Francija aizliegusi iegūt slānekļa gāzi, jo tas nelabvēlīgi ietekmē vidi un piesārņo pazemes ūdeņus
Eiropas Komisija (EK) vēl nav pieņēmusi nekādus būtiskus atzinumus jautājumā par slānekļa gāzes ieguvi, bet grib to paveikt iespējami ātrāk, otrdien sacījis Eiropas Savienības (ES) vides komisārs Janess Potočniks, kas piedalās ES vides ministru neformālajā apspriedē Viļņā.
Patlaban EK cenšas izvērtēt visus “par” un “pret” šajā jautājumā, norāda portāls “Vz.lt”.
“Eiropas Savienībā ir valstis, kas vēlētos izmantot iespēju iegūt slānekļa gāzi, ir arī valstis, kas to aizliegušas, bet dažas dalībvalstis vaicā, kā rīkoties. Ir arī saimnieciskie subjekti, kuri jautā, vai un kā var piemērot pašreizējos likumdošanas aktus. Tātad uzņēmējdarbības sektorā ir daudz neskaidrību. Mums jāgarantē sabiedrībai, ka cilvēku veselība tiks aizsargāta,” viņš uzsvēris, atbildot uz žurnālistu jautājumiem.
Pēc komisāra teiktā, vēl nav zināms, vai tiks pieņemts jauns likumdošanas akts vai arī tikai rekomendējoša rakstura vadlīnijas, bet jau nolemts, ka jāsniedz tāds vērtējums, kas atrisinātu riska vadības jautājumus ES līmenī un dotu skaidrību saimnieciskajiem subjektiem un sabiedrībai. Kā vēsta LETA, tas būtu jāizstrādā jau šogad.
ES noskaņota stingrāk reglamentēt slānekļa gāzes un citu netradicionālo ogļūdeņražu izpētes un ieguves kārtību, pieprasot dalībvalstīm detalizēti izvērtēt šo darbu ietekmi uz vidi. EK grib piedāvāt skaidrus noteikumus attiecībā uz drošu slānekļa gāzes resursu izpēti un ieguvi, taču Potočniks norādījis, ka Eiropas Komisijai nav tiesību jaukties dalībvalstu lēmumos par to, kādus energoresursus tām izmantot.
Komerciāla slānekļa gāzes ieguve jau notiek Amerikas Savienotajās Valstīs. Pēdējā laikā tās mērogi būtiski paplašinājušies, un ASV no gāzes importētājas kļuvusi par gāzes pārdevēju, tikmēr ES valstu nostāja šajā jautājumā ir ļoti dažāda, pastāvot bažām, ka gāzes ieguvē izmantotā hidrauliskās sadrumstalošanas tehnoloģija var nelabvēlīgi ietekmēt vidi un piesārņot pazemes ūdeņus.
Francijas prezidents Fransuā Olands aizvadītajā svētdienā izteicās, ka viņa amata pilnvaru laikā slānekļa gāze valstī netiks iegūta. Francija bija pirmā valsts, kas jau pirms diviem gadiem, vēl prezidenta Nikolā Sarkozī laikā, aizliedza slānekļa gāzes ieguvi. Vēlāk šādu lēmumu pieņēma arī Bulgārija un dažas citas valstis, tomēr politiķi turpina apsvērt šā energonesēja izmantošanas iespējas, cerot tādējādi stimulēt ekonomikas pieaugumu un samazināt kurināmā cenas. Francija šobrīd visu patērējamo gāzi importē no Norvēģijas, Nīderlandes, Alžīrijas un Krievijas.
Slānekļa gāzes ieguves iespējas intensīvi pēta arī Ķīna un vairākas citas valstis.
Pēc Potočņika teiktā, ASV pieredze iezīmējusi zināmu lūzumu enerģētikas politikā attiecībā uz slānekļa gāzes ieguvi. “Pagaidām mēs nezinām, vai mums ir tādi krājumi un vai mūsu potenciāls ir tāds kā ASV, jo Eiropa ir daudz blīvāk apdzīvota – sadrumstalošanas tehnoloģijām vajag daudz vairāk telpas,” viņš atzinis. Kā uzskata ES vides komisārs, strādājot šajā jomā, uzņēmēji nedrīkst ignorēt sabiedrības viedokli.
Lietuvā sabiedrība visai asi iebildusi pret iespējamo slānekļa gāzes ieguvi triju rajonu teritorijā. Iespējamās slānekļa gāzes iegulas atrodas Lietuvas rietumos un stiepjas Krievijas Kaļiņingradas apgabala un Polijas virzienā, kur šī derīgā izrakteņa krājumi ir bagātīgi.
Premjers Aļģirds Butkevičs pirms vides ministru apspriedes Viļņā solīja uzklausīt lietuviešu zinātnieku atzinumus par slānekļa gāzes ieguvi, pildīt visas ekoloģiskās prasības un saskaņot šo jautājumu ar vietējo sabiedrību.
Komentāri (24)