Kipra vienojas par investīciju fonda izveidi • IR.lv

Kipra vienojas par investīciju fonda izveidi

80
Kipras finanšu ministrs Mihaels Sars Maskavā jau ir kopš otrdienas, kur cenšas panākt vienošanos ar krieviem. Foto: AFP/LETA

Eirogrupas prezidents: Kipra rada sistēmisku risku

Kipras politiķi ceturtdien vienojušies izveidot investīciju fondu plāna “B” ietvaros, lai ar eirozonas aizdevējiem spētu panākt vienošanos par valsts glābšanas programmu. Vienlaicīgi Kipras likumdevēji noraidījuši nodokļa piemērošanu banku depozītu turētājiem, kura dēļ izgāzās iepriekš panāktā vienošanās, ziņo LETA/AFP.

“Pēc prezidenta Nika Anastasiada ierosinājuma tika panākta vienprātība un pieņemts vienbalsīgs lēmums izveidot Investīciju solidaritātes fondu,” norādīja valdības preses pārstāvis.

Citi politiskie līderi, kas piedalījās ārkārtas sanāksmē ar Anastasiadu, lai izstrādātu pārskatītu valsts glābšanas plānu, pavēstīja, ka ierosinājums banku noguldījumu norakstīšanai ir pilnībā izslēgts.

Kipras valdības preses pārstāvis sacīja, ka ierosinājumu par fonda izveidi šobrīd apstrādā valdības juristi, bet valdošās partijas DISY līderis Averofs Neofits norādīja, ka, “ja tas būs gatavs, tad tiks iesniegts parlamentam šopēcpusdien”. Parlaments uz iknedēļas sanāksmi ieplānojis tikties plkst.16 pēc Latvijas laika.

“Es vēlos ticēt, ka mēs atradīsim risinājumu šīs valsts bankrota novēršanai un mēs to pārdzīvosim,” sacīja Neofits.

Pagaidām gan nav informācijas par to, kā šis investīciju fonds tiks veidots, taču mediji iepriekš vēstījuši, ka tajā tiks apvienoti ienākumi no valsts un privāto pensiju fondu nacionalizēšanas, kā arī no obligācijām, kas emitētas apmaiņā pret nākotnes dabasgāzes ienākumiem.

Laikraksts “Phileleftheros” ziņo, ka tādējādi tiks iegūti aptuveni 3,5 miljardi eiro (2,4 miljardi latu) no 5,8 miljardiem eiro (4,07 miljardiem latu), ko Kiprai nepieciešams iegūt, lai nodrošinātu eirozonas aizdevumu. Šobrīd informācija par to, kā tiks iegūti atlikušie līdzekļi, nav pieejama.

Eirogrupas prezidents: Kipra rada sistēmisku risku

Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms ceturtdien norādīja, ka Kipras parādsaistību krīze rada sistēmisku risku, kas draud izvērsties eirozonā. Šādus komentārus Deiselblūms izteicis Eiropas Parlamenta sanāksmē, kurā viņš sacīja, ka Kipras banku modelim nepieciešama pilnīga restrukturizācija, vēsta LETA/AFP.

Norādot uz “bažām par eirozonas stabilitāti,” Deiselblūms izteicās, ka “pašreizējā situācija noteikti rada sistēmisku risku un pēdējo dienu satraukums to pierāda”.

Eiropas Centrālā banka (ECB) jau ceturtdien brīdināja, ka varētu pārtraukt ārkārtas finansējumu Kipras bankām pirms to darbības plānotās atsākšanas otrdien, ja valsts līdz tam laikam nepanāks vienošanos par jaunu glābšanas programmu.

Eirozonas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevums Kiprai desmit miljardu eiro apmērā tika paredzēts ar nosacījumu, ka valsts banku depozītu turētājiem piemēros nodokli, ko, pēc Deiselblūma uzskata, Kipras parlamentam vajadzēja nodēvēt un izprast kā “bagātības nodokli”, nevis uzbrukumu iedzīvotāju noguldījumiem.

Pretrunīgi vērtētajam nodoklim vajadzēja nodrošināt Kiprai gandrīz sešu miljardu eiro iegūšanu, taču šis plāns valstī izraisījis politisko strupceļu.

Kipras valdība ceturtdien centīsies vienoties par jaunu glābšanas plānu, lai iegūtu aizdevumu gandrīz bankrotējušajai valstij pēc tam, kad parlaments otrdien noraidīja iepriekšējo vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par finanšu sistēmas glābšanu.

Tikmēr Kipras un Eiropas Komisijas līderi sākuši pārrunas ar Krieviju, kas ir nozīmīgs investors un jau iepriekš Nikosijai aizdevusi naudu. “Es nesaskatu daudz alternatīvu,” norādīja Deiselblūms, piebilstot, ka jauns aizdevums no Krievijas būtu nepareizs solis, jo tādējādi tiktu palielinātas valsts parādsaistības.

Savukārt Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs, kurš ceturtdien un piektdien piedalās Maskavā notiekošajā ES vadības sanāksmē, Kipras glābšanas plānu nosaucis par „absolūti absurdu”, ziņo portāls „Newsru.com”.

Plāns B

Uz bankrota sliekšņa esošā Kipra sagatavojusi plānu B valsts glābšanai, informē mediji. Arī Kipras prezidents Niks Anastasiads pieprasījis ceturtdien pieņemt lēmumu jautājumā par uz bankrota sliekšņa nonākušās valsts glābšanas plānu, vēsta oficiālā ziņu aģentūra CNA. “Vēlākais ceturtdien ir jāpieņem lēmums par Kipras glābšanu,” sacīja prezidents.

Tikmēr Eiropas Centrālā banka pastiprina spiedienu uz Kipru. Savu palīdzību Kipras bankām ECB garantē līdz nākamajai pirmdienai, vēsta ‘Spiegel.de’. Ja līdz tam laikam Kipra nespēs pieņemt atbildīgus lēmumus par finanšu sistēmas glābšanu, divām lielākajām Kipras bankām draud bankrots.

Anastasiads trešdien vadīja ministru kabineta sēdi, un valsts televīzija vēsta, ka viņš partiju līderiem grasās piedāvāt plānu “B”, kā nodrošināt Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda palīdzību krīzē nonākušajai valstij.

Plānā B Kipra sagatavojusi jaunus priekšlikumus, kā izvest valsti no banku sistēmas krīzes – proti, viens no ierosinājumiem ir pensiju fondu nacionalizācija, otrs – sadalīt un pārdot lielākās bankas, kā arī sarunās ar Krieviju panākt vienošanos par jaunu kredītu apmaiņā pret gāzes ieguvi, informē „gazeta.ru”.

Priekšlikumos paredzēts arī noteikt nodevu depozītiem, kas pārsniedz 100 000 eiro (70 000 latu), vēsta valsts televīzija.

„The Wall Street Journal” par Kipras pensiju fondu izmantošanu valsts glābšanai no bankrota raksta, ka no šā resursa varot ņemt pat aptuveni 4,2 miljardus eiro.

Kāda Kipras amatpersona ziņu aģentūrai “Associated Press” zināja teikt, ka jaunajā plānā “zināmā formā” būs iekļauta arī Krievijas palīdzība, tomēr arī viņš šajā jautājumā neko vairāk nevarēja paskaidrot.

Kiprā ir nobloķēti vairāku Krievijas valsts struktūru konti, paziņoja Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka krievu “pelēko ieguldījumu” apjomi Kipras bankās ir pārspīlēti, un norādīja, ka ar Kipras starpniecību strādā “daudzas [Krievijas] valsts struktūras, jo tā operāciju veikšanai ir ērta jurisdikcija”, ziņo LETA.

“Viņiem nauda ir nobloķēta nesaprotamu iemeslu dēļ, jo šīs naudas izcelsme ir acīmredzama, šī nauda visur ir uzrādīta,” skaidroja premjers. “Tieši tāpēc mēs esam spiesti ieņemt šādu stingru nostāju attiecībā uz jautājumiem ap Kipru un Kipras Republikas parādu noregulējumu.”

Runājot par noguldījumiem, kam ir “specifisks raksturs un kas liecina par “pelēkām” shēmām, kā nauda izvesta no Krievijas, to apjoms tomēr nav tik nozīmīgs, kā par to ir pieņemts runāt,” intervijā ziņu aģentūrai “Interfax” un vairākiem Rietumu medijiem sacīja Medvedevs.

Kiprieši steidz izņemt naudu no bankomātiem

Noraizējušies Kipras iedzīvotāji ceturtdien steidz izņemt naudu no bankas “Popular Bank” bankomātiem saistībā ar aizvien pieaugošajām bažām, ka valsts otra lielākā banka tā arī varētu neatsākt darbību, ziņo LETA/AFP.

“Runa šobrīd ir tikai par naudu. Tikai spēlmanis šādā situācijā pieņemtu čekus,” izņemot naudu no bankomāta, sacīja pensionējies valdības ierēdnis Fedons Vasiliads.

Aiz Vasiliada izveidojusies gara rinda ar kipriešiem, kuri gaida savu kārtu, lai izņemtu pēc iespējas vairāk naudas.

“Pastāv bažas, ka “Laiki Bank” (grieķu nosaukums “Popular Bank”) neatsāks darbību. Es vēlos izņemt pēc iespējas vairāk naudas,” sacīja Vasiliads. “Man šajā bankā un atsevišķās kredītu iestādēs uzkrājumos ir gandrīz 60 000 eiro. Es tagad nezinu, vai man kādreiz izdosies to visu atgūt. Tas viss man bija, un tagad šķiet, ka tas viss ir zudis.”

Ziņu aģentūras AFP žurnālisti līdzīgas rindas ar satrauktiem “Popular Bank” noguldītājiem manījuši visā Nikosijas centrā, izskanot ziņām, ka Kipras valdība plāno to apvienot ar valsts lielāko banku “Bank of Cyprus”.

Lai no Kipras neaizplūstu nauda, valsts bankas būs slēgtas līdz pirmdienai, paziņojusi Kipras centrālās bankas preses sekretāre Alika Stilianu. Savukārt pirmdiena Kiprā ir tradicionāla banku brīvdiena, tā ka tās varētu būt atvērtas apmeklētājiem tikai nākamotrdien.

Kā ziņots, Kipras parlamenta deputāti ar lielu balsu vairākumu otrdien noraidīja iepriekšējo vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par finanšu sistēmas glābšanu.

(papildināta ar jaunākajām ziņām)

 

Komentāri (80)

Ieva Priedenfelde 21.03.2013. 09.30

Kiprā ir nobloķēti vairāku Krievijas valsts struktūru konti, paziņoja Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.
==================
Ha ha, specdienestu nauda nobloķēta, ušaks paliks bez finansējuma uz vēlēšanām.

+17
-1
Atbildēt

0

oktaavs 21.03.2013. 09.23

Interesanti, kas notiks ar Krievijas zagļu naudu ? Cerams, ka eiropiešiem neienāks prātā to glābt uz sava rēķina ?

+16
-1
Atbildēt

0

ligakalnina 21.03.2013. 09.43

Krievijā joko – “maitas, kiprioti, nozaguši mums visu naudu, ko mēs nozagām olimpiādes celtniecībā un citur!”.

+14
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu