Vilks pašvaldības brīdina, ka šoks par elektrības tirgus atvēršanu nākamgad būšot lielāks
Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz no šā gada 1.aprīļa līdz 2015.gada 1.janvārim atlikt elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām atvēršanu, ziņo LETA.
Likumprojekts arī paredz, ka elektroenerģija līdz 31.decembrim tiks realizēta par pašreiz spēkā esošajiem regulētajiem elektroenerģijas tarifiem.
Savukārt finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) brīdināja, ka šoks par elektroenerģijas tirgus atvēršanas sekām nākamgad varētu būt vēl lielāks.
Likuma grozījumu autori norāda, ka, atliekot elektrības tirgus atvēršanu un saglabājot pašreizējos tarifus, tiks mazināta sociālā spriedze, kas ir saistīta ar plānoto elektroenerģijas kopējās cenas kāpumu. Koalīcijas pārstāvji arī uzsver, ka elektroenerģijas tirgus liberalizācija tiek atlikta, lai plašāk informētu mājsaimniecības par paredzētajām izmaiņām un kvalitatīvi sagatavot sociālā atbalsta mehānismu.
Likumprojekta iesniedzēji vērš uzmanību, ka a/s “Latvenergo” turpinās pildīt elektroenerģijas tirgotājam netipisku sociālās palīdzības funkciju, realizējot elektroenerģiju starta tarifā un pamata tarifā, turpinot subsidēt ikvienu Latvijas mājsaimniecību.
Līdz ar to tiks samazināts arī “Latvenergo” ieņēmumu apjoms. To nosaka divi faktori: pirmkārt, 2011.gadā, lai mazinātu tā brīža tarifu pieauguma iespaidu uz mājsaimniecību lietotājiem, tika apstiprināts Starta tarifs, kas bija zemāks par tā brīža elektroenerģijas tirgus cenu, otrkārt, kopš 2011.gada pie nemainīga tarifa ir pieaugusi obligātā iepirkuma komponente, kas attiecīgi izmaina tarifa elementu struktūru, būtiski samazinot tarifā ietverto elektroenerģijas cenu.
Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 1.aprīlī.
Likumprojekts tika atzīts par steidzamu. Otrajā, galīgajā lasījumā to paredzēts izskatīt Saeimas nākamās nedēļas sēdē. Saeima arī atbalstīja, ka priekšlikumi otrajam lasījumam jāiesniedz ceturtdien 10 minūšu laikā pēc pieņemšanas pirmajā lasījumā. Deputāts Ivars Zariņš (SC) rosināja noteikt garāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 17.martu, bet Saeimas vairākums šo piedāvājumu noraidīja.
Šos likuma grozījumus rosina valdošās koalīcijas deputāti. Likumprojektu ir parakstījusi Solvita Āboltiņa (Vienotība), Zanda Kalniņa-Lukaševica (RP), Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), Augusts Brigmanis (ZZS), Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), Kārlis Eņģelis (RP), Juris Vectirāns (ZZS), Edvards Smiltēns (Vienotība), Klāvs Olšteins un Jānis Ozoliņš (RP).
Tikmēr finanšu ministrs Vilks, uzstājoties LPS domes sēdē, norādīja, ka elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšana uz nākamā gada 1.janvāri varētu sagādāt lielāku šoku. “Ir jāgatavojas, ka inflācija nākamā gada janvārī būs krietni vien augstāka,” brīdināja ministrs. Viņš gan arī izteica cerību, ka komersanti, kas pievienosies elektroenerģijas tirgum, būs labāk sagatavojušies.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) pašvaldībām uzsvēra, ka liberalizācijai, lai arī tā atlikta, ir jānotiek. Agrāk vai vēlāk ir jāsagatavo iespēja citiem spēlētājiem ienākt elektroenerģijas tirgū. Viņa paskaidroja, ka tas ir valsts drošības jautājums, kā arī ir iespējama lielāka konkurētspēja un elektrības tarifu mazināšanās.
Runājot par ekonomikas izaugsmes prognozēm, finanšu ministrs brīdināja, ka saistībā ar notikumiem Ukrainā ir jāgatavojas sliktākajiem scenārijiem un iespējamām konsolidācijām valsts budžetā. “Notikumi Ukrainā kardināli mainīs Latvijas ekonomiskos rādītājus,” pauda ministrs. Viņš neizslēdza, ka Krievija varētu “iet uz visu banku”, kas nozīmē ļoti sliktu scenāriju, jo Krievijas ekonomika ir novājināta.
Komentāri (39)
Ojārs 13.03.2014. 16.38
tika apstiprināts Starta tarifs, kas bija zemāks par tā brīža elektroenerģijas tirgus cenu
————————–
Latvenergo nevajag pirkt elektrību par “tirgus cenu”. Viņiem pašiem ir milzīgs daudzums elektrības, kuru var tirgot mājsaimniecībām par pašizmaksu ar saprātīgu uzcenojumu. Visa tā muldēšana par tirgus cenām ir acu aizmālēšana sabiedrībai.
Nav skaidrs, kādā veidā Igaunijā ir zemāks tarifs, neraugoties uz to, ka visa gandrīz visa elektrība tiek ražota ne pārāk efektīvajās degslānekļa elektrostacijās. Bet pie mums vismaz 60% saražo Daugavas HESos.
0
Ieva 13.03.2014. 13.09
Ja elektrības pašizmaksa ir kļuvusi augstāka, tad ar nekādām atlikšanām vai direktīvām to nesamazinās. Tas nozīmē to,ka valsts starpību kompensēs no citiem avotiem. Piemēram, neindeksējot pensijas vai medicīnas darbiniekiem nepaceļot algas. Valstiska cenu regulēšana ir sociālisma palieka, un pie kā tā noveda, visi zinām.
Tāpēc man šķiet divkosīgi teksti, kas runā par tirgus atvēršanas atlikšanu. Faktiski tā ir cenu pieauguma atlikšana. Savukārt, līdz elektrības tirgum vēl tālu, jo nevar būt tā, ka ir viens monopolists, nav izvēlēs brīvības elektrību pirkt no tā, kas to tirgo lētāk, un viss tas ir tā samežģīts, ka nav saprotams, kas par ko maksā, un no kā es īstenībā elektrību pērku.
Man joprojām nav skaidrs, kāpēc piemēram nevar būt iedzīvotājiem izmantojams nakts tarifs, kāpēc es nevaru pirkt elektrību no Kalvīša HES, ja gribu maksāt dārgi vai TEC, ja lētāk. Vai tad tas ir tirgus? Tirgu piedalās ne tikai pircējs, bet arī ražotājs. Te ražotāju aizsedz valsts. Tā kā tā šādā formātā nebūtu un nebūs tirgus atvēršana nekādā variantā.
Domāju, ka visa šūmēšanās jau bija par to.
0