Latvijas IKP pirmajā ceturksnī palielinājies par 3,6% (papildin.)
Saistītie raksti
Viedoklis /
30. aprīlis
Gada sākuma IKP zīmē mānīgi pozitīvu ainu
Intervija /
10. aprīlis
Mēs spējam ātri atjaunoties
Viedoklis /
12. marts
Kā panākt noturīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi? Cilvēkkapitāla spēcināšanas ceļš
Viedoklis /
22. janvāris
Latvia is in an economic crisis!
Komentāri (28)
piziks 09.06.2013. 06.32
Musu alus un ZanE! Jums ir daudz taisnības.
ZanE piemin LDDK un tai pārmet. LDDK ir… nu tāda pussabiedriska organizācija, kam nav verts prasīt valstisku atbildību, jo LDDK rūpējas par saviem biedriem, rūpējas kā māk un ka biedri prasa.
Pasnodarbinātības ka darbaspēka tirgus sektora sakartošana tomēr ir valsts iestāžu nepadarītie un vispār nedaritie darbi. Pirmais vēl nekad nedarītais darbs ir viltus pašnodarbinātības izskaušana, — ne Labklājības, ne Finansu ministrijas to nekad nav darījušas, tādēļ Jelgavas autobusu parks ar “sociāldemokrātu” Petjku Salkazanovu un Narvesens var cūkoties vēl arvien un cūkojas, nemaz neslēpjoties. Savulaik sī indeve bijusi izplatita Francijā, kam ES piedraudējusi ar nopietnam sankcijām. Kamer ES šai ziņā Latviju nepamanīs un nepiedraudēs augstākajā līmenī, mūsu MK izliksies guļam un gulēs Viņķele pec vēlēšanām un lizliksies Vilks, ka problēmas nav.
Mūsu alus, ja izdeviba, palasies kā FM — slavenā, bēdīgi slavenā Daina Robežniece! — gadu garumā rakstijusi IIN likuma sadaļas, kas attiecas uz pasnodarbinatajiem! Anekdotes virknē!
Ja valdībai nebūtu svarīgak izspiest darbaspeku uz citam valstim, lai gaidītu naudas sūtijumus, tādas muļķibas nenotiktu. MK labi pelna ar darbaspēka eksportu, tādēļ nav pamata gaidīt, ka te kāds iesprings par darba tirgus sakārtosanu sīko vienību sektoros — viens no rādītajiem, kas apliecina, ka bezdarbu LV i nedomā nopietni apkarot un darba tirgu attīstit, sakārtot.
0
efeja60 08.06.2013. 19.15
Magnij, aizmirsi par Eiropas savienības brīvo darbaspēka tirgu. Ne jau dēļ skaitām acīm Vācijas valdība piedāvā labus apstākļus darba ņēmējam. Latvijas valdībai valsts nākotne neinteresē, notiek prasta valsts izsaimniekošana, noplicināšana. Tāpat kā no zemes nedrīkst ņemt pārāk daudz, tāpat no darbaspēka nedrīkst ņemt pārāk daudz, lai neiznīktu. Tāpēc valdība ir domāta , lai šo visu regulētu, bet Latvijas valdība un koalīcija izliekas, ka tas nav viņu darbs, ka viņu vietā visu izdarīs dievs tas kungs – brīvais tirgus.
0
ilma 08.06.2013. 18.40
Mīļais, jau paswen kā ersmu izvēlējies valsti, kur par manu darbu samaksā adekvātu cenu manām ikdienas vajadzībām. ne to, ko Tu man piedāvā kā adekvātu Latvijā, kas ir neadekvāta pt elementārai eksistencei.
Jāatgādina, ka esi nedaudz aizsēdējies Ādama Smita mežonīgā kapitālisma attīstības pagātnē.
Vismaz es un mana ģimene izvēlējāmies labāk turēties tālāk no šādiem attīstības stila apoloģētiem, kā Tu. Varbūt kādreiz, par ko Latvijā, kā lost country šaubos, varētu atgriezties, bet ne tuvākajās desmitgadēs.
Tā kā bez manis, mīļais. Turpini vien tālāk savu cilvēkēdāja filozofijas realizāciju.
0
Ieva Priedenfelde 08.06.2013. 10.21
Magnij, nav Latvijā brīvais tirgus. Administratīvi šķēršļi, dotācijas, nodokļu diskriminācija, OIK. Valsts funkciju uzturēšanas pienākums uzkrauts atsevišķām sociālajām grupām, kamēr citas ir atbrīvotas. Algota darba darīšana arī ir tā pati uzņēmējdarbība – cilvēks pārdod savu darbu. Tik Latvojā šim uzņēmējdarbības veidam juridiskie un nodokļu nosacījumi ir, nezkāpēc, daudz neizdevīgāki, nekā citiem.
0
Ieva Priedenfelde 08.06.2013. 10.10
Katram skolotājam savu privātskolu!
0
Ieva Priedenfelde 08.06.2013. 10.08
Magnij, ja valsts sektorā ir zemas algas, tad tās pašas nozares privātajā sektorā arī būs zemas algas, jo valsts ir lielākais spēlētājs tirgū ar 30% no IKP. Izeja ir medmāsu asociācijas izveidošana, kas pārdotu medicīnas iestādēm māsu pakalpojumus par monopola cenām – 700 lati par slodzi, piemēram.
0
Ieva Priedenfelde 08.06.2013. 10.02
Ieguvēji ir plutokrātiskā elite. Bet jāapzinās, ka viņi pa labam nekad nekur nav atteikušies uz tautas rēķina iebāzt kabatā lieku miljonu. Ja tauta viņus nepiespiedīs atteikties no zagšanas, nekas nemainīsies un latviešu tauta aizies bojā. Ir jāstreiko un jāatsakās no verga darba par vēdera tiesu. Streikiem jāilgst nedēļām, līdz visas prasības tiek izpildītas.
0
Ojārs 08.06.2013. 09.29
Savukārt policisti var pārkvalificēties par sargiem, miesassargiem, drošības instruktoriem, privātdetektīviem utt. Jā, tas nozīmēs, ka no valsts struktūrām aizplūdīs zinoši, prasmīgi cilvēki, bet tāda ir tirgus ekonomika. Ja valsts nemaksā atbilstīgi darbinieku tirgus vērtībai, tad tas ir likumsakarīgi, ka šie cilvēki aizplūst
——————————-
pilnīgs teorētisks murgs. Nekur pasaulē tā nav
0
piziks 08.06.2013. 04.59
ZanE un Magnij!
Kā lai Latvijā būtu vairāk pašnodarbināto, ja valdība…
1. valdība, apstiprinot NAP, amatniecību neatzina ne par nozīmīgu ražošanas nozari, ne par kultūras sastāvdaļu, toties “mākslinieki”, ieskaitot pērnā gada labākās aktrises monologu Latvijas TV1, amatniecību lieto kā lamuvārdu?
2. LBAS — Latvijas brīvo arodbiedrību savienības — “eksperti” par ES līdzekļiem ražo pētijumus, kuros valdībai rekomendē… apkarot tieši pasnodarbinātību (!) un nevis… bezdarbu?!
3. Finansu ministrijas nodokļu politikas izstrādes “speciālisti” — kā Daina Robežniece — pasnodarbinātību apkaro ar ļoti ietekmīgām valsts varas svirām, nodokļu politikas nosacijumus ieskaitot.
4. Ilze Vinķele — partiju apvienība “Vienotība” — 3 dienas pirms vēlēšanām izsaka karstu vēlēšanos tikties un runāt par pašnodarbinātības problēmām, bet karstā vēlēšanās pazudusi jau 2 dienas pēc Saeimas vēlēšanām? (Piemērs iz dzīves.)
8
andris902 > piziks 08.06.2013. 08.35
…Optiskais Tēmekli….Tevis teiktajā ir zināma patiesība, taču, kā mēdzu teikt – medaļai ir arī otra puse….par šo tēmu varētu un vajadzētu runāt daudz plašāk, jo pašnodarbinātie ir, laikam, vienīgā nodokļu maksātāju grupa, kuriem nav savas pārstāvniecības – ne LDDK, ne arodbiedrībās, ne pašiem savs “augšgals”, kas varētu piedalīties sarunās ar valdību….
…no statistikā minētā miljona ekonomiski aktīvajiem tie 10% ir tie, kuri reāli maksā nodokļus, bet….gandrīz tikpat liela pašnodarbināto daļa ir reģistrēti kā pašnodarbinātie, bet….ar savu iztikšanu neiekļaujas nodokļu maksātāju skaitā…..
…tāpēc ir nepieciešama plašāka saruna par pašnodarbinātajiem, par +/- un kā risināt sasāpējušos jautājumus….
0
piziks > piziks 08.06.2013. 09.18
ZanE, LV valdoņiem un valdonīšiem jau lielummanija, — ar tik sīkam vienībam nenodarbojas. Vair iedomāties Peteri Strautiņu, kas panalizetu pasnodarbināto lomu/pienesumu un potenciālu ekonomikā? Robežnieci, kas par Ls 1000+ menesī parskatis pašas vadītas muļķības? Vilku, kas lidz tādiem ekonomikas dižuzrāviena anometriem nozemosies?! Vinkeli, kas uz pašas solito randiņu atnāks, ja termins pēc, nevis pirms vēlēsanām?! Ha & phi!
0
Ojārs > piziks 08.06.2013. 09.33
LBAS — Latvijas brīvo arodbiedrību savienības — “eksperti” par ES līdzekļiem ražo pētijumus, kuros valdībai rekomendē… apkarot tieši pasnodarbinātību (!)
——————
runa droši vien ir par fiktīvo pašnodarbinātību.
Nevis par īstiem indiv. komersantiem
0
Signija Aizpuriete > piziks 08.06.2013. 10.15
——andrejs:”(..) runa droši vien ir par fiktīvo pašnodarbinātību. Nevis par īstiem indiv. komersantiem.” ============================================================================ Runa ir par esošo situāciju – stāvokli, kādā LV nonākusi 20 gadu laikā, ieviešot parlamentāro demokrātiju un tirgus ekonomiku:
“Savā pagājušā gada pētījumā biju spiesta konstatēt, ka esam atgriezušies pie Viduslaikiem raksturīgās gan politiskās, gan ekonomiskās uzvedības.” Dr. sc. soc. LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Dagmāra Beitnere http://www.delfi.lv/news/comment/comment/arnis-terzens-paldies-globalizacijai-saruna-ar-dagmaru-beitneri-fragmenti.d?id=34904003 –
LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētījumus apstiprina arī Re:Baltica veiktais:
“Latvijā ir lielākā ienākumu nevienlīdzība Eiropas Savienībā..” http://www.ir.lv/2012/10/18/infografika-latvijas-ienakumu-nevienlidzibas-plaisa
0
piziks > piziks 08.06.2013. 11.15
Andrej, pirms te izsaki kādus savus beaatbildģus pieņēmumus, lūdzu, izlasi vispirms kādu pētijumu, ar kuriem LBAS baro valdību, palasies/papēti attiecīgo pētnieku biogrāfijas/CV un, iespejams, Tev bus gana interesanti. Pēc izlasīta ari izteikšanās par temu būs godiga, nevis augstprātigi no gaisa pagrābta.
Andrej, vai gadijumā neesi partijas Vienotiba biedrs?
0
brigita_damme_rtk_lv > piziks 08.06.2013. 23.20
Pašnodarbināto statistika ir fufelis, jo patieso pašnodarbināto ir vēl krietni mazāk. Lielākā daļa no viņiem ir viltus pašnodarbinātie, kuri patiesībā atbilst darba ņēmēju statusam, bet darba devēju izmaksu optimizāciju shēmu dēļ ir nonākuši “uzņēmīgu cilvēku statusā”. Zinu gan mazus, gan lielus uzņēmumus, kuri nekautrējas tādā veidā palabot statistiku. Par šo tēmu vairāk iz interneta——–
———————————
Pašnodarbināto un viltus pašnodarbināto problēma īpaši aktualizējusies pasaules ekonomiskās krīzes iespaidā – uzņēmumi cenšas samazināt izmaksas un nereti viens no izmantotajiem risinājumiem ir nevis darba līgumu slēgšana ar darbiniekiem, bet gan uzņēmumu līgumu slēgšana, t.i., darbinieks kļūst par pašnodarbināto.
Ko iegūst darba devējs?
1. uz pašnodarbinātajiem neattiecas Darba likums, tātad nav noteikts darba laiks, nav jāpiemaksā par darbu brīvdienās, naktīs, nav jāapmaksā atvaļinājumi utt.
2. darba devējs „ietaupa” uz sociālo iemaksu rēķina. Darba devējs par darbinieku maksā sociālo nodokli 24.09%, bet 9% maksā darbinieks. Pašnodarbinātās personas pašās pilnībā maksā visu valsts noteikto sociālo nodokli – 28,17%.
3. darba devējam nav jānodrošina pašnodarbinātā persona ar individuālās aizsardzības līdzekļiem, nav jāveic instruktāžas, nav jāapmaksā obligātās veselības pārbaudes, nav jānodrošina iespēja paēst siltu ēdienu (prasība darbam būvlaukumos), nav jāveic riska novērtējums attiecībā uz pašnodarbinātajiem.
Pašnodarbinātas personas:
darbs jāveic ar saviem darba rīkiem, ierīcēm (Civillikums);
neattiecas apdrošināšana bezdarba gadījumā;
neattiecas apdrošināšana nelaimes gadījumos darbā un arodslimības gadījumā;
pašam jārūpējas par savu drošību un veselību darbā.
Pašnodarbinātām personām nav pienākums izmeklēt nelaimes gadījumus darbā un ziņot par tiem Valsts darba inspekcijai, lai gan kā norādīja starptautiskie eksperti, nelaimes gadījumu skaits (relatīvais) pašnodarbinātajiem ir lielāks nekā darbiniekiem. Pašnodarbinātā definīcija ir atšķirīga dažādās valstīs, tāpat arī sociālās garantijas. No konferences dalībniekiem izskanēja aicinājums Eiropas Komisijai radīt vienotu definīciju pašnodarbinātajiem. Mūsu valstī to personu loku, kas var būt pašnodarbinātie nosaka likums Par valsts sociālo apdrošināšanu. No likuma izriet, ka pašnodarbinātās personas var būt praktiski jebkurā ekonomiskās darbības jomā, tai skaitā, arī būvniecībā. Atšķirībā no nodarbinātajiem, kas darbu kāda labā veic uz darba līguma pamata, kuriem ar sociālo nodokli apliekami visi algotā darbā gūtie ienākumi, no kuriem ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli, neatskaitot neapliekamo minimumu, nodokļu atvieglojumus un attaisnotos izdevumus, pašnodarbinātie sociālo nodokli var maksāt no minimālā obligāto iemaksu apjoma 2160 LVL gadā jeb 180 LVL mēnesī. Dotajā momentā tas var likties izdevīgi, bet nākotnē personām, kas veic iemaksas no šī minimālā apmēra jārēķinās ar attiecīgi zemāku pensiju.
Viltus pašnodarbinātie ir personas, kas, lai gan faktiski ir darbinieki darba likuma izpratnē, kaut kādu iemeslu dēļ, nereti darba devēja mudināti, vai pat piespiesti, ir noslēguši uzņēmuma līgumu. Taču, ja pašnodarbinātais izmanto darba devēja aprīkojumu, viņam ir noteikts darba laiks, viņš strādā tajā pašā darba vietā, kur iepriekš viņš bija darbinieks, tad nepārprotami tā ir viltus pašnodarbinātība. Piemēram, Vācijā ir noteikts, ka viltus pašnodarbinātais ir, ja persona atbilst trim no sekojošiem nosacījumiem:
– pašnodarbinātais nealgo citus darbiniekus;
– pašnodarbinātais parasti strādā tikai vienam darba devējam;
– to pašu darbu, ko veic pašnodarbinātais veic arī darba devēja nodarbinātie;
– šajā darbā pašnodarbinātais iepriekš strādājis kā darbinieks;
– pašnodarbinātajam nav citas darbības jomas.
http://www.lca.lv/index.php?view=article&catid=29%3Athe-cms&id=55%3Apasnodarbinatie&option=com_content&Itemid=57
0
andris902 > piziks 08.06.2013. 23.57
….Mūsu alus….esmu papētījusi pašnodarbinātā statusu Latvijā, nodokļus un visu, kas uz pašnodarbināto un tā aizsardzību attiecas….minētais citāts no i-neta dzīlēm jau ir nocecojis, bet daļējas problēmas – saglabājušās….sociālo iemaksu likme pašnodarbinātajam 2013.gadā noteikta 32,17%….no minimālās iemaksu likmes 200 latiem mēnesī….
…pareizi minēji – pašnodarbinātais ir visneaizsargātākais nodokļu maksātājs – faktiski, bez kādām garantijām….līdz šim joprojām nav atrisināts jautājums par riska nodevu, kuru SDV varētu maksāt, lai sevi apdrošinātu bezdarba gadījumam….šobrīd nodokļus nomaksā, bet bezdarbnieka pabalstu saņemt nevar….
….no vienas puses – it kā visa atbildība gulstas uz pašu SDV, cik godprātīgi nomaksās nodokļus, lai uzkrātu savam pensiju fondam….taču ir ļoti liela daļa SDV, kuriem mēneša ienākumi nesasniedz pat šos 2OO latus, lai veiktu soc.iemaksas…un tad, kā reklāmā – nav iemaksas, nav darba stāža, nav pensijas un slimības pabalsti….un mūža beigās ir lūdzējs ar pastieptu roku, kaut gan godprātīgi strādājis savai trūcīgajai iztikšanai….
….Jelgavas autobusu parku un Narvesen varam uzskatīt kā paraugus viltus pašnodarbināto vairošanai….LDDK to redz, bet izliksies neredzam, jo pārstāv uzņēmēju intereses, bet….kas pārstāvēs godprātīgo pašnodarbināto intereses?….
…pagājušā gadā LM un FM vienojās par cerīgiem likuma grozījumiem, lai atvieglotu mazajiem uzņēmējiem un SDV uzņēmējdarbības vidi – diemžēl, tas viss iesprūdis, vai pazudis ierēdņu rakstāmgaldos un kļuvis mazsvarīgs un izplēnējis….mazsvarīgs ierēdņiem, bet MU un SDV – kārtējā vilšanās…..
0
brigita_damme_rtk_lv > piziks 09.06.2013. 00.46
zanE, protams dotajā materiālā cipari, sakarā ar laika nobīdi ir savādāki, bet problēmas ne sevišķi. No uzņēmējdarbības statistikas projektiem interesants ir šis
http://www.gemconsortium.org/docs/2645/gem-2012-global-report
Latviski diemžēl apstājies 2009.gada līmenī, sadarbībā ar pašreizējo izglītības ministru :) Taču papētot globālās un citu valstu jaunākās atskaites varam izlobīt pietiekoši daudz ziņu arī par Latviju. Izrādās uzņēmēju aktivitātes indekss mums ir tīri normāls – vidējs, tikai motivācija, atdeve un citi faktori krietni sit uz leju. Interesanti salīdzināt, ka valstīs ar paaugstinātu uzņēmējdarbības līmeni, rezultāti ir krietni draņķīgāki nekā valstīs ar zemāku aktivitāti, jo šī aktivitāte ir izsaukta dažādu iemeslu dēļ. Tāpēc pat uzņēmējdarbība tur sašķirota divās lielās grupās – piespiedu uzņēmējdarbība un labprātīgā uzņemējdarbība. Piespiedu uzņēmejdarbība izveidojusies bezizejas situāciju dēļ, lai izdzīvotu. Tā rada lielu aktivitātes indeksu, bet rezultāti protams vāji. Tāpēc esmu diezgan skeptisks pret uzņēmēju procentuālo ietekmi uz valsts ekonomikas attīstību. Latvijai vajadzētu audzēt “labprātīgo” uzņēmēju daļu nevis kopskaitu…
0
aija_vecenane 08.06.2013. 01.10
Ērik!
Runājot par biznesa projektiem jeb izdevīguma meklēšanu savstarpējās attiecībās, man, piemēram, būtu izdevīgi, ja tu būtu jautrs, nevis īgņotos kā tagad, jo, būdams jautrs, tu uzjautrinātu arī mani. Vai tas būtu pretrunā ar tevis piesaukto humānismu, ja ar šādu motivāciju es mēģinātu tev uzlabot garastāvokli?
0
Ieva Aile 08.06.2013. 00.40
Nu ja,viss kā pie pārējiem zvēriem – zvērīga konkurence ar uzvarētājiem un zaudētājiem,un ar visām pārējām sekām,kuras redzam – privātās striķu un ziepju tirgotavas neveiksminiekiem un ieroču veikali zaudētājiem.Vēl varētu ieviest privātdeputātu korpusu,komercministru kabinetus un privātās valsts un pašvaldības iestādes.Nost ar visādu tur štrunta humānistu idejām,būsim viens otram tikai biznesa objekti.
0
aija_vecenane 07.06.2013. 23.43
S&M!
Tu ej galējībās, bet lai būtu – apskatīsim tavu piemēru. Ja visi skolotāji sadibina privātskolas, tas nozīmē, ka valsts skolas pārstāj eksistēt, jo valsts skolās vairs nav neviena, kas strādā. Bet bērniem kaut kur ir jāmācās, tātad uz skolām viņi tiks vesti jebkurā gadījumā, tikai tagad tās jau būs privātās, nevis valsts skolas.
Kā jebkurā uzņēmējdarbības sfērā, arī privātskolu vidū valda konkurence. Jo vairāk skolu, jo lielāka konkurence un skaudrāka cīņa par izdzīvošanu. Skolas būs spiestas cīnīties par skolēniem, un liela daļa no tām, lai skolēnus pievilinātu, samazinās mācību maksu. Tie vairs nebūs tevis minētie Ls 3000-4000 gadā, bet, teiksim, Ls 100 gadā (tāpat kā tavi, arī mani skaitļi ir rauti no gaisa). Tā jau ir stipri pieņemamāka maksa, un 10 Ls/mēn., ja gribēs, atradīs katra ģimene, tā ka bez skolas neviens gluži nepaliks.
Tiesa, ar mācību maksu 100 Ls/gadā skolas ienākumi, iespējams, būs pārāk mazi, lai nodrošinātu skolotājiem lielas algas, taču – tās būs adekvātas. Brīvais tirgus visu būs salicis pa vietām – labie skolotāji strādās prestižās skolās ar lielu mācību maksu un lielu algu, turpretī vājie skolotāji strādās vājās skolās ar mazu mācību maksu un mazu algu.
Labā un reizē arī sliktā ziņa ir tāda, ka šādā sistēmā vairs nevarēs teikt, ka valsts nerūpējas par skolotājiem. Brīvā tirgus apstākļos katrs skolotājs pats būs atbildīgs par savu kvalifikāciju, darbavietas izvēli un algas lielumu. Tā ka, manuprāt, tava ideja beigu beigās nav nemaz tik slikta.
0
Signija Aizpuriete 07.06.2013. 22.51
—–Magnijs Vispirms iegūst tie, kam ienākumi ir atkarīgi no pārdoto preču vai pakalpojumu daudzuma un cenas. ============================================================================ Mediju ziņa:”Gada zādzība mežā: Ogres novadā pazudis tūkstotis koku”, – tā kā atliek vien piekrist Inesei Vaiderei, prof. , Dr. ekon. , Eiropas Parlamenta deputātei par lielo Latvijas izpārdošanu, ko ne jau kādi lumpeņi un/vai neveiksminieki var organizēt:
“Inese Vaidere: Lielā Latvijas izpārdošana?”
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=382663:liel-latvijas-izprdoana&catid=93:la-komentri&Itemid=440
0
andris902 07.06.2013. 22.07
….Latvijā ir tikai 10% pašnodarbināto no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (1 030 200), kas ir zemākais rādītājs Eiropas savienībā….
…jāpiekrīt Magnijam – kļūt par pašnodarbināto vai uzņēmēju – tā ir atbildība, risks, zināšanas, uzņēmība, neatlaidība, pārliecība par saviem spēkiem utt.
…vieglāk būt darba ņēmējam – mazāka atbildība un lielākas iespējas paust neapmierinātību, jo ir kāds cits, kas nosaka “dienaskārtību”…vai šis uzņēmības trūkums nav iezīdies vēl no padomju laikiem, kad visiem bija darbs, “gumijas stiepšana” un daudzmaz visiem vienāds apmierinātības līmenis?….rutīna….
0
Ieva Aile 07.06.2013. 21.48
Nasing,vai apkopējs,kas gatavs vicināt slotu vajadzīgajās vietās,ir uzņēmīgs,vai nav?
0
Ieva Aile 07.06.2013. 21.20
Atbilstīgi rīkoties -tas būtu it kā pareizi,bet…Ilūzijas nav kūtrība un sociālistiskais domāšanas veids neiet kopā ar kapitālistisko.Jā,interesanti par ko varētu pārkvalificēties notekūdeņu attīrīšanas iekārtu speciālists,vai tiešām būtu jābūvē pašam sava attīrīšanas stacija?
0
aija_vecenane 07.06.2013. 19.06
S&M!
Skolotāji var dibināt privātskolas, ārsti – privātas ārstniecības iestādes. Ja viņi būs lietpratēji (tiesa, vairs ne tikai savā arodā, bet arī kā uzņēmēji), skolai/ārstniecības iestādei būs laba reputācija un klientu netrūks, pat ja pakalpojums būs par maksu. Savukārt policisti var pārkvalificēties par sargiem, miesassargiem, drošības instruktoriem, privātdetektīviem utt. Jā, tas nozīmēs, ka no valsts struktūrām aizplūdīs zinoši, prasmīgi cilvēki, bet tāda ir tirgus ekonomika. Ja valsts nemaksā atbilstīgi darbinieku tirgus vērtībai, tad tas ir likumsakarīgi, ka šie cilvēki aizplūst, kur tie tiek novērtēti adekvātāk. Ja valsts pakalpojumi kadru aizplūšanas dēļ zaudēs kvalitāti, varbūt iedzīvotāji, kas no tā cietīs (nevarēs samaksāt privātajiem), pamodīsies un sāks domāt, kurš (kura partija) par to ir atbildīgs, un attiecīgi rīkosies (vēlēs par citiem vai pat dosies protestēt).
Grozi, kā gribi, bet beigu beigās jebkurš jautājums – vai tā būtu tautas labklājība, ēnu ekonomika, tiesu godprātība, vienalga – jebkurš valstisks jautājums beigu beigās reducējas līdz iedzīvotāju spējai spriest, vērtēt, izdarīt secinājumus un atbilstīgi rīkoties. Ja iedzīvotāji rūpējas par sevi, tad viņi nemūžam nepieļaus, ka pie varas nonāk visādi “dvacatņiki”, kas NOZOG 20% viņiem piederošas naudas. Bet, ja iedzīvotāji ir kūtri un par politiku interesējas tikai tik daudz, lai būtu lietas kursā, kurš šobrīd ir jānoķengā, tad arī nav ko gaidīt ne jaunus uzņēmumus, ne jaunu labklājību, nedz arī citus īpašus uzlabojumus.
0
Una Grinberga 07.06.2013. 18.35
@S&M
Lai valsts varētu normāli funkcionēt, uzņēmīgiem jābūt lielākai daļai cilvēku. Ja lielākā daļa ir kā mazi putnēni, kas tikai gaida kārtējo tārpu un nemitīgi ķērc, tad var pienākt brīdis, kad lielais putns vairs nenāks ar tārpu, bet būs aizlidojis vieglākos medību laukos!
0
aija_vecenane 07.06.2013. 16.54
Vispirms iegūst tie, kam ienākumi ir atkarīgi no pārdoto preču vai pakalpojumu daudzuma un cenas. Pārējiem ir jāapzinās savas spējas un vērtība un jāmaina darbavietas pret naudīgākām. Galējā variantā – jākļūst par pašnodarbināto vai jādibina savs uzņēmums. Tas, protams, ir risks, turklāt tas prasa zināšanas, kas būs jāapgūst. Ja savulaik skolā iet nepatika, tad nekas neiznāks. Divnieku karaļiem atliek vai nu palīdzības meklēšana pie psihologa, kas spētu iemācīt mācīšanās prieku, vai arī mūžīgais krusts – īdēšana.
0
Kârlis Kleins 07.06.2013. 14.42
pozitīvas ziņas par rūpniecības izaugsmi nav gaidāmas arī gada otrajā ceturksnī.
========================
Ko arī šajā “veiksmes stāstā” vajadzēja pierādīt.
0