Pēdējā fāze

KNAB “likvidatoru”, visticamāk, “likvidēs”

No pagājušā uz šo gadu līdzi paņemtais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Normunda Vilnīša konflikts ar trim ceturtdaļām biroja darbinieku acīm redzot ir iegājis beigu stadijā. Kā tika plānots, pirmdien Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (''Vienotība'', JL) saņēma speciāli izveidotās starpresoru komisijas slēdzienu, kurai bija jāizvērtē Vilnīša realizētā KNAB reforma. Iepazinies ar komisijas ziņojumu, premjers atcēla Vilnīša pirms nepilna gada parakstīto rīkojumu par biroja darba pārveidošanu.

Jāteic, ka Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora Arvīda Kalniņa vadītā starpresoru komisija pēc sastāva izskatās visai “draudīga”: divu Saeimas komisiju priekšsēdētāji, Satversmes aizsardzības biroja direktors, Drošības policijas priekšnieks, pārītis ministriju valsts sekretāru. Šādas komisijas slēdzienu diezin vai kāds nopietni ņemsies apstrīdēt, jo tās locekļus citādi kā par šajā jautājumā kompetentiem nenosauksi.

Starpresoru komisija darbu turpina, atlicis izvērtēt Vilnīša darbošanās atsevišķas epizodes, rīcības atbilstību tiesiskuma principiem un valsts interesēm. Kad tas tiks izdarīts, loģiski būtu gaidīt, ka tiks izveidota vēl viena komisija, kas vērtēs KNAB priekšnieka atbilstību ieņemamajam amatam. Te jāatceras, ka ar KNAB priekšnieka atcelšanu un iecelšanu saistītajos jautājumos galavārds pieder Saeimai.

Dienā, kad Vilnīti iebalsoja (balsojums bija slēgts) KNAB priekšnieka amatā, Saeimas kuluāros klīda runas, ka birojs “ticis pie likvidatora”. Katrs ir pats savas nelaimes kalējs, un tā vien šķiet, ka neveiksmīgā KNAB “likvidatora” nokopšana ir visai drīz atrisināms jautājums.

Starpresoru komisijas darba galvenais rezultāts ir premjera lēmums atteikties no Vilnīša reformām. Tādējādi tās atzītas par lielu Vilnīša darba neveiksmi. Pārmaiņas, kas neveicina iestādes darba efektivitātes kāpumu, bet gan rada negatīvu efektu – ar to vien pietiek, lai sāktu Vilnīša “impīčmenta” procedūru. Tas, ja pieņemam, ka Vilnītis “gribēja, kā labāk”. Šī versija ir mazāk ticama.

“Likvidatora” variants “iet kopā” krietni labāk. Te mazliet jāatceras laiki, kad Vilnītis pilnīgi likumīgā ceļā tika pie ietekmīgā amata. Var atšķirīgi vērtēt KNAB iepriekšējā priekšnieka Alekseja Loskutova (tagad – Saeimas deputāts no “Vienotības” saraksta) atlaišanu no darba, taču tieši viņš iekustināja divus tiesu darbus, kurus mantojumā saņēma Vilnītis. Piebildīsim, ka tie nav beigušies vēl tagad.

Runa ir par 9.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā virs likumdošanā atļautā limita pārtērētu naudu, kas KNAB skatījumā būtu jāiemaksā valsta budžetā. Pozitīva tiesas sprieduma gadījumā Tautas partijai (TP) nāktos šķirties no aptuveni miljona latu, bet LPP/LC – no četrsimt tūkstošiem latu. Vienkāršāk sakot, abām partijā bija pamats nebūt augstās domās par KNAB un tā priekšnieku Loskutovu.

Pirms neilga laika TP un LPP/LC bija pavisam citā paskatā un ar radikāli atšķirīgu teikšanu – ne tagadējās bēdu lejas un nelaimes čupiņas. Saeimas Nacionālās drošības komisiju (NDK) vadīja “mācītājs” Dzintars Jaundžeikars. Tieši viņš bija Vilnīša galvenā publiskā “stute”. Tieši viņam pieder žurnālistu klātbūtnē pasprukušie vārdi, ka “Vilnītis ir saņēmis norādījumus, vinš to zina, un viņš tos pilda”. Kādus norādījumus un no kā tika saņēmis Vilnītis, līdz pat šim laikam nav pateicis ne viņš pats, ne līdz ar jaunas Saeimas ievēlēšanu ietekmīgo amatu zaudējušais Jaundžeikars. Vārdi – nezināmi, darbi – starpresoru komisijas novērtēti un ar premjera lēmumu apzīmogoti.

Turpat gadu ir kaut kā nekorekti runāt par KNAB darba efektivitāti, tās vienkārši nav un nevar būt, ja biroja priekšnieks ir “lielajā” ar darbinieku vairākumu, un vispirms jau ar abiem saviem vietniekiem Jutu Strīķi un Alvi Vilku. Un nevis par kaut ko teorētiski izspriežamu, bet ar tiešo darbu saistītos jautājumos.

Ja iestādē izveidoti apstākļi, ka tās darbs nevar būt citāds kā tikai mazproduktīvs, vienmēr paliek iespēja radikālam risinājumam – tās likvidācijai. Tak jau nodokļu maksātāju nauda.