Balss Latvijas drošībai • IR.lv

Balss Latvijas drošībai

77
ASV 173.Kājnieku brigādes karavīrs Ādažu militārās bāzes kazarmās. Foto: Zilgma Kukle, LETA
Sarmīte Ēlerte

Kāpēc nepieciešami 2% no budžeta Latvijas aizsardzībai un kāpēc lūgšanām un krustīšanos vien nepietiks

No Ušguli ciema Svanetijā līdz Krievijas robežai ir aptuveni 10 kilometru. Pakalnā slejas La Marias baznīca un klosteris. Tajā vēl redzamas padomjlaiku pēdas: pāri freskām baznīcas sienās ieskrāpēti uzraksti no sērijas: „Vasja zdes bil.”*

“Tepat, aiz tiem kalniem,” rāda mūks, „ir mūsu un jūsu lielais „draugs”.” Skarbie, sniegiem klātie Kaukāza kalni, dabas nospraustā robeža šķiet nepārvarami. „Nē,” skumīgi pasmejas mūks, „viņiem neviens šķērslis nav nepārvarams”.

Bukarestes samitā Eiropas valstu neizlēmība un vēlme nekaitināt Krieviju liedza Gruzijai ceļu uz NATO. Krievija to iztulkoja kā Rietumu vājumu un Gruzijas atstāšanu likteņa varā. Tikai četrus mēnešus vēlāk sekoja 2008.gada karš un Gruzijas teritorijas daļas okupācija. Putinu jau sen bija kaitinājusi prezidenta Mihaila Saakašvili neatkarīgā, uz rietumu integrāciju vērstā politika un vēlme uz visiem laikiem izrauties no postpadomju telpas.

Krimas sagrābšana ir tiešs turpinājums Kremļa agresijai Gruzijā. Rietumu bezpalīdzīgā reakcija 2008.gadā (līdz šai dienai Krievija nav izpildījusi kopīgi ar Gruziju parakstītos pamiera nosacījumus) stiprināja Kremļa pārliecību, ka postpadomju telpā tam dota rīcības brīvība. Krimas aneksija pāris dienās sagrāva pēckara starptautisko kārtību, un šodien neviens no mums nevar pateikt, vai esam Krievijas 2008.gadā uzsāktā impērijas atjaunošanas kara vidus, beigu vai tikai sākuma posmā.

Ja Putinu nesodīs, ja Kremļa agresiju neapturēs, nākamais viņa tīkojumu objekts var būt Baltijas valstis, – šāds brīdinājums pēdējos mēnešos bieži skanējis no starptautiskajiem analītiķiem.

Apdraudētības sajūtu, kuru, vērojot Kremļa paņēmienus Ukrainā, esam izjutuši, neapšaubāmi ir mazinājuši atkārtotie ASV un Eiropas valstu līderu paziņojumi, ka NATO alianses 5.pants ir spēkā. Ir pastiprināta Baltijas gaisa telpas aizsardzība, Baltijas jūrā ir NATO kuģi un uz Latvijas zemes ir ASV karavīri – šobrīd rotācijas kārtībā, bet NATO Eiropas spēku virspavēlnieks Filips Brīdlovs ir izteicies par iespēju nodrošināt pastāvīgu palielinātu NATO militāro klātbūtni Baltijas valstīs. Tas ir būtiski mazinājis baltiešu šaubas par to, vai Krievijas agresijas gadījumā 5.pants tiešām tiks iedarbināts.

To visu es nesen klāstīju Elmāram, vīram spēka gados, kas jautāja: ko mēs varam darīt, lai nosargātu Latviju? „Labi, to viņi, bet ko mēs, mēs paši varam darīt savā labā?” mana atbilde neapmierināja Elmāru.

Mēs paši varam saņemties un pildīt savas saistības. Pirms desmit gadiem, cīnoties par iespēju tikt uzņemtiem NATO, Latvijas aizsardzības budžets procentuāli bija gandrīz divas reizes lielāks. Arī tad bija daudz citu un, iespējams, vēl kliedzošāku vajadzību nekā šodien. Taču toreiz skaidri apzinoties, ka mūsu uzņemšana NATO ir vienīgais veids, kā nodrošināt neatkarīgas Latvijas valsts pastāvēšanu, mēs spējām saņemties. Tomēr iekļūšana NATO nav brīvbiļete, kas atbrīvo no pienākumiem, tāpēc jau tā ir kolektīvā aizsardzība, ka prasa ieguldījumu no katras valsts.

Valdības rīcībā nav kāda abstrakta nauda, ar kuru varētu palielināt biedējoši mazo (0,9% no IKP) Latvijas aizsardzības budžetu. Tā ir nodokļu maksātāju nauda un palielinājums aizsardzībai nozīmēs, ka daudzu citu nozaru finansējums nepieaugs vai pat samazināsies. Aizsardzības budžets pieaugs tikai tad, ja mēs atbildīgi iestāsimies par savas valsts drošību. Mēs esam gatavi maksāt par sava mājokļa un mašīnas apdrošināšanu, 2% par savas valsts apdrošināšanu nav daudz prasīts.

Tāpēc es aicinu atbalstīt iniciatīvu portālā „Manabalss” un parakstīties zem aicinājuma par aizsardzības budžeta konsekventu palielinājumu līdz 2020.gadam. Daudzām citām vajadzībām būs jēga tikai tad, ja mums būs sava Latvijas valsts.

Nesen „The Economis”t (3. – 9.maija izdevums) pievērsa uzmanību Baltijas drošībai un izcēla Igauniju kā vienīgo Baltijas valsti, kas pilda 2% saistības. Arī daļas lielo Eiropas valstu aizsardzības budžeti nesasniedz 2% no IKP un šo valstu saistību pildīšana dotu visjūtamāko ieguldījumu Eiropas drošībā. Taču tas, pēc „The Economist” uzskata, nekādi neattaisno to, ka Latvijas un Lietuvas budžeti ir mazāki par 1% no IKP: „Tomēr simbolismam ir nozīme: ja valstis, kas jūtas no krieviem visvairāk apdraudētas, nevar saņemties politisko gribu aizstāvēt pašām sevi un palīdzēt viena otrai, tad sabiedrotajiem tās aizstāvēt būs grūtāk. Baltijas armijām ir vismaz jācenšas noturēt lidlaukus un ostas tik ilgi, kamēr ierodas palīgspēki. Ar lūgšanām un krustīšanos vien nepietiks.”

*Te bija Vasja – krievu val.

Autore ir Baltijas Melnās jūras alianses valdes priekšsēdētāja, Vienotība

 

Komentāri (77)

buchamona 13.05.2014. 10.49

Tas, kas Latvijā tiešām būtu jādara, lai sāktu saņemt sabiedrības atbalstu aizsardzībai, tas ir – ir uzskatāmi jāvizualizē mūsu ienaidnieks, viņa bruņojums, bruņojuma iespējas, ir jānovada līdz cilvēku apziņai info, ka Krievijas armijas iebrukums Latvijā nav tikai teoretisks pieņēmums. Un tam visam pretī jānoliek LR armijas esošās iespējas pildīt doto uzdevumu – noturēties līdz brīdim, kad pienāks NATO papildspēki.

Bildei ir jābūt ļoti konkrēti saprotamai un tik pat saprotamai ir jābūt bildei par to – tieši kā tiks tērēti šie 2%, un kad tas viss būs, kad cilvēki Latvijā sapratīs, ka tiešām briesmas ir reālas, tad nebūs jāvāc paraksti, lai balstītu aizsardzības budžetu, tad aizsardzības budžets – 2% no IKP kļūs par pašsaprotamu lietu

+17
-1
Atbildēt

15

    inta_s > buchamona 13.05.2014. 12.52

    Nu un ko tad Tu darisi? Shausi ar lodem kas butu labi ekipetai armijai uz neapbrunotu nelojalu iedzivotaju puli? To jau tikai Putins veletos. Ir janeitralize celonis, nevis neveiksmigi jacinas ar sekam.

    0
    -10
    Atbildēt

    0

    ingazilunska > buchamona 13.05.2014. 14.19

    “rinķī apkārt Tas, kas Latvijā tiešām būtu jādara, lai sāktu saņemt sabiedrības atbalstu aizsardzībai, tas ir – ir uzskatāmi jāvizualizē mūsu ienaidnieks, viņa bruņojums, bruņojuma iespējas”

    – Tas nav iespējams, jo Latvijas krieviem tas nepatiks, jo viņiem Krievija ir savējo zeme, un savējo valsts. Jūs vnk jo vairāk šķeltu jau bez tā sašķelto sabiedrību, un cik mēs zinām, neesat īpaši veiksmīgs vai gudrs, citādi jūs strādātu tepat Latvijā, nevis nodarbotos ar kaut ko lai tikai izdzīvotu tai pašā vācu zemē. Būtībā Latvija šobrīd ir krustcelēs. Un būtībā viss ir izlemts. Ukrainā vēl sekos dažas svarstības, tāpat arī Latvijā, bet lielos vilcienos nākotne jau ir saskatāma, un tā ir Krievijas paplašināšana Ukrainas virzienā, kaut neuzreiz un ne šogad, jo Lugansku un Doņecku šogad Krievijas sastāvā pagaidām nepieņems, un Latvijai ir liktenis draudzēties ar Krieviju ar tās ietekmes palielināšanu Latvijas teritorijā.

    Zinot pseidolatviešu primitīvo domu gaitu, jau zinu, ko tie domā, ka tā nemūžam nenotikšot, bet viņu domas un pārējie izvirdumi mums godīgi sakot ir pie kājas, lai paši nosmāk savos izvirdumos.

    0
    -9
    Atbildēt

    0

    inta_s > buchamona 13.05.2014. 13.36

    1. Iesaku iepazīties ar šo materiālu par pūļa psihalogiju http://www.scribd.com/doc/175710236/SAB-Gustavs-Lebons-Pula-Psihologija-LAT-G tas bars nenokā nenobīsies, tas ies uz “varonīgu” konfrontāciju jo sajutīsies ka taisnība ir viņa pusē – galu galā, viņš ir neapbruņots un iestājas par savām tiesībām kas tiek apspiestas savukārt pretī ir bruņoti vīri maskās kas pārstāv viņam nedraudzīgu režīmu.

    Viņš neko “pats trīs reiz nepadomās”.

    2. Un visi zina, ka nekādu uguni pa neapbruņotiem civilajiem arī neatklās. Jūsuprāt šis tanks bija nepietiekami apbruņots attiecībā pret šiem cilvēkiem?

    http://www.youtube.com/watch?v=J2xpoTv_Sg4

    Vēlreiz… ar tankiem un ekipējumi mēs nespēsim neitralizēt nelojālu iedzīvotāju risku, pie tam ja tie ir koncentrējušies vienā vietā pierobežā LR nedraudzīgam “kaimiņam”.

    +2
    -9
    Atbildēt

    0

    Ojārs > buchamona 13.05.2014. 14.07

    RA: saprotamai ir jābūt bildei par to – tieši kā tiks tērēti šie 2%, un kad tas viss būs,

    ——————————

    Vai tas nebija vislielākais stulbums tērēt desmitiem miljonus latu, lai Vienotības un ZRP sponsors Meļņiks varētu Holandē būvēt mīnu traļus? Šie kuģi ir totāli piemēroti, lai aizsargātos no krievu iebrukuma.

    +1
    -7
    Atbildēt

    0

    inta_s > buchamona 13.05.2014. 10.56

    Ukrainas piemers rada ka nekadi super ieroci neaptures nelojalus iedzivotajus kurus vada Krievijas agenti.

    +4
    -8
    Atbildēt

    0

    inta_s > buchamona 13.05.2014. 12.07

    Armijas sliktais ekipejums un nelojalie iedzivotaji ir divas atskevisas problemas. Es rakstu par to ka labs ekipejums neapturetu nelojalo iedzivotaju un kremla agentu organizetos “referendumus”.

    +4
    -8
    Atbildēt

    0

    ievuliitis > buchamona 13.05.2014. 19.03

    “Un visi zina, ka nekādu uguni pa neapbruņotiem civilajiem arī neatklās. Jūsuprāt šis tanks bija nepietiekami apbruņots attiecībā pret šiem cilvēkiem?”

    Kā tad “visi to zina”? Nebūt nē. Mēs esam redzējuši arī gluži citus kadrus. Piemēram tos, kur virsnieks izrāva riņķi granātai un milzīgais pūlis atkāpās, rupji lamājoties un vicinot mietus un dūres. Mēs visi redzējām, ka šauj gan, ja saredz apdraudējumu sev vai dienesta biedram. Nebūt nav tā, kā vēlies mums rādīt.

    Viss ir atkarīgs no karavīra pārliecības. Ja tu esi pārliecināts par to, ka cilvēki apdraud tavu valsti, ģimeni un visu, kas tev ir dārgs un mīļš, zināsi, ko grib panākt, tā saucamie, “mierīgie iedzīvotāji”, tu rīkosies, atbilstoši savai pārliecībai un dotam uzdevumam. Ja tu, kā šinī konkrētajā gadījumā, esi obligātajā dienestā iesaukts puika, kas uzaudzis Krievijas informatīvajā telpā, tev tās pārliecības nebūs un tu uzdāvināsi tanku teroristiem, ko tu ļoti centies iztēloties par mierīgiem iedzīvotājiem. Ir milzīga atšķirība starp šiem diviem iespējamiem scenārijiem.

    Mums nav obligātais karadienests. Stājoties Latvijas armijā, ir stingra gan fiziskā, gan psiholoģiskā atlase. Arī valsts valodu neprotošo mūsu armijā nav. Mums ir cita situācija, tikai tu to nevēlies saredzēt un apzināti rādi tikai vienu situācijas pusi.

    +3
    -5
    Atbildēt

    0

    inta_s > buchamona 14.05.2014. 07.02

    Jus acimredzot nesaprotat kadu laca pakalpojumu izdaritu ja armija atklatu uguni pa civilajiem. Visu labu!

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Zoņtiks > buchamona 14.05.2014. 10.11

    kas tie “jūs” esat kolovrot? kaut kāda padomj-fašistu šūniņa?

    P.S. Domāju lielai daļai Latvijai lojālo iedzīvotāju nebūtu nekādu pretenziju draudzēties ar demokrātisku, miermīlīgu un godīgu Krieviju – pagaidām tādas iespējas mums nav, bet nesaki ne pieci, ka kādu 10-20 gadu laikā situācija kaimiņos sāk tomēr iet uz labo pusi.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Zoņtiks > buchamona 14.05.2014. 10.15

    Viedokli pievienojos – pa civilajiem šaut nevajag, bet teroristus tomēr pie civilajiem skaitīt ir mazākais muļķīgi. Tāpat arī noziedzniekus (ne jau šādus tādus noziedzniekus, bet tādus, ka slepkavo, spīdzina, nodarbojas ar marodierismu utt.) – vai tad, jūsuprāt, aizturot mafijas darboņus, ja šie pretojas (vai vēl vairāk – uzbrūk, piemēram, policijas iecirknim), arī nedrīkstētu lietot ieroci?

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Ojārs > buchamona 14.05.2014. 11.05

    Ja tu esi pārliecināts par to, ka cilvēki apdraud tavu valsti, ģimeni un visu, kas tev ir dārgs un mīļš, zināsi, ko grib panākt, tā saucamie, “mierīgie iedzīvotāji”, tu rīkosies, atbilstoši savai pārliecībai un dotam uzdevumam.

    ———————-

    precīzi manas domas.

    Starp citu, militārs objekts, kāds neapšaubāmi ir arī tanks, ir jāaizstāv. Krievu armijas reglaments, piemēram, to ļoti skaidri nosaka. Vispirms mutiski brīdina tos, kas tuvojas apsargājamam objektam. Tad šāviens gaisā, ja uzbrucējs tomēr neatkāpjas, tad pa viņu atklāj uguni. Un nav pat teikts, ka jāšauj pa kājām, lai uzbrucējam saglabātu dzīvību.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    ievuliitis > buchamona 13.05.2014. 12.30

    Nepasargās, bet ļaus efektīvāk pret tiem cīnīties. Ir liela atšķirība, ja svešas valsts patriots droši zina, ka viņam nekas nedraud par pretlikumīgu rīcību un situāciju, kad viņam par to ir lielas un pamatotas šaubas.

    Labi ekipēta armija un citas spēka struktūras ir spēcīga bremze tādu aktivitāšu izpausmēm.

    +7
    -6
    Atbildēt

    0

    ievuliitis > buchamona 13.05.2014. 13.17

    Nevis es šaušu ar lodēm, bet tas pats trīs reiz padomās, vai viņš grib riskēt ar dzīvību, lai sasniegtu stipri apšaubāmu mērķi – atgriezties PSRS.

    +9
    -6
    Atbildēt

    0

    egils_krastins > buchamona 13.05.2014. 16.02

    to Viedoklis

    Ir jāneitralizē cēlosnis…

    Jā bet cēlonis ir Putins. Ko ieteiksi darīt? Kā viņu neitralizēsim?:D:D

    Man ir ideja! Zem maskavas centra ir tā saucamie карстовые пустоты. Cerēsim, ka Kremlis iegāzīsies pazemē, kā to pravietoja senie pareizticīgo svētie. Diemžēl Putins brīninājumus neklausa un speciālistu novŗtējumus neņem pierē. žadnosķ frajera sgubila…

    РЕКОМЕНДАЦИИ

    ПО ОЦЕНКЕ ГЕОЛОГИЧЕСКОГО РИСКА

    НА ТЕРРИТОРИИ г. МОСКВЫ

    http://www.gosthelp.ru/text/RekomendaciiRekomendaciip96.html

    +7
    -1
    Atbildēt

    0

    egils_krastins > buchamona 13.05.2014. 11.47

    to Viedoklis

    Ukrainas armijas oficieris kādā Šuter Live raidījumā uzsvēra, ka lielākā armijas problēma ir sliktais, novecojušais tehniskais aprīkojums (auto vēl no 90 gadiem), bruņuvestes, ķiveres kuras nepasargā no jaunāko ieroču lodēm, etc.

    Sliktais apbruņojums ukrainas armijā nekādi neveicina patriotismu. Tāpēc Latvijai ir jāmācās no viņu kļudām un jāpalielina militārie izdevumi.

    +13
    0
    Atbildēt

    0

janis17 13.05.2014. 10.31

Kur tad Ēlertes kundzes partija bija budžeta pieņemšanas laikā? Tad gan finanšu ministrs, gan premjers, gan aizardzības ministrs pārstāvēja vienu varas partiju!!! KUR viņi bija TAD???????????????????

http://www.focus.lv/latvija/politika/vai-aizsardzibas-ministrs-atkapjas

+16
-7
Atbildēt

0

ilmisimo 13.05.2014. 16.13

…Americans and Europeans should begin to rethink the funding and governance of our international broadcasters in order to counter the new war of words. We should also begin to reinforce the local police forces of the states that border the new Russian empire; NATO’s F-16s cannot fight thugs who are storming the town hall. This isn’t just about spending money: We need more special forces, more “human” intelligence, not just more ships and planes. Above all, we need to be prepared, in advance, for what may come. It’s a new world we are now entering, and we need new tools to cope with it.

http://www.washingtonpost.com/opinions/anne-applebaum-a-fearful-new-world-imperiled-by-russias-subterfuge/2014/04/16/69a28170-c584-11e3-9f37-7ce307c56815_story.html

+7
0
Atbildēt

2

    ilmisimo > ilmisimo 13.05.2014. 20.54

    beidzot arī tur kāds ir sapratis kas jādara, lai apturētu Putinu.

    ______________________

    ”tur”” saprot diezgan daudzi.

    Vai šo lasa un ņem mērā mūsu “‘virsaiši”?

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    egils_krastins > ilmisimo 13.05.2014. 17.04

    Nu beidzot arī tur kāds ir sapratis kas jādara, lai apturētu Putinu.

    Ir nepieciešama jauna taktika un stratēģija kā apturēt sērgu, kas ir aizsākusies Ukrainā.

    +5
    -2
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu