Eiropas Savienības demokrātijas deficīts: samākslota problēma • IR.lv

Eiropas Savienības demokrātijas deficīts: samākslota problēma

69
Foto: Andrejs Terentjevs, F64
Linda Medene

Nevajag meklēt vairāk demokrātijas ārpusē, bet jāstrādā demokrātijas pilnveidei nacionālās valsts ietvaros

Eiropas Savienībai (ES) tradicionāli tiek pārmests demokrātijas trūkums. No visām institūcijām un amatpersonām tikai Eiropas Parlaments tiek vēlēts tiešās vēlēšanās, un pat tajās pilsoņiem nav iespējas izvēlēties no visiem kandidātiem, Eiropas Komisijai ir pārāk liela ietekme utt. Vai tiešām ES ļoti trūkst demokrātijas un vai demokrātija tradicionālajā izpratnē ES vispār ir nepieciešama?

Demokrātija nozīmē tautas varu. Antīkajā pasaulē demokrātiju īstenoja tieši – pilsoņi sapulcējās centrālajā laukumā un sprieda, kas būtu ar kopējo lietu darāms. Mūsdienu demokrātija ir pārstāvnieciska, jo, mainoties starptautiskajai sistēmai, pasaules politiskajai kartei un attīstoties cilvēktiesībām, nav praktiski iespējams visus pilsoņus sapulcināt vienuviet.

Ja valsts vara pieder tautai, tas nozīmē, ka valsts varas pamatvienība ir pilsonis. Tautas vara mūsdienās izpaužas pilsoņa pienākumā un tiesībās izvirzīt savus priekšstāvjus tiešās vēlēšanās, taču demokrātijas bagātināšanai valstis ir ieviesušas arī dažādus citus līdzdalības instrumentus, piemēram, likumdošanas iniciatīvas tiesības. Nākotnē tehnoloģiju attīstība, iespējams, nodrošinās atgriešanos pie tiešās demokrātijas – iespēju ikdienā ikvienam piedalīties valsts pārvaldīšanā.

ES nav valsts, tā ir starpvalstu organizācija. Tāpat kā valsts tautu veido pilsoņi, starpvalstu organizācijas pamatvienības jeb „pilsoņi” ir suverēnas un nacionālas valstis. 

Ja gribi pievienoties ES, nav iespējams kļūt par ES pilsoni, nokārtojot naturalizācijas eksāmenu, apgūstot ES vēsturi, vismaz vienu no valodām un nodziedot „Odu priekam”. Vienīgais ceļš – kļūt par kādas ES dalībvalsts pilsoni.

Starpvalstu organizācijas nevar iedalīt demokrātiskās un nedemokrātiskās, jo, kā jau minēts, demokrātija ir tautas vara, bet starptautiskās organizācijās tautas nav, tās „tauta” ir neatkarīgu valstu kopums. ES nav jābūt demokrātiskai ES dalībvalstu pilsoņiem, tai prioritāri jābūt demokrātiskai tās dalībvalstīm. Dalībvalstis ir nodrošinātas gan ar ES likumdošanas iniciatīvas tiesībām, demokrātisku lēmumu pieņemšanas procedūru ES institūcijās (arī pašas institūcijas veido dalībvalstu pārstāvji), gan citām veselīgai demokrātijai raksturīgām pazīmēm. Ja ES demokrātiju vērtē no dalībvalsts kā pamatvienības skatījuma, tad ES demokrātijas pietiek.

ES budžets gadu no gada nepārsniedz 1,24% no ES dalībvalstu iekšzemes kopproduktu (IKP) summas, salīdzinājumam, ES dalībvalstu nacionālie budžeti pārsniedz 40% no to IKP. Dalībvalstis ir deleģējušas ES daļu savas suverenitātes, daļu budžeta, daļu demokrātijas, taču relatīvi pavisam nelielu daļu. Kāpēc lai ES pēc iespējas vairāk demokrātijas būtu tāda nepieciešamība? Arī Latvijā likumus vēl joprojām pieņem Saeima.

Valsts neatkarība jeb suverenitāte ir konstants lielums – ikviena valsts pārvalda sevi pilnībā – visus 100%. Iestājoties ES, valstis daļu savas suverenitātes jeb tiesības lemt par savu nākotni „aizdod” ES institūcijām.

Reizē ar suverenitāti arī daļa demokrātiskuma tiek nodota ES, bet analoģiski suverenitātei, arī demokrātija ir konstants lielums. Sabiedrības līdzdalība nav atkarīga tik daudz no iespējām un veidiem līdzdarboties, cik no vēlmes to darīt. Nevajadzētu būt pārsteigtiem tad, kad, ieviešot jaunas tiešās līdzdalības iespējas ES līmenī, samazinās nacionālā līmeņa līdzdalība – tā tiek izkliedēta. Nav loģiska pamatojuma cerēt, ka, ieviešot aizvien vairāk jaunus līdzdalības instrumentus, cilvēki tos visus arī izmantos, tādā veidā veltot vairāk laika un enerģijas, bet diennakts taču no tā nekļūst garāka, vai ne?

Cilvēki nav kļuvuši slinkāki vai vienaldzīgāki – līdzdalības iespējas no monopola – nacionālajām vēlēšanām, pārgājušas brīvajā tirgū, un „komersanti” spiesti cīnīties par pilsoņu uzmanību.

Pēc vienas skalas mērīt un salīdzināt ES un valsts pārvaldes iekārtu demokrātiskumu drīkst, taču jāņem vērā, ka analoģiski valstij demokrātiska starptautiskā organizācija ir tā, kura ir demokrātiska saviem pamatelementiem – dalībvalstīm, nevis dalībvalstu pilsoņiem. Nevajag meklēt vairāk demokrātijas ārpusē, pārnacionālā līmenī, bet jāstrādā demokrātijas pilnveidei nacionālās valsts ietvaros.

Autore ir Vienotības Jaunatnes organizācijas valdes priekšsēdētāja

 

Komentāri (69)

Lai kāda būtu sistēma, vienmēr būs tādi cilvēki, kas nebūs apmierināti. Problēma nav demokrātiskajās institūcijās, bet cilvēku galvās.

Spēt uzņemties atbildību un spēt pieņemt, ka citiem var būt savādāks viedoklis – tas nav viegls pārbaudījums. Tāpēc daudzi šajās vietās dzīvē izvēlas vieglāko ceļu – sākt vainot citus pie savām neveiksmēm.

+8
-1
Atbildēt

19

    Māri Janson,man nenāk ne prātā pierādīt,ka melns ir balts;klusais,nu tad parādi,kā demagogi tiek pāri šai latiņai :D Un kas ar tavu brilli,klusais,neredzi,ka tur ir norādīti ESM līguma punkti :D

    +1
    -5
    Atbildēt

    0

    Hmmm nez kā ietaupa nodokļu maksātāju naudu ka ESM pieprasa nodokļu maksātāju naudu privātu banku glābšanai… Nē, šī ir ačgāna sistēma kur uzņēmumi no vienas industrijas ir tiesīgi izlais jaunu naudu (kredītu veidā, bet tāpat tā ir nauda) un ir ar īpašu statusu kas paredz ka nodokļu maksātājiem ir jāatdod sava nauda lai glābtu šos uzņēmējus, kad tie eventuāli šai ačgānā sistēmā nonāk pie jaunradītās naudas kurai nav seguma – iznīcināšanas cikla.

    Bet ir izeja:

    https://www.youtube.com/watch?v=YnAtHbDptj8

    0
    -4
    Atbildēt

    0

    ——-

    Rokas nost no 4.maija repubļikas cēlājiem!

    Aprit 25 gadi kopš par Ventspils mēru kļuva Aivars Lemberg

    http://www.youtube.com/watch?v=frlgW5ERmRw

    0
    -4
    Atbildēt

    0

    27. pants: juridiskais statuss, privilēģijas un imunitāte

    3. punkts: ESM, tā īpašums, līdzekļi un aktīvi būs imūni no jebkāda veida tiesas procesa.

    —ESM Līgums 46. lappuse

    27. pants: juridiskais statuss, privilēģijas un imunitāte

    4. punkts: ESM īpašums, līdzekļi un aktīvi būs imūni no jebkāda veida juridiski, administratīvi vai ar likumdošanu pamatotas pārmeklēšanas, rekvizīcijas, konfiskācijas, atsavināšanas vai jebkāda cita veida konfiscēšanas vai likvidācijas.

    —ESM Līgums 46. lappuse

    35. pants: personu imunitāte

    1. punkts: [ESM] personāla darbības būs imūnas pret juridisku procesu, tāpat viņu oficiālie dokumenti baudīs neaizskaramību.

    —ESM Līgums 48. lappuse

    9. pants: kapitāla pieprasījums

    ESM Biedri piekrīt neatgriezeniski un bezierunu kārtībā apmierināt jebkuru kapitāla pieprasījumu, ko izteicis Izpilddirektors (..) septiņu (7) dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas brīža.

    —ESM Līgums 24. lappuse

    10. pants: izmaiņas kapitāla apjomā

    (ESM Valde) var lemt par kapitāla apjoma izmaiņām un atbilstoši papildināt 8. pantu.

    —ESM Līgums 24. lappuse

    +2
    -6
    Atbildēt

    0

    Kritiķi uzskata, ka ESM gandrīz neierobežotās pilnvaras konfliktē ar atsevišķu valstu un to likumdošanas suverenitāti.

    Igaunijas tieslietu kanclers Indreks Teders, kurš lūdzis Igaunijas Augstākajai Tiesai izvērtēt ESM Līguma atbīlstību Igaunijas Konstitūcijai, izteicies, ka “[Igaunijas] parlamentam nav tik daudz pilnvaru, lai viņi lemtu par to vai Igaunijai būs ‘neatgriezeniski un bezierunu kārtībā'[p 4] jāiemaksā glābšanas fondā, iespējams, vairāk nekā miljards eiro uz noteikumiem, kas [pēc ESM ratificēšanas] būs atkarīgi no kādas iestādes, kura neatrodas Igaunijā.”[7] European Radio Network spriež, ka gadījumā, ja Igaunijas tiesa tomēr atzītu ESM par nekonstitucionālu, ticamākais variants Igaunijai būtu izmainīt savu konstitūciju, lai pielāgotu to ESM.[8]

    Tāpat paredzēts, ka nākotnē ESM var vienpusēji lemt par pašreiz noteiktā kapitāla apjoma izmaiņām.[p 5]

    +2
    -6
    Atbildēt

    0

    “Spēt uzņemties atbildību un spēt pieņemt, ka citiem var būt savādāks viedoklis – tas nav viegls pārbaudījums. Tāpēc daudzi šajās vietās dzīvē izvēlas vieglāko ceļu – sākt vainot citus pie savām neveiksmēm. ”

    Tad kāpēc Bankas pašas NE”Spēj uzņemties atbildību” un prasa nodokļu maksātāju naudu kuriem “var būt savādāks viedoklis”?

    +1
    -4
    Atbildēt

    0

    klusais arī ir cilvēks, arī ar savu viedokli, labprāt to uzklausītu un respektētu, taču diemžēl viņš to nepauž bet tā vietā nodarbojas ar šo: http://en.wikipedia.org/wiki/Troll_%28Internet%29

    Žēl, tomēr ceru ka klusais spēs nomest šādus netikumus un paust savu viedokli.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Ēriks – nezinu kā ar brilli , bet to ,ka kopē Wiki , to gan redzu . Pie kam piedod , bet tas ,ka kopē citu tekstus tāpat ir skaidrs , jo to ,ka pats kaut ko sakarīgu vari uzrakstīt ir stipri maz ticams. Iesaku darīt to ,kas sanāk vislabāk – paraudāt par grūto likteni :) :) :) tāpat neviens nenoticēs , ka spēj ko sakarīgu pats uzrakstīt , vienkārši tiem kuri dzimuši rāpot , nebūs lemts lidot … :)

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    Nezinu Jūsu zināšanu līmeni, es jau reiz skaidroju. Kaut kā apnicis to atkārtot.

    Sākat ar ko vienkāršu:

    http://www.youtube.com/watch?v=Hg_1iXbIjFQ

    Lai veicas!

    P.S.

    A deposit account is a savings account, current account, or other type of bank account, at a banking institution that allows money to be deposited and withdrawn by the account holder. These transactions are recorded on the bank’s books, and the resulting balance is recorded as a liability for the bank and represents the amount owed by the bank to the customer. Some banks may charge a fee for this service, while others may pay the customer interest on the funds deposited.

    Jūs saņemat sava kredīta summu depozīta kontā, iztērējiet to vai nē bet tālāk maksā Bankai šo kredīta summu ko ieskaitīja jūsu depozīta kontā + % Bankai lai viņa segtu savas saistības kuras radīja gan Tev gan sev radot jauno naudu kredīta veidā. Ja Tu to nenomaksāsi, tad Bankai būs tas jādara. Tāpēc viņai jādomā kam aizdod šo jaunradīto naudu. Ja nomaksāsi tad Banka paturēs %. Nezinu kas tur tik sarežģīts, lai nesaprastu. Pieļauju ka saputrojāties terminos ar depozīta kontu.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Viedoklis – Tev pilnīgi taisnība , man patī trollings , tiesa ar vienu piezīmi – uz ūdeņiem :)

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    klusais,acīmredzot tu ari mēģini darīt to,ko, tev liekas,māki vislabāk – spēlēt uz emocijām,mēģinot izraisīt mazvērtības kompleksus.Šo metodi vispirms labāk kārtīgi uztrenē pie jūtīgām jaunkundzēm.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Viedokis_LV 2trais video rāda tipisku bankas darījumu kontējumus. Ar 2 iebildēm:

    1) PostIt, kuri pazūd 3:22 ir ārpusbilances grāmatojumi. Tā ir katras bankas iekšējā darīšana kā viņi tos uzskaita, var arī kā video.

    2) 2:15 “Mr. Hut believes he has 90$ deposit in the bank” ir neaprakstāms stulbums. Vēl neesmu saticis cilvēku, kurš saņemot bankā kredītkarti ar 3000 eiro limitu teiktu, ka viņam bankā ir noguldīti 3000 eiro. Ja man vajadzētu, asinsradinieki būtu gatavi aizdot €5000. Man to naudu nevajag. Tavuprāt, man pie viņiem ir noguldīti 5000 eiro?

    Par tēmu – 1 ajā video cilvēks apgalvo, ka bankas nenodarbojas ar starpniecību, ka tām nav vajadzīgi noguldījumi, lai izsniegtu aizdevumu. 2. video sākas ar to, ka Mr.Shoe nogulda bankā naudu, kuru banka aizdod Mr.Hut. 2rais video nevis apstiprina 1ajā teikto, bet to apgāž.

    Ar kuru galu Tu domāji, ieliekot 2tro video kā pamatojumu 1ajā izteiktajiem apgalvojumiem?

    Par cik nevēlos redzēt tekstu “Bija 100$, kļuva 190$”, izlasi, lūdzu, par naudas multiplikatoru un beidz monetārās politikas pamatus mācīties no YouTube vai kur Tu šīs dīvainības izroc.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    klusais,es nezinu,kurš te sūdzas par sliktu dzīvi.Ja runa ir par mani,es uzstādu jautājumu,vai mēs dzīvojam daudzmaz taisnīgā un civilizētā sabiedrībā,kā mums te daudzi cenšas iestāstīt.Un mēģinu norādīt uz pazīmēm,kas norāda,ka nedzīvojam vis.To ar vārdu ”žēloties” var apzīmēt tikpat piemēroti, kā tomātu nosaukt par prokrievisku.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Ēriks – pie jaunkundzēm jātrennē citas lietas :) Bet tas stāsts par emocijām un mazvērtības kompleksiem ir gan interesants :) :) :) Nez kurš te regulāri sūkstās par grūto dzīvi :)

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    aivars,

    1-video ar 2-video nekonfliktē, ja tajā iedziļinās.

    1-video nenoliedz ka ir nepieciešamas rezerves lai radītu jaunu naudu un skaidrāk pauž to ka nav obligāti kādam jānogulda 100 $ lai tagad Banka varētu aizdot 100 $ kādam citam. Otrs to parāda pilnā variantā.

    Varbūt tad adresējiet SVF ekspertam Michael Kumhof šos jautājumus, jo acīmredzot lai cik es tos būtu skaidrojis Jums atbilde neapmierina un nespējiet to izprast. Acīmredzot slikti skaidroju priekš Jums.

    Lūk kur ar viņu varat sazināties: http://michaelkumhof.weebly.com/

    Ērik,

    nedomāju ka Jums ir jēga tērēt tālāk savu enerģiju ar cilvēku kura nodoms nav vērsts uz produktīvu diskusiju.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Viedoklis_LV. Es taču vienreiz teicu lai izdari to, ko gudrinieks video saka no 3:45 līdz 4:45. Vienu minūti taču esi spējīgs koncentrēties?

    (1) Paņem bankā kredītu, (2)nopērc auto, tad (3) izņem no tās pašas bankas depozītu un (4) nomaksā kredītu. Nedēļas laikā Tev būs jauns auto un nekādu kredītsaistību!

    Pēc tam Tev būs super kredītvēsture. Tad atkārto vēlreiz to pašu – paņems hipotekāro kredītu, nopērc dzīvokli, izņem depozītu, nomaksā kredītu. Dzīvoklis Tavs un atkal nekādu kredītu!

    Pēc tam bankas menedžeri nēsās uz rokām. Paņem kredītu, nopērc visas Grindeksa akcijas, atmaksā kredītu no depozīta un Tu, nevis Limpans, būsi Grindeksa īpašnieks! Vēl pēc dažiem soļiem Tev piederēs arī Google, Boeing un Gazproms.

    Tad varēsi ienākt IR un ielikt vēlreiz to video ar pārliecību, ka tur teiktais nav slima suņa murgi.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    Es ceru, Ērik, Tu arī apzinies, ka šie punkti tur ir tāpēc, lai taupītu Tavu naudu (prezumējot, ka Tu esi ES nodokļu maksātājs), nevis šķērdētu.

    Un, lai pārbaudītu, Tavu spēju novērtēt lietas vairāk vai mazāk objektīvi, man ir lūgums Tev pašam paskaidrot, kā šie ESM līguma punkti ietaupa Eiropas nodokļu maksātāju naudu

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

    Māris Jansons – latiņu tik augstu nevajag likt :) :) :)

    +6
    -2
    Atbildēt

    0

    Ēriks – pieliec atsauci tekstam , savādāk kāds te nejaušs ienācējs noticēs , ka pats esi to uzrakstījis :) :) :)

    +6
    0
    Atbildēt

    0

raimondsb_mail_lv 24.02.2014. 14.21

Lai sāktu pētīt un izteikties par “ES demokrātijas deficītu”, vispirms ir jāsāk ar savu partiju Vienotība(Āboltiņas partija). Vispār jau runāt par “demokrātijas deficītu” Vienotībā ir lieki, jo demokrātijas Āboltiņas partijā vienkārši nav.

Visus jautājumus šajā partijā izlemj neliela čupiņa cilvēku, kas ērti iekundējušies valdē, domā tikai par savas nomenklatūras karjeru un siltām vietām valsts, kā arī ES struktūrās. Par valsti Āboltiņas partija sen vairs nedomā, galvenais uzdevums ir iznīcināt konkurenci sev apkārt, lai varētu turpināt sekmīgi veģetēt, iekārtot siltās vietiņās sev lojālus cilvēkus, radīt saviem partijas biedriem speciāli izveidotus amatus valsts uzņēmumos un sūtīt uz Briseli “nekonedarītājus”.

Pēdējais Āboltiņas partijas kongress parādīja, ka situācija šajā partijā demokrātijas jautājumos ir pavisam bēdīga. Nebija atļautas debates, partijas biedriem bija liegts izteikties par sasāpējušiem jautājumiem. Raksta autorei, kurai tik spēcīgi rūp “demokrātijas deficīts” ES, vajadzēja gan pievērst vispirms uzmanību uz savu partiju. Vajadzētu arī izteikties par Vienotības jaunatnes organizacijas iepriekšējā vadītāja un viņa domubiedru pēkšņo “pazušanu”, kad tie, izmantojot demokrātiju(kas tik ļoti rūp šī raksta

autorei), centās norādīt uz savas partijas kļūdām.

Raksta autorei vajadzētu izteikties arī par to – vai tas ir normāli, kad Vienotība, tautas izbalsoto politiķi Kamparu, uzspļaujot savu vēlētāju gribai, ieceļ par partijas ģenerālsekretāru(otro cilvēku organizācijā)? Vai šādi jaunizceptā Āboltiņas partijas jauniešu līdere redz demokrātijas izpausmes savā partijā?

Raksta autorei vajadzētu izteikties par to – vai tas ir normāli, kad Vienotības partijas delegāti iepriekšējā saietā neievēlēja partijas valdē blēdi Zaķi, bet Saeimas deputāti, Āboltiņa, Kampars un valde nolēma, ka var uzspļaut šai partijas biedru demokrātijas izpausmei un iecēla viņu par Saeimas frakcijas vadītāju?

Linda Medene, kā tad ir ar “demokrātijas deficītu” Jūsu pašas partijā?

Kāpēc Jūsu partijas medija IR trubadūrs Ozoliņš nosauca Vienotību par “Āboltiņas partiju”?

+10
-5
Atbildēt

6

    raimondsb_mail_lv > raimondsb_mail_lv 24.02.2014. 19.06

    to klusais

    “SB – man nez kapēc atmiņā atausā kā vienā partijā pirms sapulcēšanās atņēma telefonus un apsargaja pasākumu apsardzes firma”

    Jā, klusais Lemberga atbalstītāj, atmiņa Jūs nepieviļ. Bet tas, šķiet, bija saistīts ar Olšteina bandas izdarībām nākamajā dienā pēc vēlēšanām, kad Zatleram bija jācīnās ar slepus partijā iesūtītiem nodevējiem.

    Olšteiniešiem bija jāatņem netikai telefoni, bet gan jaunievēletās Saeimas deputātu mandāti, jo tika ZRP un Saeimā ar viltu un krāpniecību. Nodevējus nemīl gandrīz nekur un Olšteins ir izcils nelietis un karjerists, tas ir redzams ar neapbruņotu aci. Viltīgi aizslēpušies aiz “sabiedrības izglābēji no SC briesmām” maskas, šie seši deputāti terorizēja visu koalīciju un šis ir tas gadījums, kad droši varēja teikt – “ar savām sešām vietām Saeimā saņēma neadekvāti lielu politisko un finansiālo ietekmi”.

    Kas vienai pusei ir spiegs, tas otrai vienmēr būs izlūks, kas vieniem ir nodevējs, tas otriem atkal būs varonis – tā ir sena patiesība.

    Nacionāļiem viennozīmīgais nodevējs Olšteins likās varonis, kad tas nākošajā dienā pēc vēlēšanām piekāsa savu partiju, bet strauji orientāciju mainījušais Bordāns, ko visi uzskatīja par varoni, nacionāļiem uzreiz pārvērtās par “zemisku nodevēju”.

    Klusais Lemberga atbalstītāj!

    Saprotu, nav viegli būt Vienotības sešiniekam, klaču izplatītājam un Āboltiņas partijas šeftmaņu izpalīgam, kas piegādā KNABam “anoņimkas” un oficiālas sūdzības, lai izrēķinātos ar saviem konkurentiem.

    Šī Jūsu “telefonu replika” liecina par izmisumu Vienotības rindās, jo briesmīgāk sasmēreties par Āboltiņas partiju vairs nav iespējams, bet iekost gribās. Jūsu partijā ir vieni skandāli un tik ciniski nestrādāja pat Tautas partija.

    Cerams, ka Saeimas vēlēšanās pilsoņiem, kas balso par godīgu politiku, būs tik pat laba atmiņa, kā Jums.

    0
    -5
    Atbildēt

    0

    ——Skumjais Bruņinieks Lai sāktu pētīt un izteikties par “ES demokrātijas deficītu”, vispirms ir jāsāk ar savu partiju Vienotība(Āboltiņas partija). Vispār jau runāt par “demokrātijas deficītu” Vienotībā ir lieki, jo demokrātijas Āboltiņas partijā vienkārši nav.

    ===============================================================================

    Manuprāt, maldies. Ir demokrātija, bet ne tikai “demokrātija” raksturo Vienotību un visu esošo sociālo sistēmu Latvijā.

    “(..)реальный социальный строй западных стран не сводится ни к капитализму, ни к демократии. Эти явления вообще приняли тут такой вид и заняли такое место, что считать их определяющими признаками западного общественного устройства — значит игнорировать его реальную сущность и ориентировать на идеологически тенденциозное и в конечном счете ложное его понимание.”

    Александр Зиновьев, 1993

    http://www.e-reading.co.uk/chapter.php/88145/1/Zinov%27ev_-_Zapad._Fenomen_zapadnizma.html

    0
    -3
    Atbildēt

    0

    Antra > raimondsb_mail_lv 27.02.2014. 09.27

    Skumjais Bruņinieks

    Uzraksts zem plakāta gan nemaz nevēstīja, ka abi izdzimteņi no viena NKVD šineļa, kaut gan jebkurš kaut cik saprātīgs vēlētājs tāpat zināja, ko gaidīt no WWII, staļinisma un GULAG apoliģēta. Tas kroplis ir pelnījis piedzīvot elli vēl šai saulē. http://www.ir.lv/upload/image_file/name/2011_10/32039/sc_zrp_fff-media_large.jpg?1330841920

    0
    0
    Atbildēt

    0

    garausiitis > raimondsb_mail_lv 24.02.2014. 22.41

    SB- kā mana vecmamma , kura bija tik veca kā Rīgas tramvajs , teica savulaik – vajag kavintonu dzert … – tas par to Lemberga atbalstu un Olšteina bandas izdarībām otrajā dienā pēc ievēlēšanas :)

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    andris902 > raimondsb_mail_lv 24.02.2014. 20.13

    …Skumjais Bruņinieks…. – “… tas, šķiet, bija saistīts ar Olšteina bandas izdarībām nākamajā dienā pēc vēlēšanām, kad Zatleram bija jācīnās ar slepus partijā iesūtītiem nodevējiem.”

    —————————————–

    …ak, Susuriņ, neraudi!…pieņemsim, ka tie nav Tavi meli, bet tikai atmiņa izspēlējusi ļaunu joku – par izdarībām “nākamajā dienā pēc vēlēšanām”…

    …palīdzēšu atmiņu atsvaidzināt:

    * 11.Saeimas vēlēšanas notiek 2011.gada 17.septembrī…

    * 2011.gada 1.oktobrī:

    Zatlera Reformu partijas (ZRP) valde naktī uz sestdienu pēc deviņu stundu ilgas sēdes vienprātīgi nolēma, ka nākamā valdības koalīcija jāveido kopā ar “Vienotību” un apvienību “Saskaņas centrs”, kā arī uzaicina “Vienotības” premjera amata kandidātu, pašreizējo Ministru prezidentu Valdi Dombrovski vadīt šo koalīciju.

    ZRP valdes priekšsēdētājs, eksprezidents Valdis Zatlers portālam “Delfi” uzsvēra, ka valdē domstarpību par šo lēmumu nav bijis, taču ilgu laiku prasīja lēmuma teksta noslīpēšana. Tāpat ZRP noliedza medijos izskanējušo neoficiālo informāciju, ka puse ZRP jaunievēlētās 11.Saeimas frakcijas – 11 deputāti – nepiekrīt sadarbībai ar SC…

    * 2011.gada 3.oktobrī:

    Zalters šorīt intervijā Latvijas radio sacīja: “Mēs esam jauns, bet samērā konsekvents, pat ļoti konsekvents politisks spēks.

    Ja esam izdiskutējuši, un garās stundās izdiskutējuši gan valdē, gan valdē kopā ar saviem frakcijas deputātiem, tad, paklausieties, mums tikai ar tankiem var atļaut mainīt šo lēmumu.”

    Ja esam tā nolēmuši, tad tā arī rīkosimies!…

    * 2011.gada 16.oktobrī

    ZRP notiek šķelšanās. ZRP rindas pametušie uzsver, ka partijas “iekšienē bez partijas valdes un jaunievēlētās 11. Saeimas deputātu frakcijas pastāv vēl kāds vai kādi mums nezināmi varas centri, kuros lēmumi tiek pieņemti voluntāri, bet pēc tam uzspiesti pārējiem ZRP biedriem”.

    Pēc šo biedru teiktā, ZRP iekšienē nav bijusi saskaņota Edmunda Sprūdža izvirzīšana par ZRP premjerministra amata kandidātu, tāpat bez saskaņošanas izveidota pārrunu vedēju grupa par jaunās valdības veidošanu . ZRP vadībai tiek pārmests arī “lēmums par “Saskaņas centra” aicināšanu veidot nākošo valdošo koalīciju kopā ar ZRP un “Vienotību”, lai arī pirms vēlēšanām tika skaidri deklarēts, ka ZRP prioritāro partneru secība ir “Vienotība”, tad Nacionālā apvienība, bet tikai pēc tam seko “Saskaņas Centrs”.”

    “Īpaši vēlamies uzsvērt, ka lēmums par šādu sadarbības piedāvājumu tika pieņemts vēl pirms ZRP valdes sēdes, un arī daļa valdes biedru tika nostādīta jau notikuša fakta priekšā,” uzsver ZRP rindas atstājušie biedri…

    * 2011.gada 17.oktobrī apstiprina deputātu pilnvaras…

    * 2011.gada 25.oktobrī apstiprina Ministru kabinetu…

    +6
    -2
    Atbildēt

    0

    garausiitis > raimondsb_mail_lv 24.02.2014. 14.34

    SB – man nez kapēc atmiņā atausā kā vienā partijā pirms sapulcēšanās atņēma telefonus un apsargaja pasākumu apsardzes firma :) :) :)

    +10
    -1
    Atbildēt

    0

ligakalnina 24.02.2014. 13.31

Man patika pēdējais teikums – tā vietā, lai meklētu trūkumus ES, varbūt, vairāk uzmanības jāpievērš tam, kas notiek pašu valstī.

Man, brīžam, šķiet, ka demokrātijas tai ES pat pārāk daudz, svarīgi lēmumi tiek pieņemti pēc ilga laika, sevišķi, kas attiecas uz ārpolitiku.

Pareizāk, laikam, būtu teikt, nevis pārāk daudz demokrātijas, bet, pārāk daudz birokrātijas, kura grib visu standartizēt un pieņemt vienādus noteikumus valstīm ar dažādām tradīcijām un kultūru, manuprāt, taisni šīs treknās eirobirokrātijas tiesības jāierobežo.

Bet, arī par to demokrātiju – kā apgalvoja Latinina, milzīgie plūdi Anglijā notika tāpēc, ka vairākus gadus netika tīrīta Temzas gultne, kura agrāk tika tīrīta regulāri.

Un netīrīja tāpēc, ka kādi tur “zaļie” iestājas par kādu tur gliemju sugu, ko varētu iznīcināt, tīŗot to gultni.

Un tas, ja viss tas atbilst patiesībai, jau ir viens no absurdiem, kas rodas pārprasta demokrātijas jēdziena izpratnes dēļ.

+6
-2
Atbildēt

2

    Signija Aizpuriete > ligakalnina 24.02.2014. 13.56

    ——-dzeris49:”(..) Bet, arī par to demokrātiju – kā apgalvoja Latinina, milzīgie plūdi Anglijā notika tāpēc, ka vairākus gadus netika tīrīta Temzas gultne, kura agrāk tika tīrīta regulāri.”

    ===============================================================================

    Kā tad – Jūlija kanalizācijas un demokrātijas liel-speciāliste –

    Pinočeta režīma slavinātāja (“военные вернули порядок, убив всего 3 тыс. человек — ничтожно малое число”)

    ПОБЕЖДЕННЫХ НЕ СУДЯТ http://www.ej.ru/?a=note&id=11915

    Šos “liel-speciālistus” jau Krievijā pat mērenie liberālisti sen atmaskojuši:

    Открытое письмо Юлии Латыниной

    http://www.solonin.org/article_otkryitoe-pismo-yulii

    0
    -4
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > ligakalnina 24.02.2014. 14.59

    Manuprāt, es arī teicu – ja tas atbilst patiesībai, protams, Latiņai ne vienmēr var piekrist, bet, domas viņai ir interesantas.

    Un absurdu demokrātijās pietiek, un arī tam, ko saka Latiņina, ka, vēlēšanu tiesības visiem dod nevarētu, jābūt, vismaz, zināmai kvalifikācijai, lai varētu piedalīties valsts likteņa lemšanā, es, principā, piekrītu, kaut, praksē to īstenot, protams, nevar.

    Kas ir vēlēšanu tiesības visiem, parāda Venecuelas, un pat ASV Deitrotas liktenis, demokrātija kā tāda ātri vien var pārvērsties par ohlokrātiju, ja vlētājs ir neizglītots, un parādās talantīgi populisti.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu