Tiesneši piekrīt Muižnieces izdošanai kriminālvajāšanai

Lēmums ST jāsagatavo trīs darba dienu laikā un jānosūta Ģenerālprokuratūrai

Jautājumu par Satversmes tiesas (ST) tiesneša izdošanu kriminālvajāšanai izlemj vienīgi Konstitucionālā tiesa ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu, tādēļ jautājums par Vinetas Muižnieces izdošanu kriminālvajāšanai Saeimā nav skatāms, aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Laila Jurcēna.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, ņemot vērā tiesneša kriminālprocesuālo imunitāti, procesa virzītāja ierosinājumu par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas sākšanai pret 9.Saeimas deputāti Muižnieci par iespējamo dienesta viltojumu nosūtīja Valsts prezidentam Andrim Bērziņam virzīšanai izskatīšanai pēc piekritības Saeimā un arī ST priekšsēdētājam Gunāram Kūtrim.

Pirmdien seši ST tiesneši slēgtā sēdē nolēma piekrist kriminālvajāšanas sākšanai pret Muižnieci. Kopumā ST ir septiņi tiesneši – Kūtris, Aija Branta, Sanita Osipova, Uldis Ķinis, Kaspars Balodis, Kristīne Krūma un Muižniece, kuras pilnvaras patlaban apturētas.

Pēc Jurcēnas teiktā, likumā noteiktais “visu tiesnešu sastāva absolūtais balsu vairākums” ir tad, ja no sešiem tiesnešiem “par” konkrētajā jautājumā balso četri. Norādot uz to, ka jautājums par Muižnieces izdošanu kriminālvajāšanai skatīts slēgtā sēdē, ST pārstāve atturējās atklāt, vai Muižnieces izdošanai kriminālvajāšanai piekrituši visi seši ST tiesneši.

Muižniece sacīja, ka ST lēmusi savas kompetences ietvaros un viņa šo lēmumu respektē. Tiesa ņēmusi vērā arī viņas tiesības uz taisnīgu tiesu. Juriste sacīja, ka gaidīs gala lēmumu, pēc kura varēs atgriezties darbā ST.

Viņa prokuratūras izvirzītās aizdomas raksturoja kā caurspīdīgas un politiskas, paužot pārliecību, ka tad, ja pret viņu sāktā krimināllieta nonāks līdz tiesai, tiesa būs spējīga nošķirt politiskus lēmumus no cita veida lēmumiem.

Muižniece arī izteica cerību, ka tiks respektēts likums, kas noteic, ka nevienu personu, kas darbojas politikā, nevar sodīt ne par balsošanu, ne par, amatu pildot, izteiktām domām.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) teica, ka vēl neesot redzējusi šī ST lēmuma motivāciju, tādēļ vēl nevarot spriest, vai par šo lietu Saeima varētu lemt vēl pašreizējā parlamenta darbības laikā. “Kad iepazīšos, tad arī varēs spriest. Mēģināšu tuvāko stundu laikā šo jautājumu izrunāt ar Saeimas Juridisko biroju,” teica Čepāne.

Saskaņā ar ST likumu lēmuma pieņemšanai par ST tiesneša izdošanu kriminālvajāšanai nepieciešams visa tiesnešu sastāva absolūtais balsu vairākums. Ja ST ir piekritusi kriminālvajāšanas sākšanai pret ST tiesnesi, šī tiesneša pilnvaras ir apturētas līdz brīdim, kad stājas spēkā tiesas spriedums attiecīgajā krimināllietā vai attiecīgā krimināllieta tiek izbeigta. ST likums arī noteic, ka ST tiesnesis zaudē savu amatu, ja viņš ir notiesāts par nozieguma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā.

Kā ziņots, kriminālprocesu pret Muižnieci 1.jūnijā sāka ģenerālprokurors Kalnmeiers. Kriminālprocess pret Muižnieci tika sākts pēc Krimināllikuma 327.panta 1.daļas – par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona. Par šādu noziedzīgu nodarījumu var sodīt ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām (4000 latu).

Kriminālprocess tika sākts, pabeidzot resorisko pārbaudi, ko ierosināja pēc 10.Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētāja Alekseja Loskutova (Vienotība) iesnieguma par iespējamu Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokola viltojumu. Sēdes audioieraksts liecina, ka deputāti Krimināllikuma grozījumus nolēmuši virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā, savukārt protokolā norādīts, ka likumprojektu nepieciešams pilnveidot. Līdz ar to likumprojekta tālāka virzīšana nobremzēta. Pēc deputāta teiktā, Juridiskās komisijas konsultantes atzinušas, ka Muižniece devusi norādījumus, ko rakstīt protokolā. Šo protokolu parakstījusi Muižniece un deputāts Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Iepriekš Muižniece viņai izteiktos pārmetumus iespējamā komisijas sēdes protokola viltošanā noraidīja, nosaucot tos par politiskajām intrigām.