Latvijas zinātnieki atklāj metodi kuņģa vēža diagnosticēšanai • IR.lv

Latvijas zinātnieki atklāj metodi kuņģa vēža diagnosticēšanai

13
Kā tiek diagnosticēts kuņģa vēzis?

Latviešu pētījums zinātnes pasaulē ir radījis plašu rezonansi

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieku grupa, kuru vada Aija Linē, atklājusi veidu, kā ar asinsanalīzi atklāt kuņģa vēzi jau pirmajā stadijā. Latvijas zinātnieku komanda pirmā pasaulē publicējusi pētījumu par antivielām šā audzēja diagnostikai, ceturtdien raksta žurnāls „Ir”.

Kuņģa vēzis ir ceturtais nāvējošākais audzējs pasaulē, ar kuru ik gadu saslimst aptuveni miljons cilvēku, taču tā agrīnai noteikšanai līdz šim nebija vienkāršu metožu, līdz atklātībā parādījās viens no Latvijas zinātnes nozīmīgākajiem pagājušā gada atradumiem: specifiskas autoantivielas agrīnai kuņģa vēža diagnostikai un slimības gaitas prognozēšanai.

Ja asinīs ir izveidojušās šīs antivielas, ir skaidrs – cilvēka imūnsistēma ir ieraudzījusi vēzi. Aijas Linē vadītā Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieku grupa ir atklājusi veidu, kā šo informāciju nogādāt līdz pacientiem jau slimības sākuma stadijā. Pagājušā gada maijā apstiprinātā publikācija par latviešu zinātnieku atklājumiem janvārī ievietota vienā no onkoloģijas nozares prestižākajiem izdevumiem „International Journal of Cancer”. Tās nosaukums: „Uz autoantivielu noteikšanu balstītu testu izstrāde kuņģa vēža agrīnai diagnostikai”.

Žurnāls „Ir” raksta, ka latviešu pētījums zinātnes pasaulē ir radījis plašu rezonansi. Tas jau tiekot citēts citās publikācijās, Biomedicīnas centra komandu sasnieguši ielūgumi uz medicīnas konferencēm ārzemēs, latviešu zinātniekiem esot paredzētas tikšanās ar vairākām grupām, kas šajā virzienā strādā pasaulē, un, iespējams, taps arī kāds starptautisks sadarbības projekts.

Par to, ka cilvēka imūnsistēma spēj ieraudzīt audzēju, šaubu nav. Doma šo imūnsistēmas spēju – antivielu produkciju – izmantot audzēju diagnostikā, uzsmidzinot antigēnus uz slaidiem un skenējot tos datorā, Linē komandai radās 2005.gadā, sākot piedalīties Eiropas Savienības vēža pētniecības 6.ietvara programmā. Šis pasūtījums gan vairāk fokusējās uz melanomām un prostatas audzējiem, bet līdztekus Linē ar domubiedriem bija iesaistījusies arī Latvijas valsts pētījumu programmā, kur kuņģa vēzis bija galvenā aktualitāte.

Prostatas vēža diagnostikā pēdējā desmitgadē vairākās valstīs jau ieviests PSA tests, ar kuru asinīs iespējams atklāt specifisku olbaltumvielu, ko izdala prostatas šūnas. Citiem bieži sastopamiem ļaundabīgo audzēju veidiem – krūts, dzemdes kakla un taisnās zarnas vēzim – ES rekomendē skrīningu, kur ar vienkāršām metodēm jau agrīnā stadijā var atklāt paaugstinātu slimības risku. Taču kuņģa vēzim šādu preventīvu metožu nav, pacients Latvijā ar sūdzībām pie ārsta 80% gadījumu ierodas jau 3. vai 4. slimības stadijā. Tieši tāpēc Latvijas zinātnieku atklājumam ir liela nozīme šīs slimības agrīnā diagnosticēšanā.

Pasaulē ar kuņģa vēzi ik gadu saslimst ap miljons cilvēku, un tas ir ceturtais visbiežāk izplatītais vēzis uz zemeslodes. Austrumeiropa, arī Latvija, kur kuņģa vēža jauno gadījumu skaits gada laikā var sasniegt pat 700, globālajā mērogā ir viena no šīs slimības problēmzonām.

Vairāk par Latvijas zinātnieku atklājumu lasiet žurnālā „Ir” šeit.

 

Komentāri (13)

piziks 31.01.2013. 09.16

Malacis, Ieva Puķe, kas uz Rīgas sādžas nomali pie biomedicīnas dāmām ciemos aizbraukusi, vairs neteš tikai uz Islandi vai Austrāliju vien!

IR-enieces un IR-komandas kā publicētaju attieksme pret šo brigādi gan kā pret bildi kolhoza Goda plāksnē. Tomēr gribētos saprast arī citas lietas — arī ap šo biomediķu vienību.

“Aija Linē, nesen ievēlētā Eiropas Zinātņu akadēmijas locekle…,” raksta Ieva Puķe/IR. Vai Aija Linē ir Latvijas ZA locekle? Kopš kura laika ir? Vai kādēļ vēl nav? Kādi ir Aijas Linē biomed-hulīšu darba apstākļi Latvijā, — kā palīdzējuši vai traucējuši IZ ministrijas birokrāti, atskaišu prasītāji? Cik loģiski vai ēvelējoši formāli bijuši?

Vai visu to Ieva Puķe Eiropas ZA “jaunloceklei” prasīja vispār vai neprasija nemaz? Vai Aija Linē atbildēja? Ja atbildēja, — ko atbildēja? Ja neatbildēja, vai Ievai Puķei gribējās/negribējās uzzināt, kādēļ neatbildēja?

Iespējams, tā nav vienīga recepte, lai saprastu, vai Linē komanda, vēl noturoties Latvijā, varēja strādāt vēl veiksmīgāk un ātrāk, vai — objektīvu, vienīgi zinātnisko, iemeslu dēļ — nevarēja?

No tik ambiciozas — un arī spējošas — komandas kā IR gribētos uzzināt vairāk. Jo vairāķ tādēļ, ka — ar kopējo žurnālistikas dzeltenumu a la LL utml. stiliem — ticamak, ka nopietnākai sarunai jaunā Eiropas ZA locekle un viņas komanda Ivai Puķei un IR vaētu būt pamats uzticēties sarunai vairāk nekā kādām lietota tualetes papīra krāsas ziņām, pusziņam un neziņām.

IR kā tāds paviršs dienas medijs radījis īspublikāciju it kā tādai auditorijai, kam viss iepriekšjautātais neinteresētu. Tad kādēļ lai sūtīt savus kapiķus/santimus IR, ja tas pats nevēlas respektēt auditoriju, uz kuru IR pats it ka tiecas.

Vai šādi jautājumi IR dibinātājiem, kuri paši tīkami atšķiras no citu LV mediju dibinātājiem vairākos gadījumos, nav interesanti, — saistībā ar produktu, kuru atbakstijuši ar savu naudu un attieksmi, laiku?

Ja atbildes uz šiem jautājumiem IR publikācija šoreiz sniegtu, varbūt būtu vairāk skaidribas arī par to, par cik vienībam labāka ir kļuvusi — vai nekļuvusi — valsts/MK/IZM & Ķīļa attieksme pret Latvijas zinātniekiem/-cēm Latvijā.

Vai tā varētu… vai nevarētu būt? Negribas ticēt, ka Ieva Puķe un IR komanda nespēj šaut un trāpīt ar divstobreni. Šoreiz izšauts tikai ar salūtpatronu. Žēl.

+7
-1
Atbildēt

0

ligakalnina 31.01.2013. 09.16

Beidzot arī kāda laba ziņa, var tikai apsveikt, un novēlēt pēc iespējas īsākā laikā ieviest to arī praktiskā medicīnā un vēža profilakses pasākumos.

+5
0
Atbildēt

6

    piziks > ligakalnina 31.01.2013. 11.25

    Ā… jēga? :) A par Tevi pašu… kā labāk? “Tikai” Dzeris, vai — tomēr — “vienīgi” Dzeris? Ja ne Dzeris, tad vienalga, bet, ja Dzeris, tad ne? :)Jebkuras valodas lietotājiem — ari latviešu valodas lietotājiem i latviešiem, i nelatviešiem — jākaunas mācīties un domāt? Maz te esam redzejuši to, kam gribas privilēģiju nemācīties?! :) Man nekas nav pret mūžizglītību, — vai Tev, Dzeri, ir?

    Ja nedumie būs nevērīgi pret valdou, ko tad no padumajiem un dumajiem prasīt? Vēl vairāk, — ko cerēt no nekaunīgajiem? :)

    0
    -3
    Atbildēt

    0

    piziks > ligakalnina 31.01.2013. 09.22

    Dzeri, labāks par Tevis lietoto “tikai” šoreiz būtu “vienīgi”, — latviešiem gan rakstos gan runās “tikai” un “vienīgi” nozimju atsķirības juk regulāri.
    “Tikai” nozimei, salidzinot ar “vienīgi” šoreiz ir nepelnīti vētrtibu samazinoša valodiskā/lingvistiskā satura nianse… :)

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > ligakalnina 31.01.2013. 11.35

    Labi, labi, kaut kur jau tev taisnība ir man arī nav nekas pret mūžizglītību.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    evija_sturniece > ligakalnina 31.01.2013. 13.06

    Tādā gadījumā arī Tev būtu jāiemācās,ka latviešu valodā nelietojam “i” “gan” vietā ;)

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    piziks > ligakalnina 31.01.2013. 17.23

    Jums/Tev, Lelde, ir iespēja nelietot un Jums tā nelietošana varētu arī izdoties, tomēr es lietošu nekautrējoties, dēļ tādām nelietotājām arī tīši turpināšu lietot — gan i, gan aber, gan roček… un vēl daudz ko no visa, kas atrodams un arī neatrodams 160 000 vārdu Mīlenbaha, Endzelīna u.c. latviešu valodas krājumos.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    ligakalnina > ligakalnina 31.01.2013. 09.35

    Nemšu vērā, kaut, uzskatu, ka šeit, tomēr, galvenais ir komentāra jēga.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

grislits 31.01.2013. 12.29

Malači, lai veicas!!

+3
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu