Atskaitījumi gan valstij, gan pašvaldībai paredzēti vienlīdzīgās daļās 50% apmērā
Satiksmes ministrija (SM) atbilstoši Saeimas pieņemtajam lēmumam par priekšlikumu iesniegšanu uz otro lasījumu valsts budžeta 2014.gadam pavadošo likumprojektu paketei sagatavojusi redakciju grozījumiem Ostu likumā, vēsta LETA.
Kā biznesa portālam “Nozare.lv” norāda satiksmes ministrs Anrijs Matīss, ministrija apzinās ostu nepieciešamību pēc attīstības un tas prasa būtisku investīciju ieguldījumu infrastruktūras attīstībā, tādējādi jauns apgrozījuma nodoklis konkrētiem ostu sniegtajiem pakalpojumiem būtiski sadārdzināšot pārkraušanas tarifus un padarīšot Latvijas tranzīta koridoru mazāk konkurētspējīgu attiecībā uz mūsu konkurentiem – Krieviju, Igauniju un Lietuvu.
SM piedāvātais variants paredz stimulēt ostu darbības efektivitāti. Tas paredzot sadalīt ostas līdzekļus, kas paliek pāri kā daļa no ienākumu pārsnieguma pār izdevumiem (peļņas) pēc nepieciešamo investīciju veikšanas.
Atskaitījumi gan valstij, gan pašvaldībai paredzēti vienlīdzīgās daļās 50% apmērā. “Bez tam svarīgi atzīmēt, ka likuma grozījumu stāšanos spēkā paredzam no 2015.gada 1.janvāra,” uzsver Matīss.
Kā ziņots, Rīgas brīvostas pārvaldei, Ventspils brīvostas pārvaldei un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei valsts pamatbudžetā iecerēts prasīt ieskaitīt maksājumus par valsts stratēģiskās infrastruktūras izmantošanu, paredz Saeimas pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā par ostām, par kuriem politiķiem gan ir lielas domstarpības.
Šādam Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātajam risinājumam gan nepiekrīt Satiksmes ministrija (SM), kura priekšlikumos uz otro lasījumu piedāvās alternatīvu risinājumu.
EM piedāvātais risinājums paredz, ka ostu pārvaldes valsts pamatbudžetā ieskaitīs tādu pašu maksājumu kā pašvaldības speciālajā budžetā, proti, 10% no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksām.
EM norāda, ka Latvijā darbojas trīs lielās ostas – Ventspils, Rīgas un Liepājas -, kuru īpatsvars kopējā kravu apgrozījumā 2012.gadā bija 98,19%. Šīm ostām lietošanā ir nodota stratēģiska publiska infrastruktūra, par kuras izmantošanu ostas iekasē samaksu no ostas klientiem, bet par ieņēmumiem, kas gūti no šīs infrastruktūras izmantošanas un citām ostu pārvaldes darbībām, neveic ieskaitījumus vai cita veida norēķinus valsts budžetā.
EM apgalvo, ka grozījumi nerada ietekmi uz komersantu maksājumiem ostu pārvaldei, jo ostai maksājumi jāveic no saviem līdzekļiem.
Šie grozījumi tiek vērtēti vienotā paketē ar nākamā gada budžeta projektu.
Komentāri (22)