuši.

Arī Latvijas valstij bija iespēja iegādāties LG akcijas, taču vāciešu cerētie 220 miljoni eiro valdībai šķita pārāk augsta cena un pērnvasar tika noraidīta. Jaunā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzskata: kamēr nav notikusi gāzes tirdzniecības un pārvades funkciju nodalīšana atbilstoši Eiropas Savienības (ES) enerģētikas politikas prasībām, LG akcijas nav jāpērk, jo kā mazākuma akcionāram tik un tā nebūs kontroles uzņēmumā. LG privatizācijas līgumā noteiktās monopoltiesības beigsies 2017.gada aprīlī, un tad Latvijai beidzot būs jāatver gāzes tirgus brīvai konkurencei, kā to jau no šī gada izdarījuši pārējie Baltijas kaimiņi.

Kopš pērnā gada virmo spekulācijas par to, kas ienāks LG vāciešu vietā. Lietuvas mediji vēstīja, ka nesaistošu piedāvājumu akciju iegādei izteikuši Lietuvas valsts kontrolētie uzņēmumi “Epso-G” un “Lietuvos energija”, vīdēja ziņas par interesi no ASV uzņēmēju puses un naftas transporta koncerna “Vitol”. Nopērkot vāciešu daļas, kādam no pārējiem LG akcionāriem būtu iespēja iegūt stratēģiski svarīgā uzņēmuma kontrolpaketi, taču šāda versija nav izskanējusi.

LG lielākie akcionāri bez “E.ON Ruhrgas” vēl ir “Gazprom”(34%) un “Itera Latvija” (16%).

 

Komentāri (28)

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu