Nacionālās Bibliotēkas ēkai svin spāru svētkus

Dombrovskis: Latvijas Nacionālā bibliotēka ir nacionāls simbols veiksmīgai nākotnei

Korim “Kamēr…” izpildot Jāzepa Vītola “Gaismas pili” un Ulda Stabulnieka dziesmu “Barons”, otrdien pusdienas laikā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) topošās ēkas spicē spāru svētkos svinīgi novietots vainags, vēsta aģentūra BNS.

Spāru svētki rīkoti, jo būvniecības gaitā sasniegta augstākā virsotne – ēkas spice, kas ir 67,07 metru augstumā.

Valsts prezidents Valdis Zatlers, uzrunājot būvkompāniju vadību, celtniekus, premjeru, bijušos kultūras ministrus un citus sanākušos, pateicās, ka LNB ēkas spāru svētki ir realitāte, uz ko iets ļoti ilgs un grūts ceļš. Tāpēc celtnieki šajā dienā ir pelnījuši dāsnu atlīdzību, lai nebūtu iemesla vainaga vietā ēkas augstākajā virsotnē uzkarināt zābaku vai bikses.

Prezidents uzsvēra, ka bibliotēka ir nacionālās pašapziņas apliecinājums: “To pat var dēvēt par svētvietu nacionālajai pašapziņai, par intelekta krātuvi.” Valsts prezidents pauda arī pārliecību, ka šis ir tikai pirmais nacionālā mēroga kultūras centrs un novēlēja visiem piedzīvot vēl daudzus citus projektus.

Premjers Valdis Dombrovskis (JL, “Vienotība”) uzrunā norādīja, ka Latvijā par Nacionālās bibliotēkas tapšanu runāts jau kopš 1928.gada, bet pašreiz jau tapušās ēkas pamatakmens ielikts 2008.gadā un tās tapšanas gaitā trekno gadu laikā bijusi doma, ka to iespējams uzbūvēt ātri, traču praksē izrādījies citādi. Viņš pastāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā ekonomiskās krīzes apstākļos, bieži vien ar toreizējā kultūras ministra Inta Dāldera neatlaidību, bija jāpieņem smagi lēmumi, lai varētu atrast nepieciešamo papildu finansējumu un ēkas būvprojektu varētu turpināt – aizvadītajos gados līdz ar valsts budžeta izdevumu samazināšanu Gaismas pils būvniecībā no valsts budžeta līdzekļiem ieguldīti vairāk nekā 60 miljoni latu.

Savā uzrunā Ministru prezidents uzsvēra: „Šodienas svētki apliecina paveikto tikai attiecībā uz Latvijas Nacionālā bibliotēkas ēkas būvniecību, taču bibliotēkas ēka ir arī nacionāls simbols veiksmīgai Latvijas nākotnei. Tas apliecina mūsu tautas saimniecisko sīkstumu un nacionālās pašapziņas veidošanos.”

Savukārt kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (“Vienotība”) pateicās būvniekiem, kuri spējuši īstenot šo izaicinājumu darboties arhitektoniski sarežģītās LNB ēkas tapšanā. Jaunā ēka nav ieguvums vienai cilvēku paaudzei, bet daudzām nākamajām paaudzēm.

LNB topošajai ēkai līdz septembra beigām plānots pilnībā pabeigt fasādes un jumta hidroizolējošo konstrukciju izbūvi, lai pasargātu būvi no nokrišņiem un varētu turpināt iekšdarbus neatkarīgi no laikapstākļiem. Novembra beigās LNB jauno ēku jau varētu pievienot siltumtīkliem. Plānots, ka bibliotēkas jaunā ēka durvis vērs 2013.gadā.

Gaismas pils projekta vadītājs Indriķis Builis apliecināja, ka būvniecības izmaksas pašlaik nav pārsniegušas izstrādātās tāmes, kas piesaistītas būvniecības izmaksu indeksiem. Līdz ar to izdevies izmaksas samazināt par 4,4 miljoniem latu. Viņš arī pauda pārliecību, ka bibliotēkas celtniecību izdosies pabeigt pēc iepriekš izstrādātajām tāmēm.

Uz Gaismas pils jumta paredzēts uzstādīt saules bateriju paneļus un ražot elektroenerģiju. KM uzskata, ka tas samazinās patērējamo elektroenerģijas daudzumu un līdz ar to arī maksājumus par elektroenerģiju. Šāds elektroenerģijas avots arī samazinās gaisa piesārņojumu un siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju.