Latvijas IKP pirmajā ceturksnī palielinājies par 3,6% (papildin.) • IR.lv

Latvijas IKP pirmajā ceturksnī palielinājies par 3,6% (papildin.)

28
IKP apjoma izmaiņas salīdzināmajās cenās, 2011.1.cet. - 2013.1.cet. (salīdzināmajās cenās, %) Dati: CSP

Lielāko ieguldījumu IKP pieaugumā deva tirdzniecība

Pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2012.gada pirmo ceturksni IKP palielinājies par 3,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem salīdzinājumā ar 2012.gada ceturto ceturksni tas pieaudzis par 1,4%.

Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP apjoms pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem, salīdzinot ar 2012.gada pirmo ceturksni, ir palielinājies par 3,1%, liecināja CSP ātrais novērtējums.

Lielāko ieguldījumu IKP pieaugumā (1,5 procentpunkti) deva tirdzniecība, kas palielinājās par 4,6%, tai skaitā mazumtirdzniecība – par 6%, kuras attīstību sekmēja 5% pieaugums nepārtikas preču, 5% – pārtikas preču un 10% – auto degvielas mazumtirdzniecībā.

Būvniecības pieaugumu par 9,8% ietekmēja ieguldījumu pieaugums par 2,3 reizēm dzīvojamo ēku būvniecībā un par 2,6 reizēm maģistrālo cauruļvadu, komunikāciju un spēka līniju būvniecībā. Par 3,4% palielinājās rūpniecības ražošanas ēku un noliktavu būvniecība, bet par 31,8% samazinājās ieguldījumi šoseju, ielu un ceļu būvniecībā.

0,6 procentpunktus no IKP pieauguma veidoja informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare, kas palielinājās par 13,4%. Nozares pieaugumu sekmēja telekomunikāciju pakalpojumu attīstība.

2013.gada pirmajā ceturksnī par 4,8% samazinājās apstrādes rūpniecības temps, kas kopējo IKP tempu samazināja par 0,7 procentpunktiem. Liela ietekme uz nozares tempa kritumu bija koksnes un koka izstrādājumu ražošanai (21,2% no kopējās apstrādes rūpniecības) – samazinājums par 3,1% un metālu ražošanai (3,3% no kopējās apstrādes rūpniecības) – kritums par 21,3%. Par 3,5% palielinājās pārtikas produktu ražošana (19,9% no kopējās apstrādes rūpniecības).

Eksperts: Latvija joprojām straujāk augošā ekonomika ES

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis norāda, ka IKP dati rāda – Latvija ir joprojām straujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā. Turklāt pirmā ceturkšņa precizētie dati uzrāda labāku rezultātu (pieaugums par 3,6%) nekā provizoriski ziņotie IKP dati (3,1%).

Lai arī situācija ārējos eksporta tirgos nav labvēlīga, tomēr strauja Latvijas ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanās nav īstenojusies, jo pozitīvu artavu kopējā IKP izaugsmē devis aktivitātes pieaugums iekšējā tirgū, norāda Rudzītis.

Gada pirmajā ceturksnī galvenais ekonomikas izaugsmes vilcējspēks bijis privātais patēriņš, kas palielinājās par 4,7% gada laikā, nodrošinot kopējo IKP pieaugumu par 3,4%. Privāto patēriņu veicina situācijas uzlabošanās darba tirgū, palielinoties nodarbināto skaitam un pieaugot strādājošo ienākumiem un pirktspējai, kā arī patērētāju piesardzīgi optimistiskais nākotnes finansiālās situācijas vērtējums.

Gan iedzīvotāju ienākumu kāpums un noskaņojums, gan tūrisms turpina balstīt tirdzniecību, kas no nozarēm gada pirmajā ceturksnī deva lielāko ieguldījumu IKP pieaugumā (pienesums 1,5%), tāpat pozitīvas tendences redzamas būvniecībā un nekustamo īpašumu nozarē.

Negatīvas tendences gada pirmajā ceturksnī uzrādīja apstrādes rūpniecība, un, ņemot vērā “Liepājas metalurga” problēmas, kā arī vājo pieprasījumu pasaules tirgos, pozitīvas ziņas par rūpniecības izaugsmi nav gaidāmas arī gada otrajā ceturksnī.

(papildināta ar eksperta komentāru)

 

Komentāri (28)

aija_vecenane 07.06.2013. 16.54

Vispirms iegūst tie, kam ienākumi ir atkarīgi no pārdoto preču vai pakalpojumu daudzuma un cenas. Pārējiem ir jāapzinās savas spējas un vērtība un jāmaina darbavietas pret naudīgākām. Galējā variantā – jākļūst par pašnodarbināto vai jādibina savs uzņēmums. Tas, protams, ir risks, turklāt tas prasa zināšanas, kas būs jāapgūst. Ja savulaik skolā iet nepatika, tad nekas neiznāks. Divnieku karaļiem atliek vai nu palīdzības meklēšana pie psihologa, kas spētu iemācīt mācīšanās prieku, vai arī mūžīgais krusts – īdēšana.

+11
-8
Atbildēt

0

aija_vecenane 07.06.2013. 23.43

S&M!

Tu ej galējībās, bet lai būtu – apskatīsim tavu piemēru. Ja visi skolotāji sadibina privātskolas, tas nozīmē, ka valsts skolas pārstāj eksistēt, jo valsts skolās vairs nav neviena, kas strādā. Bet bērniem kaut kur ir jāmācās, tātad uz skolām viņi tiks vesti jebkurā gadījumā, tikai tagad tās jau būs privātās, nevis valsts skolas.

Kā jebkurā uzņēmējdarbības sfērā, arī privātskolu vidū valda konkurence. Jo vairāk skolu, jo lielāka konkurence un skaudrāka cīņa par izdzīvošanu. Skolas būs spiestas cīnīties par skolēniem, un liela daļa no tām, lai skolēnus pievilinātu, samazinās mācību maksu. Tie vairs nebūs tevis minētie Ls 3000-4000 gadā, bet, teiksim, Ls 100 gadā (tāpat kā tavi, arī mani skaitļi ir rauti no gaisa). Tā jau ir stipri pieņemamāka maksa, un 10 Ls/mēn., ja gribēs, atradīs katra ģimene, tā ka bez skolas neviens gluži nepaliks.

Tiesa, ar mācību maksu 100 Ls/gadā skolas ienākumi, iespējams, būs pārāk mazi, lai nodrošinātu skolotājiem lielas algas, taču – tās būs adekvātas. Brīvais tirgus visu būs salicis pa vietām – labie skolotāji strādās prestižās skolās ar lielu mācību maksu un lielu algu, turpretī vājie skolotāji strādās vājās skolās ar mazu mācību maksu un mazu algu.

Labā un reizē arī sliktā ziņa ir tāda, ka šādā sistēmā vairs nevarēs teikt, ka valsts nerūpējas par skolotājiem. Brīvā tirgus apstākļos katrs skolotājs pats būs atbildīgs par savu kvalifikāciju, darbavietas izvēli un algas lielumu. Tā ka, manuprāt, tava ideja beigu beigās nav nemaz tik slikta.

+9
-6
Atbildēt

0

piziks 08.06.2013. 04.59

ZanE un Magnij!

Kā lai Latvijā būtu vairāk pašnodarbināto, ja valdība…

1. valdība, apstiprinot NAP, amatniecību neatzina ne par nozīmīgu ražošanas nozari, ne par kultūras sastāvdaļu, toties “mākslinieki”, ieskaitot pērnā gada labākās aktrises monologu Latvijas TV1, amatniecību lieto kā lamuvārdu?

2. LBAS — Latvijas brīvo arodbiedrību savienības — “eksperti” par ES līdzekļiem ražo pētijumus, kuros valdībai rekomendē… apkarot tieši pasnodarbinātību (!) un nevis… bezdarbu?!

3. Finansu ministrijas nodokļu politikas izstrādes “speciālisti” — kā Daina Robežniece — pasnodarbinātību apkaro ar ļoti ietekmīgām valsts varas svirām, nodokļu politikas nosacijumus ieskaitot.

4. Ilze Vinķele — partiju apvienība “Vienotība” — 3 dienas pirms vēlēšanām izsaka karstu vēlēšanos tikties un runāt par pašnodarbinātības problēmām, bet karstā vēlēšanās pazudusi jau 2 dienas pēc Saeimas vēlēšanām? (Piemērs iz dzīves.)

+5
-2
Atbildēt

8

    piziks > piziks 08.06.2013. 11.15

    Andrej, pirms te izsaki kādus savus beaatbildģus pieņēmumus, lūdzu, izlasi vispirms kādu pētijumu, ar kuriem LBAS baro valdību, palasies/papēti attiecīgo pētnieku biogrāfijas/CV un, iespejams, Tev bus gana interesanti. Pēc izlasīta ari izteikšanās par temu būs godiga, nevis augstprātigi no gaisa pagrābta.

    Andrej, vai gadijumā neesi partijas Vienotiba biedrs?

    +2
    -4
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > piziks 08.06.2013. 10.15

    ——andrejs:”(..) runa droši vien ir par fiktīvo pašnodarbinātību. Nevis par īstiem indiv. komersantiem.” ============================================================================ Runa ir par esošo situāciju – stāvokli, kādā LV nonākusi 20 gadu laikā, ieviešot parlamentāro demokrātiju un tirgus ekonomiku:
    “Savā pagājušā gada pētījumā biju spiesta konstatēt, ka esam atgriezušies pie Viduslaikiem raksturīgās gan politiskās, gan ekonomiskās uzvedības.” Dr. sc. soc. LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Dagmāra Beitnere http://www.delfi.lv/news/comment/comment/arnis-terzens-paldies-globalizacijai-saruna-ar-dagmaru-beitneri-fragmenti.d?id=34904003

    LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētījumus apstiprina arī Re:Baltica veiktais:
    “Latvijā ir lielākā ienākumu nevienlīdzība Eiropas Savienībā..” http://www.ir.lv/2012/10/18/infografika-latvijas-ienakumu-nevienlidzibas-plaisa

    +2
    -4
    Atbildēt

    0

    piziks > piziks 08.06.2013. 09.18

    ZanE, LV valdoņiem un valdonīšiem jau lielummanija, — ar tik sīkam vienībam nenodarbojas. Vair iedomāties Peteri Strautiņu, kas panalizetu pasnodarbināto lomu/pienesumu un potenciālu ekonomikā? Robežnieci, kas par Ls 1000+ menesī parskatis pašas vadītas muļķības? Vilku, kas lidz tādiem ekonomikas dižuzrāviena anometriem nozemosies?! Vinkeli, kas uz pašas solito randiņu atnāks, ja termins pēc, nevis pirms vēlēsanām?! Ha & phi!

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    andris902 > piziks 08.06.2013. 08.35

    …Optiskais Tēmekli….Tevis teiktajā ir zināma patiesība, taču, kā mēdzu teikt – medaļai ir arī otra puse….par šo tēmu varētu un vajadzētu runāt daudz plašāk, jo pašnodarbinātie ir, laikam, vienīgā nodokļu maksātāju grupa, kuriem nav savas pārstāvniecības – ne LDDK, ne arodbiedrībās, ne pašiem savs “augšgals”, kas varētu piedalīties sarunās ar valdību….

    …no statistikā minētā miljona ekonomiski aktīvajiem tie 10% ir tie, kuri reāli maksā nodokļus, bet….gandrīz tikpat liela pašnodarbināto daļa ir reģistrēti kā pašnodarbinātie, bet….ar savu iztikšanu neiekļaujas nodokļu maksātāju skaitā…..

    …tāpēc ir nepieciešama plašāka saruna par pašnodarbinātajiem, par +/- un kā risināt sasāpējušos jautājumus….

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

    Ojārs > piziks 08.06.2013. 09.33

    LBAS — Latvijas brīvo arodbiedrību savienības — “eksperti” par ES līdzekļiem ražo pētijumus, kuros valdībai rekomendē… apkarot tieši pasnodarbinātību (!)
    ——————
    runa droši vien ir par fiktīvo pašnodarbinātību.
    Nevis par īstiem indiv. komersantiem

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

    andris902 > piziks 08.06.2013. 23.57

    ….Mūsu alus….esmu papētījusi pašnodarbinātā statusu Latvijā, nodokļus un visu, kas uz pašnodarbināto un tā aizsardzību attiecas….minētais citāts no i-neta dzīlēm jau ir nocecojis, bet daļējas problēmas – saglabājušās….sociālo iemaksu likme pašnodarbinātajam 2013.gadā noteikta 32,17%….no minimālās iemaksu likmes 200 latiem mēnesī….
    …pareizi minēji – pašnodarbinātais ir visneaizsargātākais nodokļu maksātājs – faktiski, bez kādām garantijām….līdz šim joprojām nav atrisināts jautājums par riska nodevu, kuru SDV varētu maksāt, lai sevi apdrošinātu bezdarba gadījumam….šobrīd nodokļus nomaksā, bet bezdarbnieka pabalstu saņemt nevar….
    ….no vienas puses – it kā visa atbildība gulstas uz pašu SDV, cik godprātīgi nomaksās nodokļus, lai uzkrātu savam pensiju fondam….taču ir ļoti liela daļa SDV, kuriem mēneša ienākumi nesasniedz pat šos 2OO latus, lai veiktu soc.iemaksas…un tad, kā reklāmā – nav iemaksas, nav darba stāža, nav pensijas un slimības pabalsti….un mūža beigās ir lūdzējs ar pastieptu roku, kaut gan godprātīgi strādājis savai trūcīgajai iztikšanai….
    ….Jelgavas autobusu parku un Narvesen varam uzskatīt kā paraugus viltus pašnodarbināto vairošanai….LDDK to redz, bet izliksies neredzam, jo pārstāv uzņēmēju intereses, bet….kas pārstāvēs godprātīgo pašnodarbināto intereses?….

    …pagājušā gadā LM un FM vienojās par cerīgiem likuma grozījumiem, lai atvieglotu mazajiem uzņēmējiem un SDV uzņēmējdarbības vidi – diemžēl, tas viss iesprūdis, vai pazudis ierēdņu rakstāmgaldos un kļuvis mazsvarīgs un izplēnējis….mazsvarīgs ierēdņiem, bet MU un SDV – kārtējā vilšanās…..

    +5
    -2
    Atbildēt

    0

    brigita_damme_rtk_lv > piziks 08.06.2013. 23.20

    Pašnodarbināto statistika ir fufelis, jo patieso pašnodarbināto ir vēl krietni mazāk. Lielākā daļa no viņiem ir viltus pašnodarbinātie, kuri patiesībā atbilst darba ņēmēju statusam, bet darba devēju izmaksu optimizāciju shēmu dēļ ir nonākuši “uzņēmīgu cilvēku statusā”. Zinu gan mazus, gan lielus uzņēmumus, kuri nekautrējas tādā veidā palabot statistiku. Par šo tēmu vairāk iz interneta——–
    ———————————
    Pašnodarbināto un viltus pašnodarbināto problēma īpaši aktualizējusies pasaules ekonomiskās krīzes iespaidā – uzņēmumi cenšas samazināt izmaksas un nereti viens no izmantotajiem risinājumiem ir nevis darba līgumu slēgšana ar darbiniekiem, bet gan uzņēmumu līgumu slēgšana, t.i., darbinieks kļūst par pašnodarbināto.

    Ko iegūst darba devējs?

    1. uz pašnodarbinātajiem neattiecas Darba likums, tātad nav noteikts darba laiks, nav jāpiemaksā par darbu brīvdienās, naktīs, nav jāapmaksā atvaļinājumi utt.

    2. darba devējs „ietaupa” uz sociālo iemaksu rēķina. Darba devējs par darbinieku maksā sociālo nodokli 24.09%, bet 9% maksā darbinieks. Pašnodarbinātās personas pašās pilnībā maksā visu valsts noteikto sociālo nodokli – 28,17%.

    3. darba devējam nav jānodrošina pašnodarbinātā persona ar individuālās aizsardzības līdzekļiem, nav jāveic instruktāžas, nav jāapmaksā obligātās veselības pārbaudes, nav jānodrošina iespēja paēst siltu ēdienu (prasība darbam būvlaukumos), nav jāveic riska novērtējums attiecībā uz pašnodarbinātajiem.

    Pašnodarbinātas personas:

    darbs jāveic ar saviem darba rīkiem, ierīcēm (Civillikums);
    neattiecas apdrošināšana bezdarba gadījumā;
    neattiecas apdrošināšana nelaimes gadījumos darbā un arodslimības gadījumā;
    pašam jārūpējas par savu drošību un veselību darbā.

    Pašnodarbinātām personām nav pienākums izmeklēt nelaimes gadījumus darbā un ziņot par tiem Valsts darba inspekcijai, lai gan kā norādīja starptautiskie eksperti, nelaimes gadījumu skaits (relatīvais) pašnodarbinātajiem ir lielāks nekā darbiniekiem. Pašnodarbinātā definīcija ir atšķirīga dažādās valstīs, tāpat arī sociālās garantijas. No konferences dalībniekiem izskanēja aicinājums Eiropas Komisijai radīt vienotu definīciju pašnodarbinātajiem. Mūsu valstī to personu loku, kas var būt pašnodarbinātie nosaka likums Par valsts sociālo apdrošināšanu. No likuma izriet, ka pašnodarbinātās personas var būt praktiski jebkurā ekonomiskās darbības jomā, tai skaitā, arī būvniecībā. Atšķirībā no nodarbinātajiem, kas darbu kāda labā veic uz darba līguma pamata, kuriem ar sociālo nodokli apliekami visi algotā darbā gūtie ienākumi, no kuriem ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli, neatskaitot neapliekamo minimumu, nodokļu atvieglojumus un attaisnotos izdevumus, pašnodarbinātie sociālo nodokli var maksāt no minimālā obligāto iemaksu apjoma 2160 LVL gadā jeb 180 LVL mēnesī. Dotajā momentā tas var likties izdevīgi, bet nākotnē personām, kas veic iemaksas no šī minimālā apmēra jārēķinās ar attiecīgi zemāku pensiju.
    Viltus pašnodarbinātie ir personas, kas, lai gan faktiski ir darbinieki darba likuma izpratnē, kaut kādu iemeslu dēļ, nereti darba devēja mudināti, vai pat piespiesti, ir noslēguši uzņēmuma līgumu. Taču, ja pašnodarbinātais izmanto darba devēja aprīkojumu, viņam ir noteikts darba laiks, viņš strādā tajā pašā darba vietā, kur iepriekš viņš bija darbinieks, tad nepārprotami tā ir viltus pašnodarbinātība. Piemēram, Vācijā ir noteikts, ka viltus pašnodarbinātais ir, ja persona atbilst trim no sekojošiem nosacījumiem:
    – pašnodarbinātais nealgo citus darbiniekus;
    – pašnodarbinātais parasti strādā tikai vienam darba devējam;
    – to pašu darbu, ko veic pašnodarbinātais veic arī darba devēja nodarbinātie;
    – šajā darbā pašnodarbinātais iepriekš strādājis kā darbinieks;
    – pašnodarbinātajam nav citas darbības jomas.
    http://www.lca.lv/index.php?view=article&catid=29%3Athe-cms&id=55%3Apasnodarbinatie&option=com_content&Itemid=57

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

    brigita_damme_rtk_lv > piziks 09.06.2013. 00.46

    zanE, protams dotajā materiālā cipari, sakarā ar laika nobīdi ir savādāki, bet problēmas ne sevišķi. No uzņēmējdarbības statistikas projektiem interesants ir šis
    http://www.gemconsortium.org/docs/2645/gem-2012-global-report
    Latviski diemžēl apstājies 2009.gada līmenī, sadarbībā ar pašreizējo izglītības ministru :) Taču papētot globālās un citu valstu jaunākās atskaites varam izlobīt pietiekoši daudz ziņu arī par Latviju. Izrādās uzņēmēju aktivitātes indekss mums ir tīri normāls – vidējs, tikai motivācija, atdeve un citi faktori krietni sit uz leju. Interesanti salīdzināt, ka valstīs ar paaugstinātu uzņēmējdarbības līmeni, rezultāti ir krietni draņķīgāki nekā valstīs ar zemāku aktivitāti, jo šī aktivitāte ir izsaukta dažādu iemeslu dēļ. Tāpēc pat uzņēmējdarbība tur sašķirota divās lielās grupās – piespiedu uzņēmējdarbība un labprātīgā uzņemējdarbība. Piespiedu uzņēmejdarbība izveidojusies bezizejas situāciju dēļ, lai izdzīvotu. Tā rada lielu aktivitātes indeksu, bet rezultāti protams vāji. Tāpēc esmu diezgan skeptisks pret uzņēmēju procentuālo ietekmi uz valsts ekonomikas attīstību. Latvijai vajadzētu audzēt “labprātīgo” uzņēmēju daļu nevis kopskaitu…

    +4
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu