Gunāra Astras dzīvesstāstā jaunieši saskata līdzību ar mūsdienām • IR.lv

Gunāra Astras dzīvesstāstā jaunieši saskata līdzību ar mūsdienām

41
Gunārs Astra cietumā.
Ilze Mazpane

“Daugavas vanagi” septembrī jaunā formā konkursu rīkos 6. un 7.klašu skolēniem

Par uzvarētāju “Daugavas vanagu” (DV) organizētajā literāri pētniecisko darbu konkursā jauniešiem „Gunārs Astra un viņa līdzgaitnieku loma Latvijas neatkarības atjaunošanā” kļuvis Limbažu 3.vidusskolas skolēns Artūrs Grugulis. Jauniešiem patlaban ļoti svarīga ir Astras kritiskā domāšana, uzskata „Daugavas vanagu” priekšnieks Andrejs Mežmalis. Astra izprata starpību starp meliem, dezinformāciju un patiesību, norāda Mežmalis.

Konkursā otro vietu ieguva Jēkabs Silanžs no Maltas, bet trešo – Zane Kažus no Pļaviņu novada.

Pirmās vietas ieguvējs Artūrs konkursa darbu rakstījis par Astras personību un ietekmi uz trešo atmodu. Galvenā doma – kā cilvēks netieši, ar nevardarbīgiem līdzekļiem var pretoties sistēmai. „Tas iedvesmo,” viņš stāsta Ir.lv. Nākotni puisis saistīs ar multimediju jomu un cer uztaisīt filmu par Astru.

Jēkabs savā darbā pievērsies Astras personības psiholoģijai. Lasījis grāmatu par disidenta bērnību. Sākumā domājis, ka Astras loma mūsu tautas vēsturē tiek nedaudz pārspīlēta. Tomēr ar laiku viņš izpratis, ka darbības, “ko viņš dzīvē veica, un frāzes, ko viņš teica, bija pirms tam pārdomātas”, saka Jēkabs.

Trešās vietas ieguvēja Zane fokusējusies uz Astras pirms 30 gadiem tiesā teikto runu „Pēdējais vārds” – kā tā ietekmējuis Atmodu. “Lasīju grāmatas, skatījos žurnālus, bet tur nebija tas, ko man vajadzēja. Sāku meklēt cilvēkus, kas varētu būt ar to saistīti,” Ir.lv stāsta Zane. Aprunājusies ar Konstantīnu Pupuru, Zane no jauna guvusi iedvesmu.

Kādēļ Gunāra Astras dzīvesstāsts ir aktuāls joprojām, jaunieši domā līdzīgi. Viņi saskata ciešas paralēles starp laiku, kad Astru tiesāja, un mūsdienām. Jēkabs uzskata, ka cilvēki paši sev uzliek barjeras ar aizspriedumiem. Artūrs uzskata, ka iekšējās brīvības arī tagad varētu būt vairāk.

Savukārt Zanei pietrūkst cilvēka, kas varētu būt paraugs jauniešiem. „Ja jaunieši vairāk interesētos par Gunāru Astru, iespējams, viņi saprastu, ka tagad arī vajag grūdienu.”

Arī DV pārstāvi Andrejs Mežmalis ir pārliecināts, ka “jauniešiem, lasot par vēsturi, jādomā, kas notiek Latvijā patlaban”.

Kā zināms, šogad aprit 30 gadi, kopš notika politiskā tiesas prāva pret brīvības un latviešu tautas tiesību cīnītāju Gunāru Astru. Lai plašākai sabiedrībai atgādinātu par Astras un citu padomju varas disidentu ieguldījumu mūsu tautas neatkarības atjaunošanā, tika izsludināts literāri pētniecisko darbu konkurss jaunatnei.

Konkursa žūrijā bija iekļauti pārstāvji no visām tp atbalstošajām organizācijām: Latvijas Valsts arhīva, Okupācijas muzeja, Latvijas Universitātes, Daugavas vanagiem, kā arī Eiroparlamenta deputāti no “Vienotības” Inese Vaidere, Kārlis Šadurskis un Krišjānis Kariņš. Īpaša piedeva žūrijas komisijai bija grāmatas „20.gadsimta latvietis Gunārs Astra” autors rakstnieks Māris Ruks.

Pirmo trīs vietu ieguvēji saskaņā ar konkursa nolikumu saņēma naudas prēmijas attiecīgi 250, 150 un 100 latu, kā arī Eiroparlamenta deputātu speciālbalvas – pilnībā apmaksātu iespēju viesoties Eiropas parlamentā Briselē un iepazīt deputātu darba ikdienu. Katram dalībniekam tika arī konkursa atbalstītāju kopīgi sarūpētā dāvana – „Daugavas vanagu” datorsoma, kura pildīta ar tematikai atbilstošu lasāmvielu, kā arī deputāta Šadurska sarūpētās zibatmiņas.

Konkursa darbi tiks apkopoti un to fragmenti tiks izdoti grāmatā, lai plašākam lasītāju lokam būtu iespēja iepazīties ar jauniešu veikumu.

DV Latvijā Jaunatnes nozares vadītājs, konkursa norises koordinators Guntis Brencāns aicina Latvijas skolu pedagogus sekot līdzi turpmākai informācijai, jo šim konkursam būs turpinājums. Savukārt pavisam jaunā formā, sākot ar septembri, tas notiks sesto un septīto klašu audzēkņiem.

 

Komentāri (41)

dro 29.07.2013. 17.02

Cilvēks, kuram pirmajam bija jāuzceļ piemineklis, nedrīkst būt paraugs. Varu iedomāties kādus epitetus viņam veltītu IR Ozoliņš, ja Astram būtu bijusi iespēja darboties politikā pēc neatkarības atjaunošanas:)
Mūsdienu varoņi ir Kas jauns bildēs redzamās kurtizānes ar saviem pavadoņiem.

+3
-2
Atbildēt

4

    Signija Aizpuriete > dro 29.07.2013. 21.57

    ——-Kaspars Omuls:”(..)
    Viņi diezgan agri tika pasludināti par nacionālradikāļiem, un viņu vietā nāca Anatolijs Gorbunovs ar savu celiņu, uc. bijušie.”
    ============================================================================
    “Viņi” ne kādiem DV, ne citiem Rietumu specdienestu spečukiem šārpiem vairs nebija vajadzīgi – atradās citi, kas izrādīja daudz lielāku degsmi padomju sistēmas sagraušanai un jaunās radīšanai (prihvatizācija, pilsonība):

    “Nēģeris savu bija padarījis, nēģeris varēja būt brīvs… Drīz Berlīnē notika PBLA vadības tikšanās ar Latvijas kompartijas CK sekretāra Anatoliju Gorbunova komandu, un visa nauda aizgāja citos virzienos. Šie notikumi Rolandu pilnībā sagrāva.”

    Jānis Rožkalns: Sliktajiem vajag, lai godprātīgie klusē
    http://nra.lv/latvija/96764-janis-rozkalns-sliktajiem-vajag-lai-godpratigie-kluse.htm

    0
    0
    Atbildēt

    0

    normundskr > dro 29.07.2013. 17.06

    Varu iedomāties kādus epitetus viņam veltītu IR Ozoliņš, ja Astram būtu bijusi iespēja darboties politikā pēc neatkarības atjaunošanas:)
    ========
    Domāju, ka nekādus. Par cilvēkiem, kas darbojās Helsinki-86 un atmodas sākumos, vai pirms tās, neko daudz nedzird. Viņi diezgan agri tika pasludināti par nacionālradikāļiem, un viņu vietā nāca Anatolijs Gorbunovs ar savu celiņu, uc. bijušie.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    normundskr > dro 29.07.2013. 23.20

    Ino
    Viņš pats nepaietu, protams. Tāpēc jau arī viņu novāca (vismaz par to ir lielas aizdomas).
    ==
    Bet bija arī tas viens moments, kad atmoda noplaka, lai arī faktiski ļoti daudzi svarīgi jautājumi nebija pēc būtības atrisināti. Un tanī brīdī sāka šiverēties bijušie nomenklatūras darbinieki uc., katrā ziņā, ne tie, kas iepriekš bija riskējuši. Tai pat laikā, tas kaut kā sajauca visu to morālo latiņu, kas bija atmodas laikā, radās baigi daudz kompromisu (anekdotes par politiku stāstīt nav stilīgi (atmodas laikā bija, jo runa jau nav par stilu, bet par attieksmes izrādīšanu); zodz valstij cik gribi, savu neatgūsi, utt.) No vienas puses jau var saprast, ka nevar visu laiku dzīvot nepārtrauktā pacilātības un vienotības sajūtā, bet, katrā ziņā, tas noplaciens bija biki par ātru.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    dro > dro 29.07.2013. 17.18

    Kaspars Omuls. Apšaubu. Helsinki 86 aktivitātes bija dažu gadu garumā, tikai daži paguva nokļūt apcietinājumā, bet Astra saviem ideāliem ziedoja gandrīz visu pieauguša cilvēka dzīvi, viņš nebūtu pagājis malā.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

Inese 29.07.2013. 16.35

Pirmās vietas ieguvējs Artūrs konkursa darbu rakstījis par Astras personību un ietekmi uz trešo atmodu. Galvenā doma – kā cilvēks netieši, ar nevardarbīgiem līdzekļiem var pretoties sistēmai. „Tas iedvesmo,” viņš stāsta
======================

Švaki gan iedvesmo. Dombrovska-Vilka prettautiskajam režīmam neviens pat nedomā pretoties. Izvēle nu ir cita, lai muktu projām no šajā teritorijā valdošajām reālijām, – čemodāns-lidosta-Īrija.

+1
-5
Atbildēt

1

    Þanis Bezmers > Inese 30.07.2013. 07.02

    Zaļais ment, tava tavu načaļņiku nelaime ir tā, ka nekā cita par staļinisma metodēm jums nav: slepkavot ar cita nazi, dedzināt ar svešām rokām, laupījumu piesavināties. Kūdīt latviešus pret latviešiem. Labi jums, ka ir rubikveidīgie.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu