AIP: Studiju programmu izvērtētājai iespējams interešu konflikts • IR.lv

AIP: Studiju programmu izvērtētājai iespējams interešu konflikts

17
Foto: Andriuss Ufartas, F64/BFL

Pēc TV3 raidījuma sižeta AIP izvērtē ekspertes Valteres rīcību

Augstākās izglītības padome (AIP) izvērtē nepieciešamību informēt kompetentas institūcijas par iespējamu studiju programmas vērtējušās ekspertes Lauras Valteres interešu konfliktu un iespējamu labuma gūšanu, aģentūru LETA informēja AIP.

Padome norādīja, ka Valtere mainījusi viedokli septiņus mēnešus pēc notikuša fakta, turklāt tas sakrītot ar viņas darba attiecību sākšanu Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā (RPIVA). Tāpat viņa ir parakstījusi dokumentu, kas apliecina, ka, pildot eksperta pienākumus, darbosies tikai saskaņā ar savām pilnvarām un nenonāks interešu konfliktā.

AIP nolēmusi nepastarpināti paust viedokli par TV3 raidījumā “Nekā personīga” sižetā redzēto par augstākās izglītības studiju programmu vērtēšanu un norādīt uz vairākiem faktiem, kas netika minēti sižetā.

Valtere AIP augustā vērsusies ar vienpersoniski parakstītu iesniegumu, kurā norādījusi, ka “RPIVA studiju programma “Organizācijas vadība” (“Organisational Management”) ir jāievieto 1.grupā. Ekspertu grupas janvāra beigās nodotajā ziņojumā par studiju virzienu “izglītība, tai skaitā pedagoģija” RPIVA studiju programma “Organizāciju vadība” (47345) ir iekļauta trešajā grupā.

Padome uzsver, ka AIP saskaņā ar Projekta darbību reglamentējošajiem normatīviem nav tiesību mainīt ekspertu apstiprināto un iesniegto studiju programmu vērtējumu. Projekta vadība par radušos situāciju esot informējusi arī citus attiecīgās studiju programmas ekspertus, taču atbilstoši Projekta dokumentācijai izmaiņas netika veiktas.

AIP rīcībā arī esot nonākusi Valteres elektroniskā sarakste ar ekspertu grupas virziena “Izglītība, tai skaitā pedagoģija” vadošo eksperti Džilianu Hiltoni, no kuras teiktā izriet, ka Valtere bez AIP pilnvarojuma pretēji darba līgumam pievienotajam apliecinājumam pauž Hiltonei viedokli AIP vārdā un maldina viņu par AIP īstenotā projekta virzību.

Jau ziņots, ka AIP piesaistītie eksperti apšauba padomes gala rezultātus par Latvijas augstskolu studiju programmu kvalitātes izvērtējumu, jo tie nekad iepriekš nebija piedalījušies tik nepārdomātā projektā, līdz ar to Latvijā veikto izvērtējumu nevarot uzskatīt par starptautiski pieņemamu veidu, kā noteikt studiju kvalitāti, svētdien vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Lai palīdzētu Latvijai veikt augstākās izglītības reformas, Eiropas Sociālais fonds piešķīra miljonu latu. Mērķis bija nodrošināt, lai mūsu augstākā izglītība būtu kvalitatīva, efektīva, starptautiski konkurētspējīga, atbilstu tautsaimniecības vajadzībām un lietderīgi izmantotu sistēmā ieguldīto naudu.

Iepriekšējā valdība, kurā Izglītības un zinātnes ministriju vadīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzītais Rolands Broks, par atbildīgo darba veikšanai izraudzīja Saeimas iecelto Augstākās izglītības padomi, ko vada Jānis Vētra. Padome savukārt projekta īstenošanu uzticēja ZZS biedrei un bijušajai AIP priekšsēdētājai, izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai.

Piemēram, viena no ļoti atzītām ārvalstu ekspertēm – Lielbritānijas pārstāve Džiliana Hiltone, kura vadīja ekspertu komisiju, kas vērtēja pedagoģijas programmas, – raidījumam atzina, ka Latvijā pieredzētais noteikti neatbilst starptautiski pieņemtai praksei.

Viņa atzina, ka persona, kura piespiedusi ekspertiem studiju programmas novērtēt, bijusi Rivža, lai gan projekta vadītāja ekspertiem esot teikusi, ka tas ir tikai pilotprojekts. “Tas, kas bija izdarīts, bija ļoti slikti sagatavots. Ja bija vēlme aplūkot visas valsts programmas tādā jomā kā izglītība, kur to ir ļoti daudz, tad sagatavošanās, priekšizpēte, kurai jābūt, lai tālāk vērtētu katru gadījumu – nebija. Mēs mocījāmies ar zināšanu trūkumu, informācijas trūkumu, pat ar pareiziem programmu nosaukumiem, kas mainījās ikreiz, kad saņēmām dokumentus,” stāstīja Hiltone.

Savukārt izvērtējumam piesaistītā eksperte no Latvijas Laura Valtere stāstīja, ka nav pārliecināta, vai ministrijā no AIP iesniegti tieši tie dati, par kuriem eksperti parakstījušies, līdz ar to vai tie ir patiesie rezultāti kā eksperti novērtēja studiju programmas.

“Šobrīd ekspertiem ir ziņas, ka datos, kas iesniegti ministrijai, nav bijis ekspertu parakstu, tāpēc tiek pieļauts, ka ministrijai iesniegti citi dati. Es pati esmu gājusi uz Augstākās izglītības padomi un lūgusi skaidrojumu, kāpēc konkrētas studiju programmas ievietotas 3.grupā, lai gan pēc ekspertu vērtējuma tai ir jābūt pirmajā. Pagaidām uz saviem jautājumiem atbildes no padomes neesmu saņēmusi,” sacīja Valtere.

 

Komentāri (17)

Māris Bluķis 28.11.2012. 12.15

Nav jāiztērē miljons, lai saprastu, ka ir augstākās izglītības programmas kas nav kvalitatīvas. Tas bija tāpat skaidrs, tāpat arī tas, ka AIP ir ieinteresēts augstskolu viedokļa paudējs nevis neatkarīgs eksperts.
Tas ar ko AIP tagad nodarbojas ir uzmanības novēršana no kvalitātes problēmām augstskolās uz blakus lietām.
Jebkuram pētījumam var piesieties un, protams, par miljonu būtu pamats prasīt kvalitatīvu pētījumu, taču, manuprāt, tā ir augstprātīga nekaunība no augstskolu vadību puses, veģetējot uz valsts atbalsta, radīt sev nesamērīgi treknus apstākļus (sev nevis studijām) un tā vietā, lai celtu augstākās izglītības kvalitāti, kasīties ar Ķīli par to, ka tas nepietiekami laipni norādījis uz problēmu un vispār ne tos datus skatījis.

+12
-2
Atbildēt

0

Māris Bārzdainis 28.11.2012. 12.28

Vislielākais interešu konflikts ir pašam Vētram ar AIP, Rivžai un projekta uzraugam rektoru padomei, kas, izrādās, paši sevi i uzraudzīja, i kontrolēja.

+11
-3
Atbildēt

0

AndrejsJodis 28.11.2012. 12.58

Par kvalitāti augstākajā izglītībā beidzām domāt tajā brīdī, kad augstskolām tika piešķirta absolūtā neatkarība un atbildība par savu produktu – absolventu spēju iekļauties darba tirgū. Neatkarība augstākajā izglītībā būtu pozitīvi vērtējama, ja tai līdztekus eksistētu spēcīga akreditācijas sistēma. Ar akreditācijas sistēmu, kāda eksistēja pēdējos 15 gadus, kas bija tīri formāla, pēc principa “paši pūta, paši dega”, augstsolas ir kļuvušas neatkarīgas no Latvijas velsts, tām neinteresē savu absolventu pienesums Latvijai, tikai formāla atrakstīšanās pašvērtējumos, akreditācijas komisijas vērienīga uzņemšana, un gulēšana uz lauriem nākamos 6 gadus. Piekrītu, ka sen bija laiks izpurināt akreditācijas sistēmu, jo darba devēji skaļi žēlojas par kvalitāti, bet viņu iesaiste programmu veidošanā un vērtēšanā ir minimāla. To var saprast, jo nav nekādu mehānismu, kas to veicinātu, kas ieinteresētu lausaimniekus, ražotājus, slimnīcas piedalīties izglītībā (nodokļi?, atvieglojumi ES fondu ieguvē?, citi mehānismi?) – par to būtu nopietni jādomā, bet to nevar viena pati IZM – kaut iniciatīvai vajadzētu nākt tieši no IZM un Ķīļa kunga.

+8
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu