Mazākuma akcionāri vēršas pret “Parex” valdi

Vēlas piedzīt Baltkrievijas "Parex Leasing" pārdošanas nodarītos zaudējumus

Nacionalizētās "Parex bankas" mazākuma akcionāri – investīciju fondi "Firebird Republics SPV", "Amber Trust" un "DCF Fund" – pieprasījuši bankas padomei vērsties tiesā pret bankas valdi, lai piedzītu zaudējumus, ko tiem nodarījis Baltkrievijas līzinga kompānijas "Parex Leasing" pārdošanas darījums.

Kā vēsta LETA, atsaucoties uz akcionāru pārstāvi zvērinātu advokātu Viktoru Tihonovu, padomei tiek prasīta nodarīto zaudējumu piedziņa no "Parex bankas" valdes saistībā ar Baltkrievijas "Parex Leasing" pārdošanu par 100 ASV dolāriem un nesaprotamu, no pircēja atkarīgu cenu, tā nodarot bankai un tās akcionāriem zaudējumus vismaz 860 tūkstoš latu apmērā. Kompānijas vērtība bijusi apmēram 1,584 miljoni ASV dolāru (860 tūkstoši latu).

Ir sagatavots un nākamnedēļ tikšot iesniegts Satversmes tiesā (ST) pieteikums atzīt par Satversmes 1. un 105.pantam neatbilstīgu Kredītiestāžu likuma 59.5 pantu, kas ļāva valsts ieceltajai "Parex bankas" padomei trīs reizes palielināt bankas pamatkapitālu, liedzot mazākuma akcionāriem piedalīties pamatkapitāla palielināšanā un samazinot akcionāru līdzdalības proporciju bankas pamatkapitālā četras reizes. Atzīstot šo pantu par spēkā neesošu, "Parex bankas" padomes trīs reizes veiktā pamatkapitāla palielināšana tiks uzskatīta par nelikumīgu, uzskata Tihonovs.

Pēc advokāta domām, šāds likuma pants ir pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) direktīvu, "netaisnīgs un neloģisks, jo piešķir vairākuma akcionāra ieceltai padomei tiesības rīkoties ar mazākuma akcionāru akcijām, būtiski samazinot līdzdalības proporciju bankā".

Kā Latvijas Radio (LR) skaidroja investīciju lietpratējs Ģirts Rungainis, minētie trīs ''Parex bankas'' mazākuma akcionāri ir ietekmīgi investīciju fondi, kuru īpašnieki lielākoties ir turīgi Skandināvijas valstu pilsoņi. Viens no šiem fondiem reiz ieguldījis Latvijas ''Hansabankā'' un pēc tam to ienesīgi pārdevis ''Swedbank''.

Eksperti iepriekš brīdināja, ka ar ''Parex bankas'' nacionalizāciju tuvākajā nākotnē varētu būt saistīti vairāki tiesas procesi. Jau ziņots, ka “Parex banka” 30.jūlijā vērsās tiesā pret bijušajiem bankas īpašniekiem Viktoru Krasovicki un Valēriju Karginu, prasot viņiem atlīdzināt savas darbības laikā bankai nodarītos zaudējumus.

Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) ceturtdien intervijā LR informēja, ka valdība varētu apsvērt iespēju izdalīt no “Parex” un “Citadeles” bankas NVS aktīvus un tos atsevišķi pārdot, veidojot pat vēl vienu atsevišķu banku, ja par to būs investoru interese.

Jau vēstīts, ka "Parex" restrukturizācijas ietvaros izveidota jauna banka – AS "Citadele banka", uz kuru pārnesta lielākā daļa līdzšinējās "Parex bankas" likvīdo aktīvu, bet neprofila aktīvi tika atstāti vecajā "Parex" jeb risinājumu bankā.

"Parex bankas" glābšanā valsts kopš 2008.gada nogales kopumā ir ieguldījusi aptuveni 800 miljonus latu.