Drosmīgi priekšlikumi pasaules tirdzniecības liberalizācijai • IR.lv

Drosmīgi priekšlikumi pasaules tirdzniecības liberalizācijai

29
Pasaules tirdzniecības centra debesskrāpji Manhetenā ASV. Foto: AFP/LETA
Andris Strazds

Sagaidāms, ka augsta līmeņa ES un ASV darba grupa drīzumā nāks klajā ar ziņojumu par visaptverošu transatlantisku tirdzniecības un investīciju vienošanos

Kopš Otrā pasaules kara Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) un Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) sarunu raundi ir sekmējuši brīvāku tirdzniecību un labklājības pieaugumu pasaulē, bet PTO ir kļuvusi pārāk liela un grūti vadāma. To pierāda strupceļš pēc 11 gadus ilgušām Dohas raunda sarunām.

Būtiska pēdējo desmitgažu tendence pasaules tirdzniecībā ir bijusi tās reģionalizācija. Tomēr nesen ir parādījušies vairāki drosmīgi priekšlikumi par tālāku pasaules tirdzniecības liberalizāciju. Ja šos priekšlikumus īstenos, tie būtiski var uzlabot pasaules ekonomikas attīstības izredzes vidējā termiņā.

Sagaidāms, ka augsta līmeņa ES un ASV darba grupa decembrī nāks klajā ar ziņojumu, kas ieteiks sākt sarunas par visaptverošu transatlantisku vienošanos par tirdzniecību un investīcijām. Vienlaikus jau tuvāko mēnešu laikā ir gaidāma sarunu sākšana par brīvās tirdzniecības līgumu starp ES un Japānu. Bijušais Japānas premjerministrs Jukio Hatojama (Yukio Hatoyama) jau ir aicinājis to pārvērst par plašāku vienošanos par ekonomisko integrāciju, iekļaujot arī tādas jomas kā regulatoru prasību par konverģenci un likumdošanas tuvināšanu.

Vienošanās starp ES, ASV un Japānu varētu dot būtisku ieguldījumu ekonomikas izaugsmes palielināšanā laikā, kad ekonomikas izredzes vidējā termiņā bieži tiek raksturotas ar tādiem vārdu savienojumiem kā „new normal” vai „zaudētā desmitgade”.

Eiropas Komisijas aplēses liecina, ka ambiciozi soļi tirdzniecības liberalizācijā vidējā termiņā varētu palielināt ekonomikas izaugsmi ES par diviem procentpunktiem gadā un radīt vairāk nekā divus miljonus darba vietu.

Līdzīgi ieguvumi varētu būt ASV un Japānai. Brīvāka tirdzniecība arī ļautu ātrāk izplatīties ieguvumiem no inovācijām. Pat valstis, kas nebūtu šīs vienošanās daļa, iegūtu no straujākas izaugsmes un augstākiem ienākumiem Eiropas Savienībā, ASV un Japānā.

Nākotnē šādas vienošanās ģeogrāfija noteikti varētu tikt paplašināta, un būtu tikai loģiski, ka tai pievienotos Kanāda vai Dienvidkoreja. Ja plašākā Āzijas-Klusā okeāna ekonomiskās sadarbības organizācijas (APEC) valstu grupa iekļautos šādā savienībā, tās izveidotā ekonomiskā vienība jau aptvertu ļoti lielu daļu no pasaules tirdzniecības. Šo ideju ir viegli nosaukt par utopisku, taču pirms Romas līguma noslēgšanas 1957.gadā daudzi skeptiķi arī tā ideju noraidīja kā nereālu. Nenoliedzot pašreizējās eiro likstas, dalībvalstis jau vairāk nekā pusgadsimtu ir guvušas labumu no ES vienotā tirgus.

Neskatoties uz milzīgu potenciālu un sākotnējo dinamiku, šie priekšlikumi noteikti saskarsies ar lieliem šķēršļiem. Lai gan ieguvumi būtiski pārsniegtu izmaksas, visticamāk, ieguvumi būs vairāk izkliedēti un izmaksas – vairāk koncentrētas, it īpaši tāpēc, ka daļu no ieguvumiem saņems patērētāji, nevis uzņēmēji. Tas nozīmē, ka atsevišķu nozaru interešu grupu pretestība liberalizācijai būs ievērojama. Būs nepieciešamas būtiskas izšķiršanās, ņemot vērā, ka iekļaujamo nozaru un jautājumu skaits ietekmēs ātrumu, ar kādu sarunas varēs virzīties uz priekšu.

Piemēram, jau pirms sarunu sākšanas liekas skaidrs, ka ļoti jutīgais lauksaimniecības sektors vai vismaz liela daļa no tā būs jāatstāj ārpus vienošanās.

Pagātnē tādiem ekonomiskiem satricinājumiem kā Lielā depresija pagājušā gadsimta 30.gados bieži sekoja pieaugošs protekcionisms. Kā piemēru var minēt bēdīgi slavenos Smūta-Havleja (Smoot-Hawley) tarifus ASV. Galu galā zaudētāji bija visi. Tagad izskanējušie drosmīgie priekšlikumi parāda, ka politikas veidotāji mūsdienās saprot, ka ekonomikas attīstības izredžu uzlabošanai ir nepieciešams vairāk tirdzniecības, nevis mazāk.

Virzībai uz tālāku tirdzniecības liberalizāciju tiks likti būtiski šķēršļi, bet potenciālie ieguvumi ir vērā ņemami. Veiksmīga iepriekš minēto priekšlikumu īstenošana varētu nozīmēt starpību starp „zaudēto desmitgadi” un jaunu izaugsmes desmitgadi. Pieaugot tirdzniecības apjomiem un ekonomiskajai integrācijai, ieguvumi no jaunrades izplatītos ātrāk un tiktu radītas ražīgākas darba vietas.

Raksts ir saīsināts tulkojums no oriģināla angļu valodā, publicēts ar “Roubini Global Economic’s EconoMonitor” atļauju

Atsauces

European Council, „18/19 October 2012. Conclusions”, October 19, 2012

Hatoyama, Yukio, „Free Trade Can Lift Japan and Europe”, The Wall Street Journal, October 19-21, 2012

Reuters, „EU, U.S. to negotiate free-trade deal from spring 2013: officials”, October 17, 2012

Autori: Andris Strazds ir Nordea Bank Finland plc vecākais ekonomists; Tomass Greness ir ekonomikas profesors Ziemeļkarolīnas Valsts universitātē ASV

 

Komentāri (29)

dro 30.10.2012. 13.55

Priekšlikumiem banku kontrolei gan drosmes nepietiek?:)

+12
-1
Atbildēt

2

ineta_rr 30.10.2012. 13.48

Bet kas notiek ar intelektuālo “īpašumu”? ASV un, šķiet, arī Japānā var patentēt un tirgot to, ko ES nevar. Brīvāka tirdzniecība ir ļoti laba lieta, tikai nav skaidrs, cik daudz no tā, ko ASV plano tirgot, Eiropā vispār uzskatītu par preci nevis pašsaprotamām idejām, tātad bez šaubām ASV mēģinās mums uzspiest kaut ko tādu, uz kā fona ACTA šķitīs kā putna piens.

+9
0
Atbildēt

0

Rudīte Krūmiņa 30.10.2012. 17.08

Biznesam palīdzētu, ja integrācija sāktos Eiropā. Tas veicinātu stiprāku globālu uzņēmumu izveidošanos Eiropā pirms iestāšanās un dotu Eiropai stiprākas sākotnējās pozīcijas procesa virzīšanai. Eiropas apvienošanās ir iespēja gūt tādus ekonomiskos ieguvumus Eiropai, kādi Japānā un ASV vairs nav iespējami, jo tās jau ir diezgan integrētas.

+7
-2
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu