Cilvēktiesību aktīvisti: Latvija bloķē ES sarunās sankcijas pret Baltkrieviju
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien pagarināja Baltkrievijai noteikto sankciju termiņu līdz 2013.gada 31.oktobrim, ziņo LETA/AFP. Savukārt cilvēktiesību aktīvisti norāda, ka Latvija ES sarunās par sankcijām pret Baltkrieviju tās bloķējusi ekonomisku apsvērumu dēļ.
Šāds ES lēmums pieņemts, paužot satraukumu par “cilvēktiesību, demokrātijas un likuma varas neievērošanu Baltkrievijā”.
23.septembrī aizvadītās Baltkrievijas parlamenta vēlēšanas ir “kārtējā garām palaistā iespēja” demokrātijas izaugsmei, norāda bloka ārlietu ministri, pieprasot nekavējoties atbrīvot Baltkrievijas politieslodzītos.
Pret Baltkrieviju noteiktās ES sankcijas vērstas pret 243 personām, kurām noteikta līdzekļu iesaldēšana un ceļošanas aizliegums, kā arī 32 uzņēmumiem, kam noteikta līdzekļu iesaldēšana.
Reaģējot uz ES ārlietu ministru lēmumu pagarināt sankciju termiņu, Baltkrievijas Ārlietu ministrija pirmdien izteica nopēlumu, mudinot ES strādāt pie “savstarpējās uzticības gaisotnes” atjaunošanas.
“Eiropas Savienības Padomes šodienas lēmums Baltkrievijas un Eiropas Savienības attiecības iesaldē līmenī, kas, objektīvi vērtējot, nav piemērots nevienai no pusēm,” atzina Baltkrievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis. “Baltkrievijas puse nepakļausies spiedienam. Mēs uzskatām, ka šāda ES politika nav savienojama ar labām kaimiņu attiecībām.”
Cilvēktiesību aktīvisti norāda uz Latvijas ietekmi Eiropas Savienības (ES) sarunās par sankcijām pret Baltkrieviju. Interneta laikrakstā “EUobserver” publicētā komentārā norādīts, ka Latvija bloķē sankcijas pret Baltkrieviju, jo tās “rokas ir cepumu trauciņā jeb drīzāk Baltkrievijas naftas produktos un tā nevēlas tos laist vaļā”.
“Latvija ir Baltkrievijas naftas produktu viens no lielākajiem importētājiem, tāpēc Latvija iepriekš divas reizes bloķējusi ES sankciju pieņemšanu, kaulējoties ar savām tiesībām palīdzēt prezidenta Aleksandra Lukašenko nomenklatūrai nopelnīt naudu ar naftas kontrabandu,” raksta komentāra autore no Baltkrievijas Cilvēktiesību situācijas starptautiskās kontroles komiteja, kurā apvienojušās 43 nevalstiskās organizācijas no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) reģiona valstīm. Latvija šajā komitejā nav pārstāvēta.
Autori norāda, ka sankcijās pieļauts izņēmums vairākām ar Latviju saistītām Baltkrievijas kompānijām, piemēram, “Traiplenergo”, “Belneftegaz” un “Neonafta”, kas pieder Lukašenko pietuvinātam oligarham Jurijam Čižam.
Cilvēktiesību aktīvisti arī pauž aizdomas par atšķirīgajiem skaitļiem Baltkrievijas un Latvijas statistikas biroju datos attiecībā uz ārējo tirdzniecību.
Saskaņā ar Baltkrievijas statistikas datiem tirdzniecība uz Latviju laika posmā no 2012.gada janvāra līdz jūlijam veidoja 3 miljardus dolāru jeb 10% no visa eksporta apjoma.
2011.gadā Baltkrievija uz Latviju eksportēja preces 3,2 miljardu dolāru apmērā, taču, pēc Latvijas statistikas datiem, šī summa bija tikai 800 miljoni dolāru, teikts rakstā.
Līdzīgas atšķirības ir arī Baltkrievijas un Nīderlandes statistikā par tirdzniecības bilanci, ko Nīderlande skaidro ar faktu, ka lielākā daļa produktu tiek vesti tranzītā.
Komentāri (33)