Sudraba: Lēmums celt elektrības tarifus – nepareizs • IR.lv

Sudraba: Lēmums celt elektrības tarifus – nepareizs

78
Ingūna Sudraba. Foto: Reinis Hofmanis, F64

Valsts kontroliere to vērtē kā ceļu uz nabadzību, nevis izaugsmi

Lēmums celt elektrības tarifus bija absolūti nepareizs, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Labrīt, Latvija!" sacīja valsts kontroliere Inguna Sudraba, uzsverot, ka šādu lēmumu nedrīkstēja pieņemt laikā, kad jāatbalsta ekonomiskā aktivitāte un iedzīvotāju iniciatīvas.

"Tas ir ceļš uz nabadzību, nevis ceļš uz izaugsmi," Sudrabas pausto citē biznesa portāls Nozare.lv. Valsts kontroliere norāda, ka elektrības tarifu celšana vienam no pamatpakalpojumiem negatīvi ietekmēs tautsaimniecības attīstību kopumā un atsevišķu iedzīvotāju iniciatīvas.

Savukārt Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins (''Vienotība'', JL)  intervijā "Labrīt, Latvija!" skaidroja, ka elektrības tarifi jāceļ, jo "Latvenergo" nepieciešamas būtiskas investīcijas. Turklāt arī pēc palielināšanas tie iedzīvotājiem būšot ceturtie vai piektie zemākie Eiropas Savienībā.

Olšteins brīdināja, ka gadījumā, ja netiks veikti pienācīgi ieguldījumi kabeļos, vados un citā infrastruktūrā, var atkārtoties šoziem pieredzētie ilgstošie elektrības traucējumi Latgalē, tikai šoreiz jau visas valsts mērogā.

Lūgts komentēt aģentūras "Repute", kuras līdzīpašnieks ir ekonomikas ministra Arta Kampara (''Vienotība'', JL) pārstāvētās politiskās apvienības "Vienotība" priekšvēlēšanu kampaņas veidotājs Ainārs Ščipčinskis, piesaisti "Latvenergo" tarifu reklāmas kampaņai, Olšteins sacīja, ka kopumā šī ideja jāvērtē pozitīvi, jo daudzi cilvēki – daudzbērnu ģimenes un trūcīgie – uzzināja par iespēju saņemt atbalstu elektroenerģijas pirkšanai.

Savukārt "Repute" saistību ar "Vienotību" Olšteins komentēja atturīgi, uzsverot, ka "Vienotība" uzvarēja Saeimas vēlēšanās, kas apliecina reklāmas kampaņas īstenotāju profesionalitāti. Acīmredzot, šie cilvēki ir pietiekami kompetenti, lai uzvarētu arī "Latvenergo" iepirkumā par reklāmas pakalpojumiem, secināja amatpersona.

Komentāri (78)

buchamona 23.02.2011. 08.53

Piekriitu – augstaaks el tarifs ir nepatiikama lieta ar visiem blakus efektiem, tachu, cien Sudraba vareetu vienreiz pabeigt savu domu liidz galam, ja kaut kas ir nepareizi, tad, kaa ir pareizi?

+15
-3
Atbildēt

1

    lidija_stripkane > buchamona 23.02.2011. 16.54

    Kā ir pareizi? Nu vnk, kamēr Latvenergo pieder Latvijas valstij, tas jāizmanto kā INSTRUMENTS ražošanas (ekonomikas) stimulēšanai, investīciju piesaistei (lēta en!) un iedzīvotāju pirktspējas palielināšanai (vismaz nesamazināšanai)!
    Ja Latvenergo ir sadalīts un tā viena daļa pelna, bet cita nes zaudējumus, tad kamēr uzņēmums atrodas valsts rokās un kamēr IR KRĪZE, pelnošā daļa var stutēt zaudējumus nesošo. Vai tā? Bet Kampars izvēlas no pelnošās daļas visus latiņus ieskaitīt valsts budžeta caurumu lāpīšanai un nepelnošā draud sabrukt.
    Patiesībā iedzīvotājiem nav iespējas izvēlēties alternatīvu en tirgū, un tā iznāk, ka saudzētais un lolotais valsts uzņēmums (monopolists) drāž savu tautu ka nemetas…trakāk, kā jebkurš privātais kantoris to būtu spējis…

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

Marija 23.02.2011. 08.52

Klāva Olšteina (”Vienotība”, JL) teiktā jēga ir, ka uzņēmums, kura peļņa iepriekšējā gadā ir bijusi 40 miljoni latu, visas valsts mērogā šoreiz nevarēs nodrošināt elektrības padevi.

Kas domāts ar vārdu *šoreiz*?

Vai valdība var paskaidrot, kam tiek gatavota valsts teritorija ar apčubinātu banku sektoru un perfekti sakārtotu elektroenerģijas padevi, bet ar maksātnespējīgiem pamatiedzīvotājiem?

+14
-3
Atbildēt

4

    piziks > Marija 23.02.2011. 09.00

    Parastais, kurš Tev sola sakārtot elektroenerģijas padevi, ja nav atcelts lēmums visu LE peļņu kraut budžetā? EK un aizdevēju pārstāvji jau rudenī valdībai centās paskaidrot, ka nav gudri atņemt jau tobrīd plānotos 80 un 90 procentus peļņas valsts uzņēmumiem. Stāstīšana nelīdzēja un LE vēl arvien tiek plānots atņemt visus 100%. Kur ziņas par to, ka eletropadevi kāds kārtos?

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

    piziks > Marija 23.02.2011. 12.09

    Jurģis Liepnieks varētu Šlāpinu papildināt ar citātiem no Vinnija Pūka.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Marija > Marija 23.02.2011. 11.59

    Nebūtu nekāds brīnums, ka, sekojot Aboltiņas piemēram izmantojot Šlāpinu runu rakstīšanai, arī citi V “pragmātiķi” izmantotu TP iestrādes gludā runāšanā (manipulēšanā ar īstenību).

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    lebronj2356 > Marija 23.02.2011. 10.22

    Nu Klāviņš ir no jaunās ”pragmātiķu” šlakas, aizgūtnēs slavēja Jauno vilni, kā tas ekonomiku sildot, utt.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

unknown 23.02.2011. 09.21

Klav, Latvenergo investicijas iegulda jau vairak ka 10 gadus, parskati vinu investiciju planus. Ka redzams, tad sis investicijas ir aizgajusas nepareizaja virziena, jo no padomju laikiem neviens parvads laukos ta ari nav nomainits, kas liek cilvekiem tupet bez elektribas ziema un aukstuma. Zel, ka tev, ka jaunam politikim neineak prata panemt un izvertet vispirms padarito investiciju joma un tad domat par tarifiem. Un vel zel, ka esi spiests komunicet tik nepopularas lietas.

+9
-1
Atbildēt

2

    austrisv > unknown 23.02.2011. 15.00

    Kāpēc tad nu nav veikti nekādi uzlabojumi Latvenergo struktūrā! ir veikti, vismaz manā pilsētā un manā ielā tos stabus nomainīja ierokot kabeli! paldies milzīgs par to, jo tajā trakajā vētrā 2004.gadā liekas, nolauza tos sapuvušos stabus! tagad sirds ir mierīga, jo nav jāsabīstas pie katra stiprāka vētras pūtiena.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    anete_raugule > unknown 23.02.2011. 09.29

    Latvenergo investē, un investē lielas naudas. Tikai sagadīšanās pēc tās investīcijas ieguldītas struktūrās, kas pēc tam tiek atdalītas no Latvenergo un nonāk Miķelsona, Kola un citu vīru īpašumā. Un viņi pēc tam par pietiekami lielu samaksu atkal sniedz šo struktūru pakalpojumus tam pašam Latvenergo. Bezriska bizness ar minimāliem pašu ieguldījumiem ;)))

    +15
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu