Oli Rēns: “Laipni lūdzam eirozonā!” (papild.) • IR.lv

Oli Rēns: “Laipni lūdzam eirozonā!” (papild.)

133
Latvijas eiro monēta. Foto: Latvijas Banka

Latvija nākamgad kļūs par 18.eirozonas valsti 

“Laipni lūdzam eirozonā, Latvija,” otrdien Briselē svinīgajā pasākumā par godu lēmumam par Latvijas uzņemšanu eirozonā sacīja Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisārs Oli Rēns.

Viņš teica, ka Latvija iestāsies eirozonā nākamgad, Lietuva plāno pievienoties 2015.gadā, tādējādi visas trīs Baltijas valstis ir vai nu jau pievienojušās Eiropas ekonomisko un politisko lēmumu pieņemšanas kodolam, vai ir ceļā uz to.

Rēns atzina, ka Baltijas valstis patlaban ļoti atšķiras no tās situācijas, kādā atradās pirms vairākiem desmitiem gadu. Rēns pirmo reizi Rīgā bijis 1982.gadā, un tā bija ļoti atšķirīga pilsēta, vērtēja ES komisārs.

Viņš cieši sekojis līdzi Baltijas valstu attīstībai un iekļaušanās ES kopš neatkarības atgūšanas bija galvenais spēks, kas sekmēja valstu demokrātisko un ekonomisko attīstību. Šogad Latvija un Lietuva būs ātrāk augošās ekonomikas ES, Rēna teikto citē LETA.

Komisāru iepriecina iespēja piedalīties lēmumu pieņemšanā par Latvijas uzņemšanu eirozonā. Latviju Eiropas vienotās valūtas zonā var uzņemt, pateicoties mūsu valsts centieniem un ekonomikas konverģencei, tomēr arī nākotnē ir svarīgi, lai tiktu īstenota atbildīga ekonomiskā politika, mazinot potenciālos riskus nākotnē.

Līdz eiro ieviešanai Latvijā atlikušas vēl 176 dienas – 2014.gada 1.janvārī Latvija kļūs par 18.eirozonas valsti. Nākamā gada janvārī pāreja no latiem uz eiro notiks saskaņā ar līdz šim Latvijas Bankas apstiprināto oficiālo kursu – viens eiro ir 0,702804 lati jeb 70,3 santīmi.

Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padome (ECOFIN), kurā darbojas ES valstu finanšu ministri, otrdien pieņēma galīgo lēmumu par Latvijas uzņemšanu eirozonā.

Par ECOFIN lēmumu Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) paziņoja no ministru sanāksmes telpas, izmantojot mikroblogošanas tīklu “Twitter”. 

Lēmums par Latvijas uzņemšanu eirozonā ir būtisks gan Latvijai, gan eirozonai, pēc vēsturiskā lēmuma pieņemšanas sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība). “Šī ir laba diena gan Latvijai, gan eiro,” sacīja Dombrovskis.

Savukārt eiroparlamentāriete Inese Vaidere tviterī no preses konferences Briselē vēsta, ka Dombrovskis solījis – Latvija nerezidentu noguldījumu dēļ nekļūs par otru Kipru.

Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle tviterī ierakstījis: “Eiro būs! Tas ir svarīgs ģeopolitisks solis laikā, kad Krievija veido Eirāzijas savienību un atjauno ietekmi “tuvajās ārzemes”.”  Tomēr, viņaprāt, nākamais solis ir apturēt nācijas lēno izmiršanu, uzlabojot sociāli ekonomiskos apstākļus Latvijā. Citādi eiro viens pats mūs neglābšot un vilšanās būšot neizbēgama, norāda Zīle.

“Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna norāda, ka eiro ieviešana nav panaceja un nevarēs paglābt Latviju no dažādiem ekonomiskiem riskiem nākotnē. “Tomēr tas var padarīt mūsu valsts tautsaimniecību mazāk ievainojamu pret iespējamiem satricinājumiem – tam gan nepieciešams turpināt īstenot arī atbildīgu fiskālo politiku un ieviest strukturālās reformas,” norāda ekonomiste.

Ekonomists: Ar eiro ieviešanu cenas augs līdz 0,3%

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists, Ir.lv atzīst, ka „garais piņķerīgā lēmuma pieņemšanas maratons ir noslēdzies” un vērš uzmanību uz tehniskām lietām, kurām tuvāko mēnešu laikā valstij vajadzēs pievērsties.

„Var šķist, ka ir daudz būtiskāki un lielāki mērķi, taču tieši tādas tehniskās nianses lielā mērā noteiks iedzīvotāju attieksmi pret eiro un to, kāds atbalsts būs vēlāk. Ja ieviešana kaut kādā veidā buksēs, ja būs skandāli ar cenām vai iedzīvotāji sastapsies ar piņķerīgām lietām, tad daudzus pozitīvos efektus var aizēnot. Tāpēc tam būs liela nozīme,” saka ekonomists.

Par pozitīvām izmaiņām Gašpuitis min iedzīvotāju iespēju turpināt integrēties Eiropas Savienībā, kas līdz šim, viņaprāt, vēl nav pilnvērtīgi izdevies. Tāpat pieaugs investoru uzmanība, jo „viņu acīs šāds Latvijas solis liecina par zināmu brieduma pakāpi un līmeni, kas veicina dažādus investīcijas projektus”. Vienlaicīgi viņš norāda, ka lēmums par eiro ieviešanu nenoslēpj visus trūkumus, kas saistās ar neefektivitāti atsevišķos procesos un trūkumos infrastruktūrā vai enerģētikas izmaksās.

„Skaidrs, ka pilnīgi noteikti, tāpat kā citās valstīs, būs kādi nepatīkami gadījumi ar cenu noapaļošanu,” atzīst Gašpuitis. „Ņemot vērā pieredzi citās valstīs, cenu vidējais līmenis varētu pieaugt līdz 0,3%, kas nav nekas būtisks. Šī noapaļošana turpināsies vēl vairākus mēnešus pēc eiro ieviešanas.” Viņš saka, ka pārtikas produktu cenām vajadzētu palikt esošā līmenī, savukārt būtiskākas izmaiņas gaidāmas nozarēs ar vērienīgām naudas summām.

Viņš arī norāda, ka pieaugs darba samaksa, uzņēmēji būs spiesti celt cenas. Tāpat jau zināms, ka būs elektroenerģijas cenas kāpums. “Ekonomikai attīstoties un pieaugot pieprasījumam, cenu kāpums turpināsies,” tuvāko nākotni paredz ekonomists.

Ošlejs: Latvijai draud nesekmīgo valstu scenārijs

Ekonomists un eirokritiķis Jānis Ošlejs uzskata, ka Latvija, atkārtojot tās pašas kļūdas, kādas pieļāva Spānija un Kipra, nonāks ekonomiskās grūtībās.

Nabadzīgās valstis, kas ieviesa eiro, sākotnēji sāka dzīvot labāk, taču, pieļaujot kļūdas ekonomikas attīstīšanā, nonāca lielās problēmās. Piemēram, Spānija, koncentrējoties uz nekustamā īpašuma tirgu, bet Kipra – attīstot nerezidentu noguldījumu sektoru, aģentūrai LETA piemērus minēja Ošlejs. Arī Latvija, viņaprāt, ir koncentrējusies uz šīm divām jomām, tādējādi radot iespēju līdzīgiem scenārijiem, kādos nokļuva abas viņa minētās valstis.

Turklāt Latvija nedarot neko no tā, ko dara veiksmīgās eirozonas valstis, kā, piemēram, Vācija, kas koncentrējusies uz vietējās rūpniecības attīstīšanu. “Mēs atkārtojam citu neveiksmīgo eirozonas valstu modeļus,” pauda ekonomists. Gadījumā, ja kardināli netiks mainīta valsts politika, Latvijā var atkārtoties Spānijas un Kipras scenārijs, pārliecināts ir Ošlejs.

Lai tas nenotiktu, valstij būtu jāiegulda līdzekļi vietējā rūpniecības preču un pakalpojumu sektora attīstībā, jo pašreizējā virzība, viņaprāt, ir muļķīga un bīstama.

Tāpat viņš uzskata, ka Latvija ar pievienošanos eirozonai izdara dārgas un nevajadzīgas likmes saistībā ar gaidāmajām iemaksām stabilizācijas fondā. “Mēs iztērēsim daudz naudas bez acīmredzama ieguvuma. Tā ir dārga likme uz to, ka būs labāk, un tai nav jēgas,” noteica Ošlejs.

Viņš prognozēja, ka dzīve Latvijā pēc eiro ieviešanas sākotnēji neatšķirsies no tās, kāda tā ir pirms eiro ieviešanas.

Jūnija sākumā Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas publicētie konverģences ziņojumi apliecināja, ka Latvija izpilda uzņemšanai eirozonā izvirzītos ekonomiskos kritērijus. Pēc tam Latvijas pievienošanos Eiropas vienotās valūtas zonai jau atbalstīja ES valstu un valdību vadītāji un arī Eiropas Parlamenta deputāti, ziņo LETA.

Tagad Latvijas atbildīgajām institūcijām būs jāīsteno informēšanas kampaņa, skaidrojot iedzīvotājiem, kā notiks pāreja no latiem un santīmiem uz eiro un centiem. Lai informācija sasniegtu katru iedzīvotāju, plānota gan kampaņa medijos, gan informatīvs sūtījums katrai Latvijas mājsaimniecībai.

Arī ES institūciju amatpersonas vērsušas uzmanību uz salīdzinoši zemo sabiedrības atbalstu eiro ieviešanai Latvijā un norādījušas, ka valsts atbildīgajām iestādēm nepieciešams pievērst rūpīgu uzmanību sabiedrības informēšanai par valūtas maiņu.

Pēc pārejas uz eiro nākamā gada pirmās divas nedēļas Latvijā būs latu un eiro paralēlās apgrozības periods, kad iedzīvotāji tirdzniecības vietās vēl varēs norēķināties latos, bet atlikums tiks izdots eiro. No nākamā gada 15.janvāra maksājumus Latvijā varēs veikt tikai eiro. Arī algas, pensijas un pabalstus nākamā gada janvārī visiem izmaksās eiro.

Latvijā tiks lietotas tādas pat eiro banknotes kā visā eirozonā, un tās Latvija aizņemsies no eirosistēmas, ko veido eirozonas valstu centrālās bankas un Eiropas Centrālā banka. Savukārt eiro monētas tiks kaltas īpaši Latvijai ar valsts simboliem, kas savulaik tika izraudzīti tautas ideju konkursā.

Uz Latvijas viena un divu eiro monētu reversa būs attēlots tautumeitas portrets no pirmskara Latvijas piecu latu monētas, uz 10, 20, 50 centu monētām būs Latvijas lielā ģerboņa attēls, uz viena, divu un piecu centu monētām – Latvijas mazā ģerboņa attēls. Latvijas eiro monētas taps Vācijā, Bādenes Virtembergas Valsts kaltuvē. 2013. un 2014.gadā būs nepieciešami 400 miljoni dažāda nomināla eiro monētu.

Eiro monētu sākumkomplekti būs pieejami iedzīvotājiem un uzņēmumiem jau pirms nākamā gada janvāra. Iedzīvotāji monētu sākumkomplektus 14,23 eiro jeb desmit latu vērtībā varēs iegādāties no 10.decembra Latvijas Bankā, kredītiestādēs un Latvijas Pastā. Iegādei tiks piedāvāti 800 000 šādu eiro monētu komplektu. Uzņēmumiem būs iespējams iegādāties 200 eiro (140 latus) vērtus sākumkomplektus.

Iedzīvotāji latus pret eiro varēs bez maksas apmainīt no 2014.gada janvāra sešus mēnešus komercbankās un trīs mēnešus Latvijas Pasta nodaļās vietās, kur nav banku filiāles. Latvijas Bankā latus pret eiro varēs mainīt neierobežotu laika periodu.

Komercbankas un amatpersonas uzsver, ka vienkāršāk notiks bezskaidras naudas maiņa – visa latu kontos uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Pēc Latvijas pievienošanās eirozonai latu banknotes un eiro monētas tiks izņemtas no apgrozības un iznīcinātas.

Eirozonā no 2002.gada ir Austrija, Beļģija, Francija, Grieķija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Somija, Spānija, Vācija, no 2007.gada – Slovēnija, no 2008.gada – Kipra un Malta, no 2009.gada – Slovākija, no 2011.gada – Igaunija.

Eiropas vienotās valūtas ieviešanu Latvijā paredz valsts pievienošanās līgums ES. Latvijā atbalsts eiro ieviešanai joprojām ir zems – saskaņā ar jūnija sākumā publiskoto “Factum” sabiedriskās domas aptauju eiro ieviešanu Latvijā atbalsta 38% iedzīvotāju, bet pret eiro ieviešanu ir 53%.

(papildināta ar Oli Rēna un Ošleja viedokli)

Komentāri (133)

mjantons 09.07.2013. 13.33

Uhh, padarīts! Tagad nodarbosimies ar praktiskam lietām. Lai jau vel lumpeni un serdieni pasero pāris dienas vai, ka ortodoksaliem pieņemts četrdesmit. Reālas bizness un pilsoni būs aizņemti ar reālu naudu un rēķiniem. Ilustracijai – Gazprom šajās dienas savus akcionarus pilnsapulce informē par nākotnes darījumiem Latvijā un Lietuvā naudas izteiksmē EUR. Un nededzina ES karogus. Pasaules ekonomikas vilciens traucas tālāk bez kādiem apdraudejumiem latviešu kultūrai un identitātei.Grūtības ir galva un pašapziņa.

+29
-5
Atbildēt

11

    dzerkaleliva > mjantons 09.07.2013. 17.36

    Juri Ozoliņ, savu kuņģi vēl vari panest, pasaules vilcienu nevajag, kas palīdz vest? Lumpeņi un sērdieņu drīz tev to kuņģi nogriezīs, gaidi.

    +2
    -8
    Atbildēt

    0

    kristaps_drone > mjantons 09.07.2013. 15.38

    Hari, lieliski komentāri, it īpaši tas ar suni! Kā kulaks uz acs!

    +4
    -10
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > mjantons 09.07.2013. 15.13

    ——-Juris Ozoliņš:”(..)
    Pasaules ekonomikas vilciens traucas tālāk bez kādiem apdraudejumiem latviešu kultūrai un identitātei.Grūtības ir galva un pašapziņa.”
    ============================================================================
    Ļoti neveiksmīgs salīdzinājums, jo tā nekontrolējamā traukšanās var slikti beigties (ņemot vērā krīzi Eirozonā).

    http://www.youtube.com/watch?v=mM0t_zR4AvI

    +2
    -8
    Atbildēt

    0

    dzerkaleliva > mjantons 09.07.2013. 17.44

    Lumpeņi nesēros, lumpeņi ierēks kopā ar kremliniem pēc gadiem 10, kad tev Juri Ozoliņ, būs beidzot kirdiks, otru 2008.nepārdzīvosi. Redz, brāļi lēmaņi ar nepārdzīvoja. Varēsim dibenu ar tavu pasaules vilciena EURO atslaucīt, tāpat kā varam to vēl ar tūkstošiem pasaules vēsturē bijušām valūtām izdarīt. Slimie kargisti (cargo kults, tikai lidenes vietā vilciens, zemapziņu nenoslēpsi).

    +2
    -7
    Atbildēt

    0

    Sanšains > mjantons 09.07.2013. 15.07

    Juris Ozoliņš:
    Ilustrācijai – Gazprom šajās dienas savus akcionarus pilnsapulce informē par nākotnes darījumiem Latvijā un Lietuvā naudas izteiksmē EUR. Un nededzina ES karogus
    =========================
    Hm, vai te nesanāk tāda kā pretruna ar eurojūsmiņiem, kuri vēl pirms pāris dienām tumsoņas un provinciāļus biedēja ar Krievijas rubli?

    Kāds pārsteigums, ka, izrādās, Krievijai Latvijā rublis tomēr nav vajadzīgs!:) Tāpat kā Kiprā.

    Nešaubos, ka ar šādu “mūžam nebeidzu brīnīties” domāšanu arī turpmāk brīnīšanās un atskārsmes tiks piedzīvotas ne reizi vien.

    +3
    -6
    Atbildēt

    0

    Sanšains > mjantons 09.07.2013. 14.08

    J.Biotops:
    Turpmāk visās nelaimēs, ne tikai finansiālās, būs vainīgs eiro, tā ieviesēji vietējie nodevēji un uzspiedēji eirokrāti.
    ====================================
    “Arī eiro piekritēji atzīst, ka līdz ar iestāšanos būs inflācijas pieaugums, taču tāds, kaut gan nedaudz mazāks, būs arī tad, ja eiro neieviesīs, jo cenas ir NEDAUDZ IESALDĒTAS [izcēlums mans – Haris], gaidot lēmumu.”
    Einārs Cilinskis, 12.12.2012 http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=368015:vai-no-vilka-bgot-uzskriesim-lcim

    Kad nākamgad atsāksies normāla, un varbūt sākumā, lai kompensētu šā gada izlikšanos par to, ka spējam normāli izpildīt Māstrihtas kritērijus, pat paaugstināta inflācija, tad vainīgs būs kas un kurš?

    Jūsmiņu nepierādītais ir tas, ka Latvija it kā ESOT GATAVA sacensties ar euro zonas stiprajām, attīstītajām valstīm tagad jau ar absolūti vienādotiem noteikumiem.

    Protams, taisnība ir tiem, kuri saka: lats jau tagad ar savu rigido piesaisti euro ir tas pats euro. Pareizi. Bet, kamēr mēs vēl nebijām “zonā”, tikmēr vismaz teorētiski pastāvēja iespējas atsākt SAVU ekonomisko un finanšu politiku. Tagad, esot “zonā” iekšā, manuprāt, mums vairs nav izredžu attīstīt ražošanu ar augstu pievienoto vērtību.
    Mēs labākajā gadījumā paliksim nofiksēti šā brīža relatīvajā situācijā (pret Vāciju, Nīderlandi, Austriju) kā tādi kukaiņi dzintara gabalā.
    Mēs nekļūsim tik pārtikuši un mums nebūs tik intelektuāli prasīgas ražošanas kā vāciešiem.

    +5
    -7
    Atbildēt

    0

    Sanšains > mjantons 09.07.2013. 13.36

    Pateicībā par izsvērtu, saprātīgu un, galvenais, pareizu viedokli –

    http://www.communicanine.net/old/assets/rocco-medal.jpg
    No intervijas ar laureātu:
    “Reālais bizness man ir aizskriet pēc pamestā gumijas kauliņa un priecīgi to piegādāt saimniekam, ne mirkli neliekot viņam šaubīties, ka man trūktu pašapziņas vai galvas rajonā būtu kādas grūtības.
    Kad bizness izpildīts, man pat tiek atļauts nokārtoties ar rēķiniem.”
    Visvaldis Centis Duksis III

    +10
    -12
    Atbildēt

    0

    Rublis vai eiro – tam nav nozīmes. Galvenais, KAM nauda pieder.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > mjantons 09.07.2013. 17.26

    Kā,kam pieder nauda?Tam,kas to drukā un aizdod uz procentēm.

    +5
    -3
    Atbildēt

    0

    mjantons > mjantons 09.07.2013. 13.46

    Vai pašportrets? Rada gabals?

    +15
    -6
    Atbildēt

    0

    Aivars Krauklis > mjantons 09.07.2013. 14.04

    It kā jau loģiski, tikai par to īso sērošanu nepamatots optimisms. Sērdieņi, it sevišķi algotie, sēros nevis 40 dienas, bet vismaz tikpat gadus, ja kādam gals nepienāks ātrāk.
    Turpmāk visās nelaimēs, ne tikai finansiālās, būs vainīgs eiro, tā ieviesēji vietējie nodevēji un uzspiedēji eirokrāti, vispasaules liberasti u.t.t. Toni (un ne tikai to) piedos kāda draudzīga kaimiņvalsts, no kuras jau tagad nepārtraukti skan imperiālismu un liberālismu (nezinu, kurš briesmīgāks) atmaskojošas balsis un līdzjūtība apspiestai un piekrāptai Latvijas tautai.

    +17
    -5
    Atbildēt

    0

Ieva 09.07.2013. 14.02

Apsveicu visus saprātīgos!
Šaubīgos dzīve noliks savā vietā – viens pretarguments jau pazuda- pretēji skeptiķu prognozēm, maiņas kurss būs tāds pats, kā jau ilgu laiku esošais eiro kurss.

+25
-6
Atbildēt

1

    Ieva Aile > Ieva 09.07.2013. 18.13

    Zivi nevajag pirms laika baidīt;lai kārtīgi ierij ēsmu.

    +2
    -4
    Atbildēt

    0

mariterage 09.07.2013. 14.18

Protams Latvijai būtu izdevīgāk ja ES integrācijā vispirms tiktu apvienotas tādas sfēras kā piemēram aizsardzība un būtu vienoti ES bruņotie spēki, bet ja reiz tā sanācis ka pirmie soļi federālas eiropas veidošanā ir sperti tieši monetārajā sfērā, tad mums nav citas izvēles, kā šai monetārajai savienībai pievienoties, lai brīdī kad ES kodola valstis (tās kas ņem dalību visos integrācijas pasākumos) no valstu savienības pārtaps federālā valstī mēs būtu starp tiem kas to veidotu.
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/de/EU_Globe_No_Borders.svg/2000px-EU_Globe_No_Borders.svg.png

+15
-3
Atbildēt

4

    eva1831 > mariterage 09.07.2013. 14.26

    Nu lūdzu. Visus kangarus un nodevējus pievienoties ar savu ir.lv profilu izsakot atbalstu Federālai Eiropas Savienībai lai likvidētu mūsu Latvijas Republikas neatkarību.

    Nekautrējaties – nākat droši klajā.

    +5
    -16
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > mariterage 09.07.2013. 17.48

    Vajadzēja vispirms sākt ar valodu,lai straujos tempos veidotu jauna tipa nāciju -padom..,tas ir,europijiešu tautu!

    +1
    -6
    Atbildēt

    0

    inta_s > mariterage 09.07.2013. 15.16

    Nu kuri ir tie plusiņu licēji? Parādaties – Esat reģistrējušies taču.
    Kurš te atbalsta LR neatkarības iznīcināšanu Eiropas Savienotās Valstīs?

    Ko kautrējas?

    +4
    -8
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > mariterage 09.07.2013. 15.17

    ——-
    Vēsture atkārtojās – pirmoreiz tas notika 1941.g.11.jūlijā:

    “Šis datums izcēlās ar diviem nozīmīgiem notikumiem: a) vācu militārais lauku komandieris, pulkvedis Pētersens, publicēja laikrakstā Tēvija divas pavēles, kas noraidīja latviešu kolaborācijas piedāvājumus; b) 40 ievērojamu latviešu sanāksme Izglītības ministrijas telpās ar nolūku izstrādāt kolaborācijas plānu ar iekarotājiem, vienlaikus pieņemot lēmumu nosūtīt delegāciju uz Berlīni, kā arī nosūtīt plānu telegrāfiski pašam Hitleram.

    “Fīreram un Reichskancleram Ādolfam Hitleram galvenajā mītnē”

    1941. gadā 11. jūlijā atkal atbrīvotā Latvijā pirmo reizi sapulcējās dažādu latviešu tautas aprindu un profesiju pārstāvji, lai izteiktu visas latviešu tautas vārdā pateicību slavas vītajai vācu armijai un katram vācu vīram, kas piedalījās Latvijas atbrīvošanā, bet jo sevišķi lielajam un uzvarām vaiņagotajam vācu tautas un visu indoģermāņu tautas pirmajam cīnītājam Ādolfam Hitleram.
    Mēs nododam Ādolfam Hitleram izšķiršanai visas latviešu tautas cerības par līdzdalību Eiropas atbrīvošanas cīnās.
    Latviešu tauta vēlas piedalīties Eiropas jaunuzbūvē un ar uzticību raugās uz Ādolfa Hitlera attiecīgu lēmumu.

    http://zagarins.net/jg/jg240/JG240_Ezergailis.htm

    +2
    -5
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu