Par mazumtirdzniecību 2011.gada februārī • IR.lv

Par mazumtirdzniecību 2011.gada februārī

15
foto: Inga Nestere/f64
Pēteris Strautiņš

Latvijas iedzīvotāji nespēs sevi apvaldīt ilgi

Mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums februārī par 1.5% pret iepriekšējo mēnesi un par 3.6% pret iepriekšējo februāri nav saucams par izcilu sasniegumu, taču tas nāk kā liels atvieglojums pēc biedējošajiem DnB NORD Latvijas Barometra februāra rādītājiem, kas liecināja par ļoti strauju sabiedrības noskaņojuma pasliktināšanos. Patēriņa atgūšanās notiek nedaudz lēnāk, nekā varēja prognozēt rudenī, taču ir jāsaprot, ka kopš tā brīža ir strauji kāpušas enerģijas un pārtikas cenas, nedaudz palielināti nodokļi. 

Ļoti būtisks indikators par to, kur virzās ekonomika, ir apgrozījums ar nepārtikas precēm, neskaitot degvielu, kas tātad vairāk ietver ne pirmās nepieciešamības preces. Šajā kategorijā apgrozījuma pieaugums gada griezumā ir nostabilizējies pie 10%. Savukārt tas, ka pārtikas pārdots par 0.9% mazāk nekā pirms gada, var atspoguļot gan mazturīgo skaita pieaugumu, gan iedzīvotāju skaita samazināšanos. 

Runājot par nākotni, tās fundamentālā loģika ir sekojoša, šajā ziņā nekas nav mainījies jau kopš pērnā gada sākuma. Tātad, caur eksportu Latvijā ienāk un ienāks vairāk naudas, šogad tiks apgūts vairāk Eiropas fondu, tāpat vairāk naudas ekonomikā nonāks caur banku sistēmu. Tā visa rezultātā iztērēšanai pieejamās naudas kļūs vairāk. Tas vai to cilvēki iztērēs, kas to lai zina. Taču, pazīstot Latvijas iedzīvotājus, teikšu – viņi nespēs sevi apvaldīt ļoti ilgi. Tālāk jau iekšzemes pieprasījuma pieaugums virzīs tālāku darbavietu pieaugumu, tādējādi dodot iespēju vēl vairāk pieaugt patēriņam un tādējādi pamazām padarot ekonomikas sasilšanu par pašuzturošu procesu, ko vairs neapdraudētu iespējama īslaicīga lejupslīde eksporta tirgos.

 

Komentāri (15)

disassociative 30.03.2011. 16.18

Pamazām atbrīvojas nauda, ko cilvēki maksāja īstermiņa kredītos un līzingos, ko sagrābās treknajos gados. Lielākā naudas masa gan pazūd hipotekārajos kredītos, kas vēl ļoti ilgi ietekmēs patēriņu. Šobrīd to nelielo mazumiņu, ko cilvēki spēj nopelnīt, nosmeļ bankas. Ja valdība noriskētu pieņemt ļoti nepopulāru lēmumu – iesaldēt hipo kredītu atmaksu uz pāris gadiem, valsts ātri atgūtos. Bet tad ir jāiet pret banku lobiju un tas laikam nekad nenotiks.

+5
-1
Atbildēt

6

    piziks > disassociative 30.03.2011. 17.17

    Kā?! Tev var ienākt prātā, ka Dombrovskis ar Vilku varētu sānus, kur nu vēl pakaļas, pret bankām pagriezt? :)

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    lindamarisfam > disassociative 31.03.2011. 01.15

    @alias

    Tādā gadījumā banku nauda kredītu formā neienāktu ne tagad, ne pārskatāmā nākotnē. Nekādu drosmi tajā neredzu, lielu muļķību un tuvredzību gan.

    Tas, ka “bankas neko nedod” ir pilnīgas muļķības. Man pat tikko iedeva hipotekāro kredītu, un tas nebija bankas atsavināta īpašuma iegādei. Bet par ļoti pieticīgu cenu un augstākiem procentiem gan. (Patiesībā piešķīra jau gadu atpakaļ; tikai būves dokumentācija no pārdevēja puses kavējās.)

    Protams, ka bankas skatās riskus un vairs nemet pakaļ kredītus. Gluži vienkārši tās atkal uzvedas kā bankas. Nav jēgas pieprasīt, lai bankas savu kļūdaino politiku labotu… turpinot kļūdainu politiku, tas ir, riskantu kredītu izsniegšanu.
    Šai ekonomikai nemaz nav ievērojami lielākas naudas uzsūkšanas kapacitātes par pašreiz pieejamiem līdzekļiem. Produktīvais tirgus segments ir ļoti ierobežots, visvairāk ar cilvēkresursiem. Un visa liekā nauda (virs produktīvi izlietotās) aizietu bezmērķa patēriņā un inflācijā.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    disassociative > disassociative 31.03.2011. 10.15

    Es citādi domāju. Ja uz gadu vai diviem tiktu uzlikts moratorijs, ka kredītņēmēji neatmaksā paņemtos hipo kredītus, ja tas ir vienīgais mājoklis. Tādas nosacītas ar likumu noteiktas kredītbrīvdienas.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    lindamarisfam > disassociative 31.03.2011. 10.34

    @alias

    Kredītbrīvdienas var sarunāt ar banku arī tieši. Tam nav nepieciešams šāds likums.

    Visi tie gadījumi ir individuāli; turklāt krietna daļa ir tādu, kuriem vajadzētu ātrāk ciest zaudējumus/bankrotēt un atgriezt aktīvus tautsaimniecības apritē.

    Šāda jaukšanās banku un to klientu savstarpējās attiecībās tikai paralizētu jau tā gana trauslo līdzsvaru nozarē.
    Un ko darīt klientiem, kas vēlas ātrāk atmaksāt kredītu? Ko darīt ar klientiem, kas ir krāpnieki vai vienkārši bezatbildīgi muļķi?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    lebronj2356 > disassociative 30.03.2011. 17.54

    Pie Latvijā esošā(Eiropā caurmērā arī) banku lobija, kas tāds ir maz ticams….Uzturēt ekonomiku tikai uz patēriņa, kā amerikāņi to dara ar nav sevišķi prātīgi. Tiesa pēc Latvijas metodes – cenas pāri Eiropai, algas kā Āfrikā, nekas labs nevar sanākt un diez vai arī sanāks !

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

    Laumiņa > disassociative 30.03.2011. 18.16

    Bet toties kādi leļļu rati mājās un plazmas TV katrā istabā, jo kaimiņam taču arī….Nu televizoru negrauzīsi, bet prasīsi Dombrovskim, jo visi taču vainīgi, tikai ne pats..

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

mxblack 30.03.2011. 16.44

Pie pašreizējā lielākās iedzīvotāju daļas finasu stāvokļa nekāda apvaldīšana nav iespējama, jo cilvēki dzīvo no rokas mutē, bet daudzi grimst arvien dziļāk parādos par mājokli un elektrību, jo visam vienkārši nepietiek naudas, bet ēst gribas. Nu kāda liela izvēle var būt ja ar 300 LVL ir jāpabaro ģimene un jāsamaksā dzīvoklis,transports, elektrība un vēl 1000 visādu sīkāku maksājumu? Bet par iekrāšanu šobrīd vispār nav runas, tas nav iespējams. Tā ir kad par šādām lietām runā ļoti nodrošināti cilvēki, spriežot pēc savas situācijas.

+3
0
Atbildēt

1

    vērtīgs relikts > mxblack 30.03.2011. 19.01

    Kad šorīt Latvijas radio 1 SEB ziņās dzirdēju šo prognozi, ka cilvēki ilgi necietīsies un sāks iepirkties, arī pabrīnījos. Kur gan paredz to naudu ņemt ?

    Darba vietu joprojām nav, bezdarbnieki pēc 9 mēnešiem pabalstus vairs nesaņem, tātad iepirkšanās mazumtirdzniecībā līdz vasarai tikai samazināsies, nevis pieaugs. Un vēl straujāk samazināsies vasarā, kad kaut ko apēdamu varēs jau savos dārziņos noplūkt…

    Bet baņķieri un vēl tie daži, kam ir nauda ne tikai ēšanai, vairāk parasti tērējas ārpus Latvijas, joprojām ceļojot un iepērkoties citur, kur zemākas cenas, nekā pie mums.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

Laumiņa 30.03.2011. 18.12

Ne jau ļoti nodrošināti cilvēki, bet gan apdomīgi, kuri treknajos gados prata iekrāt, iekrās arī tagad. Tas ir domāšanas veids. Un domāšanu otram ne ielikt ne uzspiest. Re kā te visi šodien apbļauj gan Vilku, gan Dombrovski, gan Rungaini, bet patiesībā šiem vīriem ir valstiska stāja un absolūta taisnība. Kāda jēga stāstīt patērētājam-lumpenam par pieticību, izglītošanos, apdomīgumu savās izvēlēs, viņi nedzird, tik bļauj- dodiet, dodiet, citādi braukšu prom. Atceros, kā 2007. gada beigās šitāds krāva automāšinā plakanos TV, laikam trīs gabalus, vajagot katrā istabā, pie kam uz krīta.

+4
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu