manuprāt nevajadzētu arī celties kājās pēc uzaicinājuma, ka tūlīt skanēs Krievijas (PSRS) himna. Būtu interesanti paskatīties uz reakciju, ja grupiņa rižskoje dinamo hokeja fanu uz ko tādu sadūšotos.
Obligātā karoga izkāršana būtībā ir karogu man atņēmusi, jo pat pašam vairs iespējams atšķirt, vai karogs pie mājas rāda manus uzskatus par dienas notikumu, vai padevību vispatriotiskākajiem tautas kalpiem Saeimā un vietējam policistam. Deputāta cieņa pret savu vēlētāju bija transformējusies soda naudas prasībā. Demokrātiski, tā sakot.
Padevības neizrādīšanai var būt arī tīri praktiski iemesli. Gandrīz katrā karoga dienā saņemu palīdzības lūgumu no kāda mājas īpašnieka – kur padzīvojusi kundze kāju sabeigusi, kur uzņēmējs darba komandējumā vai ģimene atvaļinājumā. Rītā un vakarā apbraukājot tāda paziņas māju, mans patriotisms auga reizē ar mugurkaulu.
(Pie paša mājas, vairāk gan otrai pusei par prieku, ikdienā plīvo karoga krāsu vimpelis, tagad domāsim, vai 1.maijā tas nav nolaižams – sociķu svētki nav mūsējie, ar Satversmes sapulces dienu acis nevienam neaizmālēt)
Nu re, atkal. Likums ir, likumā ir sprauga- karogu var neizkārt. Tāpēc jau saku, ka likums nenodrošina rezultātu, rezultātu nodrošina attieksme.
+4
-2
Atbildēt
3
Aldis-2 >
02.07.2015. 17.44
Nu jā…
Karoga izkāršanas mērķis ir paust viedokli.
Latvijā dzīvo:
– cilvēki, kam ir pozitīva attieksme pret Latviju
– cilvēki, kam ir negātīva attieksme pret Latviju
Ja karoga izkāršana ir obligāta, tad ietekme uz cilvēkiem var būt šāda:
– jebkuŗš pienākums pat Latvijas patriotu var izkausēt. Vienreiz gadā – 18.novembrī, kas ir neatkarības diena, tas ir lieliski! Bet ja 10 reizes gadā un dažādos noformējumos, tas var arī apgrūtināt.
– turklāt Latvijas patriotam var būt arī dažāda attieksme pret dažādām dienām. 18.novembris ir neatkarības diena, bet kas ir 4.maijs? Viņš to var uzskatīt par okupācijas varas manipulāciju vai par mēģinājumu legālizēt 2.republiku. Viņš, būdams Latvijas patriots, atzīst tikai 18.novembri, bet kāds viņu spiež “mīlēt 4.maija režīmu”.
– un ja cilvēks ir aizmirsis, bet viņu sodīja? Tad no patriota viņš var pārtapt par ne visai patriotu.
– kas attiecas uz cilvēkiem, kam ir negātīva attieksme pret Latviju, tad katru reizi darot to, kas viņiem nepatīk, viņos tikai pieaug nepatika pret Latviju. Vai mums ir vajadzīgi psīchopatijas saasinājumi?
Savukārt, ja karoga izkāršana ir brīvprātīga, tad:
– katrs cilvēks svin tos svētkus, ko uzskata par vajadzīgu. Katru gadu viņš var pat dažādot savu attieksmi.
– sabiedrība var redzēt cilvēku attieksmi pret dažādiem svētkiem. Ja grib uzsvērt kādu svētku nozīmi, par tiem var sniegt plašāku un interesantāku informāciju, lai cilvēkiem tā paliktu atmiņā.
– cilvēki, kam ir negātīva attieksme pret Latviju, varbūt kļūs mierīgāki. Zemāks psīchopatijas līmenis, mierīgāk citiem.
katrs cilvēks svin tos svētkus, ko uzskata par vajadzīgu. Katru gadu viņš var pat dažādot savu attieksmi.
—————–
esat baigais optimists. Cilvēku grupiņu, kas pirms dažiem gadiem vēlējās svinēt krievu okupantu padzīšanu no Latvijas 1941. gada 1. jūlijā, LR (?) milicijas specvienība izgaiņāja ar steku un vairogu palīdzību.
Tas viš i. 17.jūnijā pēdējos gadus riskēju nelietot karogu – manuprāt, ORDAS sirojumam par daudz goda. Izlasot sprieduma aprakstu nostipinās pārliecība, ka 4.jūlijā jāvelk topā “zvaigžņu un strīpu” vimpelītis, Latvijas karogam ļaujot atpūsties kumodē.
0
0
Atbildēt
0
nomale
02.07.2015. 16.26
Vismaz kāda pozitīva ziņa! Nebūs katru gadu piespiedu kārtā jāsēro par Latvijas kapitulāciju.
Komentāri (10)
andrejs 03.07.2015. 00.17
manuprāt nevajadzētu arī celties kājās pēc uzaicinājuma, ka tūlīt skanēs Krievijas (PSRS) himna. Būtu interesanti paskatīties uz reakciju, ja grupiņa rižskoje dinamo hokeja fanu uz ko tādu sadūšotos.
0
J.Biotops 02.07.2015. 19.29
Obligātā karoga izkāršana būtībā ir karogu man atņēmusi, jo pat pašam vairs iespējams atšķirt, vai karogs pie mājas rāda manus uzskatus par dienas notikumu, vai padevību vispatriotiskākajiem tautas kalpiem Saeimā un vietējam policistam. Deputāta cieņa pret savu vēlētāju bija transformējusies soda naudas prasībā. Demokrātiski, tā sakot.
Padevības neizrādīšanai var būt arī tīri praktiski iemesli. Gandrīz katrā karoga dienā saņemu palīdzības lūgumu no kāda mājas īpašnieka – kur padzīvojusi kundze kāju sabeigusi, kur uzņēmējs darba komandējumā vai ģimene atvaļinājumā. Rītā un vakarā apbraukājot tāda paziņas māju, mans patriotisms auga reizē ar mugurkaulu.
(Pie paša mājas, vairāk gan otrai pusei par prieku, ikdienā plīvo karoga krāsu vimpelis, tagad domāsim, vai 1.maijā tas nav nolaižams – sociķu svētki nav mūsējie, ar Satversmes sapulces dienu acis nevienam neaizmālēt)
0
dzeris49 02.07.2015. 17.41
Adekvāts ST lēmums.
0
Absints 02.07.2015. 17.19
Nu re, atkal. Likums ir, likumā ir sprauga- karogu var neizkārt. Tāpēc jau saku, ka likums nenodrošina rezultātu, rezultātu nodrošina attieksme.
3
Aldis-2 > 02.07.2015. 17.44
Nu jā…
Karoga izkāršanas mērķis ir paust viedokli.
Latvijā dzīvo:
– cilvēki, kam ir pozitīva attieksme pret Latviju
– cilvēki, kam ir negātīva attieksme pret Latviju
Ja karoga izkāršana ir obligāta, tad ietekme uz cilvēkiem var būt šāda:
– jebkuŗš pienākums pat Latvijas patriotu var izkausēt. Vienreiz gadā – 18.novembrī, kas ir neatkarības diena, tas ir lieliski! Bet ja 10 reizes gadā un dažādos noformējumos, tas var arī apgrūtināt.
– turklāt Latvijas patriotam var būt arī dažāda attieksme pret dažādām dienām. 18.novembris ir neatkarības diena, bet kas ir 4.maijs? Viņš to var uzskatīt par okupācijas varas manipulāciju vai par mēģinājumu legālizēt 2.republiku. Viņš, būdams Latvijas patriots, atzīst tikai 18.novembri, bet kāds viņu spiež “mīlēt 4.maija režīmu”.
– un ja cilvēks ir aizmirsis, bet viņu sodīja? Tad no patriota viņš var pārtapt par ne visai patriotu.
– kas attiecas uz cilvēkiem, kam ir negātīva attieksme pret Latviju, tad katru reizi darot to, kas viņiem nepatīk, viņos tikai pieaug nepatika pret Latviju. Vai mums ir vajadzīgi psīchopatijas saasinājumi?
Savukārt, ja karoga izkāršana ir brīvprātīga, tad:
– katrs cilvēks svin tos svētkus, ko uzskata par vajadzīgu. Katru gadu viņš var pat dažādot savu attieksmi.
– sabiedrība var redzēt cilvēku attieksmi pret dažādiem svētkiem. Ja grib uzsvērt kādu svētku nozīmi, par tiem var sniegt plašāku un interesantāku informāciju, lai cilvēkiem tā paliktu atmiņā.
– cilvēki, kam ir negātīva attieksme pret Latviju, varbūt kļūs mierīgāki. Zemāks psīchopatijas līmenis, mierīgāk citiem.
0
andrejs > 03.07.2015. 00.21
katrs cilvēks svin tos svētkus, ko uzskata par vajadzīgu. Katru gadu viņš var pat dažādot savu attieksmi.
—————–
esat baigais optimists. Cilvēku grupiņu, kas pirms dažiem gadiem vēlējās svinēt krievu okupantu padzīšanu no Latvijas 1941. gada 1. jūlijā, LR (?) milicijas specvienība izgaiņāja ar steku un vairogu palīdzību.
0
Valdis Eiserts > 05.07.2015. 06.35
Tas viš i. 17.jūnijā pēdējos gadus riskēju nelietot karogu – manuprāt, ORDAS sirojumam par daudz goda. Izlasot sprieduma aprakstu nostipinās pārliecība, ka 4.jūlijā jāvelk topā “zvaigžņu un strīpu” vimpelītis, Latvijas karogam ļaujot atpūsties kumodē.
0
nomale 02.07.2015. 16.26
Vismaz kāda pozitīva ziņa! Nebūs katru gadu piespiedu kārtā jāsēro par Latvijas kapitulāciju.
0