AIP: Studiju programmu izvērtētājai iespējams interešu konflikts

17

Komentāri (17)

Janis 28.11.2012. 20.23

Laura Valtere bija viena no tiem, kas iebilda par notikušo:
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/444445-eksperti_par_aip_augstskolu_studiju_kvalitates_izvertejumu_nepardomats_projekts

Tā ir konkrēta atriebība konkrētam cilvēkam, jo izrādās, ka Valtere IR bijusi interešu konfliktā, bet Vētra, Rivža un Barševskis, kuri visu pētījuma laiku nepameta savas vietas augstskolās, NAV.

Smieklīgi.

+3
-1
Atbildēt

0

dzintarz 28.11.2012. 20.14

Rektoru mafija nesnauž!
Acīmredzot vienojušies par “galu norakšanu” ar slaveno augstskolu par kārtējo “pašņāvības vai bezvēsts pazušanu” – kādā Latvijas upītes krastā atradīs kārtīgi salocītu sievietes apakšveļu, krosenes un sirsnīgu atvadvēstuli…

http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/pazudis-notiesatais-bijusais-rpiva-rektors-stabins-692275

+2
0
Atbildēt

0

gundega_heiberga 28.11.2012. 17.26

Nebij’ ilgi jāgaida lai noskaidrotos, kas slēpjas aiz klaigāšanas par Ķīļa demisiju.

+5
-1
Atbildēt

0

Una Grinberga 28.11.2012. 17.24

Jo vairāk Vētra “atspēko” katru argumentu, jo dziļāk mēslos stieg. Teorētiski intelektuālis, bet, ja publiski mazgā veļu, un zina, ka pats sašmucējis to, tad būtu bijis jau pašā sākuma atzīt savu kļūdu, aicināt labot pētījumu un atstāt amatu. Vienkārši pārāk daudz iesaistīto pušu, kas agri vai vēlu vairs nespēs melot.

+6
-2
Atbildēt

0

Janka, Janic 28.11.2012. 13.46

to susurs, taatad arii naudu teereeja , vai kaadu taami ariidzan var uzraadiit kaa šis miljons prasti izsakoties nomests zemee???

+3
-1
Atbildēt

3

    Māris Bārzdainis > Janka, Janic 28.11.2012. 14.53

    to Ebenemezers
    Es domāju, ka audits visu noliks savās vietās. Galvenais, lai AIP un pārējie nepaspēj noslēpt pierādījumus.
    Šis projekts nav kaut kāds Dienvidu tilts, kur grūti pierādīt, cik cements un metāls ir iztērēts balstos. Te viss ir kā uz “delnas”.
    PS
    Kad mūsu politikā pēkšņi un negaidīti parādās kāda partija, kuru Lembergs nav paspējis piejaucēt un kur viņam nav kontrole, tad vienmēr atklājās kaut kādi “mēsli” un nelikumības.
    Atcerēsimies Jauno laiku ar Repši, kuri ielauzās vecajā sistēmā, nepiekrita iet pie siles un uzreiz atklājās “Digitālā afēra”.
    Rīkojums N2 un ZRP izveidošanās iztraucēja un pārvilka strīpu PV iepirkumam.
    Reformu partiju vajadzētu vēl ielaist tieslietās, tad gan tur zilus brīnumus redzētu.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Janka, Janic > Janka, Janic 28.11.2012. 16.25

    nu tieslietas lembe sen kontrolee , arii caur teevzemiešu ministriem , kurus kaikam var viegli nopirkt , ja tur zaudees , tad cietums var piemekleet aatri un ne tikai viņu , veel jau rindaa teepistu kontroleetais Latvenergo kantoris

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    garausiitis > Janka, Janic 28.11.2012. 19.20

    susurs – pastāsti varbūt tuvāk , kur RP aktivitātes pārvilka strīpu PV projektam . Kaut ko būšu palaidis garām. Cik mana saprašana , tad Zaķim bija nopietna loma projekta apturēšanā – runā ka par to viņam atdarīja ar PVN skandālu :)

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

alexander 28.11.2012. 13.31

Visa AIP retorika pēc tam, kad sākās publiska diskusija par tās veikto studiju programmu izvērtējumu, rada aizvien lielākas šaubas par tā kvalitāti un objektivitāti. Protams, jebkuru pētījumu var apšaubīt, taču pieejamā informācija par šī konkrēta pētījuma procesu manuprāt, jau veido kritisko masu un kļūst baisi, iedomājoties, ka tam ir iztērēts miljons latu. Tā vietā, lai meklētu racionālu risinājumu, AIP meklē ārējos ienaidniekus: Ķīli, piesaistīto eksperti u.c., tādējādi demonstrējot nespēju pieņemt kritiku un uzņemties atbildību.

+7
-1
Atbildēt

0

AndrejsJodis 28.11.2012. 12.58

Par kvalitāti augstākajā izglītībā beidzām domāt tajā brīdī, kad augstskolām tika piešķirta absolūtā neatkarība un atbildība par savu produktu – absolventu spēju iekļauties darba tirgū. Neatkarība augstākajā izglītībā būtu pozitīvi vērtējama, ja tai līdztekus eksistētu spēcīga akreditācijas sistēma. Ar akreditācijas sistēmu, kāda eksistēja pēdējos 15 gadus, kas bija tīri formāla, pēc principa “paši pūta, paši dega”, augstsolas ir kļuvušas neatkarīgas no Latvijas velsts, tām neinteresē savu absolventu pienesums Latvijai, tikai formāla atrakstīšanās pašvērtējumos, akreditācijas komisijas vērienīga uzņemšana, un gulēšana uz lauriem nākamos 6 gadus. Piekrītu, ka sen bija laiks izpurināt akreditācijas sistēmu, jo darba devēji skaļi žēlojas par kvalitāti, bet viņu iesaiste programmu veidošanā un vērtēšanā ir minimāla. To var saprast, jo nav nekādu mehānismu, kas to veicinātu, kas ieinteresētu lausaimniekus, ražotājus, slimnīcas piedalīties izglītībā (nodokļi?, atvieglojumi ES fondu ieguvē?, citi mehānismi?) – par to būtu nopietni jādomā, bet to nevar viena pati IZM – kaut iniciatīvai vajadzētu nākt tieši no IZM un Ķīļa kunga.

+8
-1
Atbildēt

0

Māris Bārzdainis 28.11.2012. 12.28

Vislielākais interešu konflikts ir pašam Vētram ar AIP, Rivžai un projekta uzraugam rektoru padomei, kas, izrādās, paši sevi i uzraudzīja, i kontrolēja.

+11
-3
Atbildēt

0

Māris Bluķis 28.11.2012. 12.15

Nav jāiztērē miljons, lai saprastu, ka ir augstākās izglītības programmas kas nav kvalitatīvas. Tas bija tāpat skaidrs, tāpat arī tas, ka AIP ir ieinteresēts augstskolu viedokļa paudējs nevis neatkarīgs eksperts.
Tas ar ko AIP tagad nodarbojas ir uzmanības novēršana no kvalitātes problēmām augstskolās uz blakus lietām.
Jebkuram pētījumam var piesieties un, protams, par miljonu būtu pamats prasīt kvalitatīvu pētījumu, taču, manuprāt, tā ir augstprātīga nekaunība no augstskolu vadību puses, veģetējot uz valsts atbalsta, radīt sev nesamērīgi treknus apstākļus (sev nevis studijām) un tā vietā, lai celtu augstākās izglītības kvalitāti, kasīties ar Ķīli par to, ka tas nepietiekami laipni norādījis uz problēmu un vispār ne tos datus skatījis.

+12
-2
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam