Nevienu nelobēju un neesmu lobējis

Intervija ar "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētāju Adrianu Dāvi

Jūs nesen uzslavējāt ekonomikas ministru, ka viņš runā ar Gazprom par gāzes cenu, un pieļāvāt, ka tiešām varētu pārskatīt cenu formulu un gāzes cenas samazināt. Kāpēc mums šobrīd cenas ir neatbilstoši augstas, un vai tas nebija jūsu darbs sarunās ar Gazprom panākt, lai tās ir ekonomiski pamatotas?

Ja jūs man tā sakiet, tad pierādiet, ka mums cenas ir augstākas. Nerunāsim tā, ka cenas ir augstākas. Mums ir tāda pati formula kā Eiropas Savienībā, vidējās cenas ir apmēram kā jebkurā ES valstī, tikai jāņem vērā, ka šī Eiropas cena neatbilst mūsu valsts ekonomiskajiem apstākļiem. Tā cena priekš mums, dabīgi, ir par augstu. Mūsu uzņēmējiem pie šādas gāzes cenas saražot produkciju un vēl konkurēt ar to tirgū ir ļoti grūti. Es varu nosaukt Liepājas metalurgu, visus mūsu dārzniecības kompleksus. Mūsu dārzniecībām, lai ziemā audzētu stādus, jālieto gāze, kas ir ļoti dārgi. Eiropā klimats ir pilnīgi cits, teiksim, Holandē, Spānijā vai Francijā kurināmā izmaksas ir daudz mazākas, tātad, produkcijas pašizmaksa lētāka.

Šeit nav runa tikai par gāzi. Arī dīzeļdegviela mums ir ļoti augstā cenā, benzīns mums ir ļoti augstā cenā. Mūsu ekonomikā bija vēlams pārejas periods, lai importētā kurināmā resursu cenas varētu tomēr nedaudz samazināt.

Jāsaka, ka Gazprom bija milzīga pretimnākšana visām Baltijas valstīm. Pēc privatizācijas bija ļoti liela mūsu stratēģisko akcionāru – gan Gazprom, gan Ruhrgas – izpratne, ka mums sistēma ir ārkārtīgi nolietojusies un pirmais, kas Latvijas gāzei nepieciešams, ir paaugstināt sistēmas kopējo drošību, lai varētu stabili piegādāt gāzi visiem patērētājiem. Vajadzēja investēt līdzekļus sistēmas modernizācijā, gan Inčukalna gāzes krātuvē, gan maģistrālajos vados un sadales sistēmā. Mums bija sagatavota programma – Latvijas gāzes apgādes sistēmas drošības paaugstināšana, kuru esam izpildījuši par kādiem 80%. Desmit gados sistēmas drošības paaugstināšanā un modernizācijā esam investējuši ap 200 miljoniem latu. Tā ir milzīga nauda. Gazprom ņēma vērā šo situāciju, un mums līdz 2008.gadam bija daudz zemāka cena, nekā vidēji ES. Tikai no 2008.gada mums sāka piemērot tādu pašu cenu formulu gāzei, kāda tā ir visās ES valstīs. To vajadzētu ņemt vērā un saprast – mums ir bijusi milzīga pretimnākšana no mūsu akcionāru puses. Šodien kaut ko pārmest mūsu akcionāriem būtu galīgi nepareizi.

Tas, ka mēs pašlaik zaudējam tirgu, tas ir fakts. Latvija un arī Lietuva, Igaunija aktīvi nodarbojas ar atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanu enerģētikā – ar šķeldas, koka granulu, biomasas, biogāzes, vēja ģeneratoru, mazāk – saules. Tiek investēti līdzekļi, un mēs saņemam papildu enerģijas jaudas, kas nākotnē būs arvien lielākas. Līdz ar to gāzes patēriņš krītas, un mums ar to jārēķinās. Gāzes cena mūsu apstākļiem ir par augstu.

Eiropā uztraucas, vai ziemā gāzi piegādās pietiekamā apjomā. Pagājušajā ziemā tie notikumi, kas bija [saistīti] ar Ukrainu, kad tika ierobežota gāzes padeve visai Eiropai, bija ļoti nopietni. Daudzās valstīs (Bulgārijā, Ungārijā) zaudējumi sasniedza vairākus miljardus. Gāzes piegādes pārtraukumi bija tik lieli, ka Anglijā visiem lielajiem uzņēmumiem, kas izmanto gāzi, bija jāpāriet uz rezerves kurināmo, un gāzi pamatā izmantoja komunālais sektors un iedzīvotāji. Redziet, te ir divi dažādi skatieni. Eiropa pamatā skatās uz gāzes piegādes stabilitāti kā galveno jautājumu. Mēs esam pieraduši pie pazemes gāzes krātuves, vispār nevaram runāt par to, ka Latvijas gāze varētu nepiegādāt Latvijai gāzi nepieciešamajā apjomā. Mums Latvijā primārais ir tikai viens jautājums– gāzes cena, un vienmēr sabiedrībai ir licies, ka tā ir par augstu. Kad 1998.gadā gāzes cena bija daudz zemāka nekā šodien, arī tad likās, ka tā ir par augstu. Kad mums bija zemāka nekā vidēji ES, arī likās par augstu. Tas ir sabiedrības viedoklis, kuru neesam pratuši ar mediju palīdzību pareizi pasniegt. Vai arī daļēji ir nekorekta informācija, ko pasniedz citi avoti.

Latvijas gāze visu laiku ir strādājusi, lai mēģinātu panākt pretimnākšanu gāzes cenām, bet jāsaprot – tas ir daļēji starpvalstu attiecību jautājums. Vai mums starp valstīm ir labas kaimiņattiecības? Vai mums ir noslēgti ekonomiskās sadarbības līgumi? Vai protam pareizi izmantot ostas? Tas ir komplekss jautājums.
Kas attiecas uz Gazprom gāzes piegādēm, varu pateikt, ka mēs esam vienīgie no visām bijušajām NVS valstīm, kas ir pratuši ar Gazprom noslēgt ilgtermiņa gāzes piegādes līgumu līdz 2030.gadam. Tas ir ārkārtīgi svarīgi. Tas nozīmē, ka Gazprom mūs uzskata par nopietnu partneri, kaut arī gāzes patēriņš ir neliels. Mums līgumā ierakstīts, ka gāzes cenai jābūt ekonomiski konkurētspējīgai ar citiem kurināmajiem. Tāpēc, ja konkurētspēja mainās, mums pēc līguma ir iespējas vest sarunas ar Gazprom, ko mēs tagad gribam darīt, lai mēģinātu šo situāciju izmainīt. Tas ir komerclīgums, divu kompāniju jautājums, bet tai pašā laikā varu pateikt, ka par labu nāk visas darbības – kopējā sadarbības padome ar Krieviju, kur apspriežam dažādus jautājumus, jebkura vizīte. Arī Kampara kunga tikšanās ar vadošu Gazprom pārstāvi – Golubeva kungu – bija ļoti svarīga, jo deva zināmu impulsu, ka ne tikai kompānija interesējas par gāzes jautājumu, bet arī ministra kungs ir norūpējies.

Cik reāla ir iespēja, ka jūs varētu ar Gazprom sarunāt cenu samazināšanu?

Es jums uz šo jautājumu neatbildēšu. Tas ir sarežģīts un tas ir diskusiju jautājums. Tie faktiski ir konfidenciāli jautājumi, visas sarunas ir konfidenciālas, līgums ar Gazprom mums arī ir konfidenciāls, un ja mēs kaut ko izmainām, tad tas ir konfidenciāls jautājums.

Gazprom vienmēr lielu politisku lomu ir spēlējis. Cik reāla ir iespēja, ka šis uzņēmums mūsu vēlēšanu kontekstā gatavo dāvanu…

Tā mums ir ļoti liela vēlme, jo sevišķi presei, nepārtraukti malt vienu un to pašu jau desmit piecpadsmit gadus – redziet, kāds tas Gazprom, gāzi izmanto kā politisko instrumentu visur apkārt pasaulei. Gāzes cenu nenosaka Gazprom vai citas gāzes kompānijas. Gāzes cena visā pasaulē ir piesaistīta naftai, un tas ir OPEC, kurš pasaulē ir pilnīgs monopolists un, nosakot naftas cenu, faktiski nosaka gāzes cenu. Tie īstie instrumenti ir OPEC, viņi ir tie, kas pasauli valda.

To es saprotu, bet fakts arī tas, ka Gazprom mums ir vienīgais gāzes piegādātājs, jūs to nepērkat biržā.

Paskaties, kādas Anglijā biržā ir cenas! Par 50% lielākas nekā pie mums. Nevajag to biržu uztaisīt par brīnumu vietu! Ja jūs pērciet caur vairākiem uzpircējiem, pārpircējiem, jums produkts vienmēr būs dārgāks, tas nu ir jāsaprot. Ja arī Gazprom nebūtu vienīgais un mēs gāzi piegādātu no Norvēģijas, tad tā būtu par vismaz 30% dārgāka. Nav tā, ka viens piegādātājs un slikti. Tas ir stabils, labs piegādātājs, ne par velti uz Eiropu tiek būvēts vēl viens vads pa Baltijas jūru un pa Melno jūru. Tā ka Eiropa skatās uz stabilām gāzes piegādēm. Cita lieta, ja pa vidu gadās tranzīts, tad var būt sarežģījumi, kā tas ir ar Ukrainu vai Baltkrieviju. Nu, tie jau ir politiski sarežģījumi.

Es nepaguvu iepriekšējo jautājumu līdz galam uzdot. Vai nebūs tā, ka rudenī mums būs Saskaņas centra valdība un līdz ar to zemākas gāzes cenas?

Nē. Atkal jūs velkat uz politiku. Man nepatīk, ka latviešu mediji jebkurā situācijā redz tikai politiku. Tas absolūti nav saistīts ne ar SC, ne ar ko. Es vēl ļoti apšaubu, vai mums tās cenas izmainīs. Tā vēl ir diskusija. Mums ir Eiropas vidējās cenas, man tās gribas mainīt konkurences dēļ. Ļoti vienkārši!

Jūs sakāt, ka mums ir vidējās Eiropas cenas. Tomēr gāze Latvijā ir dārgāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Kāpēc?

Jūs vispirms noskaidrojiet, cik ir gala cena! Mums ir astoņas patērētāju grupas, viņiem ir citāda patēriņa struktūra. Lai salīdzinātu, nevar ņemt vidējo [cenu]. Noskaidrojiet konkrēti patērētāja gala cenu igauņiem un tad runāsim! Varu jums paskaidrot – tas ir praktiski neiespējami!

Nav iespējams noskaidrot vidējo cenu?

Vidējo gala cenu pa grupām – bet aizejiet līdz galam! (..) Igaunijā gāzes ekspluatācijas izmaksas ieiet kopējās mājas apkalpošanas izmaksās. Izmaksas neparādās gāzes cenās, bet mājas apkalpošanas izmaksās. Ir taču starpība? Nu ir. Būtiska starpība. Mums tā nav, igauņiem ir.
Mēs pārbaudām iekšvadus ik pa pieciem gadiem – pilnībā visus, milzīgu daudzumu, 385 tūkstošiem klientu. Igauņi to nedara. [Vai] pareizi no drošības viedokļa? Nepareizi. Vajag jautājumu līdz galam izkost un tad runāt. Nevis izķert kaut ko izdevīgu un pateikt – kāpēc?

No jūsu atbildes es saprotu, ka jūs apgalvojat, ka mums nav augstākas cenas nekā kaimiņiem?

Es jums nevaru apgalvot – tas arī nav pareizi. Es tikai gribu vest sarunu – noskaidrojiet konkrēti viņu izmaksas! Ko viņi apkalpo ekspluatācijā, ko viņi neapkalpo, kādas ir apsaimniekošanas izmaksas, un tad – kāda ir gala cena? Dabūjiet to un tad runāsim!

Kāds ir ekonomiskais pamatojums pašreizējam gāzes cenu kāpumam – līdz 30%?

Iepirkšanas cena. Nafta pirms gada šajā laikā maksāja ap 50 $ par barelu, tagad OPEC, sapratis, ka tas par lētu, uztaisīja 80-82$ par barelu. Par cik procentiem naftas pieaugums ir pasaulē? Par 60%. Un gāze ir piesaistīta naftai. Tikai naftas cena mainās katru dienu, benzīnam trīs reizes dienā tā var mainīties, bet gāzei mēs ņemam deviņu mēnešu vidējo cenu. Mūsu patērētājs tādēļ nejūt lēcienus tik krasi.

Vai varat ar skaitļiem raksturot, par cik krities gāzes patēriņš Latvijā?

2006.gadā bija 1,76 miljardi kubikmetru, 2009.gadā – 1,528 miljardi. Tas man ir milzīgs kritums.

Uzcels TEC-2/2 un jums atkal būs pīķis uz augšu.

Man jau šeit to vajadzēja, es jau biju ieplānojis [lielāku patērētās gāzes apjomu]. Biju gaidījis, ka ies uz augšu, bet viss aiziet otrādi.

Kāpēc patēriņš samazinās?

Tur ir vesela virkne, un tie ir pozitīvi iemesli. Gāzes patēriņš ir samazinājies, jo siltumenerģijas uzņēmumi samazinājuši siltuma zudumus. Mājas tiek siltinātas. Tiek nomainītas siltumtrases, modernizētas katlu mājas, arī pāriet uz šķeldu. Kad visu to kopā saliek, tas dod efektu. Tas viss ir pareizi – ka nebalstās uz vienu kurināmā resursu gāzi, meklē alternatīvu kurināmo un paaugstina energoresursu izmantošanas efektivitāti.

Tas viss Latvijā notiek, nevajag kritizēt. Energosistēma ir gājusi lielu soli uz priekšu. Ļoti lielu. Mēs tikai paši to nez kāpēc negribam atzīt. Labāk kritizēsim.

Katru rudeni un ziemu siltums ir par dārgu. Uzreiz mēģināsim atrast – kur tur Igaunijā siltums maksā daudz lētāk, un redziet, cik te slikti Latvijā. Nu nedrīkst tādus salīdzinājumus veikt. Vēl var piesaukt Uzbekistānu un teikt, redziet, tur gāze par brīvu iedzīvotājiem gāzes plītīm! Un tad uzdot man jautājumu – bet kāpēc Latvijā tā nav?

Tomēr būvē arī jaunas gāzes stacijas, tas pats TEC-2/2, un tām ir izdevīgi noteikumi. Ir enerģētiķi, kuri uzskata, ka Latvijā ir ļoti liela gāzes lobija loma. Kas to nodrošina?

Ziniet, es ar jums šitā nerunāšu. Jūs esat politizēta, ļoti politizēta. Jūs visur saskatāt politiku, lobiju. Kādu lobiju? Nu tad pierādiet man to lobiju! Nevis to, ka jūs dzirdat, ka tante tirgū teica. Es nevienu nelobēju, neesmu lobējis, tas ir neiespējami. Ja ir tirgus attiecības, nu tas ir idiots, kas var šitādu vārdu pateikt! Tad viņš nesaprot, kas ir brīvais tirgus. Šķelda ir? Ir. Mums ir biomasa, kūdra. (..) Ko es tur varu nolobēt, lai kūdru neizmanto? Nekas tamlīdzīgs. Lai nebūtu tik daudz šķeldas, es varu konkurēt tikai ar to, ka pratīšu savu cenu palaist zemāk.

Redzat, Rīgā 80 MW [jaudas staciju] pāriet uz šķeldu. Te ir blakus gāzes vadi, bet pāriet uz šķeldu. Man nav par to jāuztraucas? Kāda te lobēšana? Tas ir brīvais tirgus, konkurence. Diemžēl.

Nu tas ir labi, nevis diemžēl.

Tas ir labi. Es esmu saimnieciskais darbinieks ziniet, cik ilgi? O-la-lā! Mani kaitina, ka visu laiku [runā par] monopolu. Nesaprot, ka tā ir vislielākā laime Latvijai.

Monopols ir vislielākā laime?

Jā, saimnieciskā vadībā. Vertikāli integrēta struktūra. Par to nerunāsim, tā ir cita saruna, un mani tur neviens neatbalstīs, nesapratīs. Jādara tā, kā Eiropā – visu liberalizēt, sadalīt, un tad būs gandrīz par brīvu gāze vai elektrība. (..)

Tās ir ES direktīvas. Mēs jau to pieņēmām [attiecībā] uz Latvenergo, gribēja arī uz Latvijas gāzi, bet man izdevās pierādīt [un atlikt] līdz 2014.gadam.

Jūs runājat par pārvades nodalīšanu no tirdzniecības?

Jā, visu to. Nu nodaliet no manis kaut ko! Noņemiet man vienu roku – es varēšu efektīvi strādāt? Tas ir viens organisms, tas viss ir jāsaprot.

Vai jūs uzskatāt, ka ES enerģijas tirgus liberalizācijas politika nav pareiza?  

Vajag ekonomistiem parēķināt, ko tas Latvijā dos. Lielā valstī, kur ir daudzi piegādātāji, kur ir citādāka enerģijas piegādes struktūra un pilnīgi citi vēsturiskie apstākļi, tas var būt. Kāpēc mums pēkšņi Eiropu pārnest uz Latviju, ja mums ir pilnīgi citādi veidojušās energokompānijas? Jā, tās nāca no sociālisma, bet ļoti labi un gudri izveidotas. Ļoti labi. Mēs esam priekšā Eiropai ar struktūru, noteikti! Tie, kas ir speciālisti, mūs apbrīno. Saka – jums ir laba struktūra, kā jūs pratāt to noturēt?

Tad jūs uzskatāt, ka ir labi, ka mums ir Latvijas gāzes monopols?

Jā, ļoti labi, ļoti labi. Un nevis es uzskatu, bet akcionāri, kuri man ir arī vācieši. Vācieši no Rietumiem. Akcionāri bija tie, kas pēc privatizācijas ieteica izveidot šādu struktūru. Man bija decentralizēta struktūra. Vācieši bija pirmie, kas teica, jums vajag mainīt struktūru, centralizēt, jo tad izmaksas būs nesalīdzināmi mazākas. Runa jau ir par izmaksām, ekonomisko pusi. Nevis par skaisto saukli – sadalīt, liberalizēt! Nu pamatojiet ar ekonomiku, ar cipariem! Nolieciet šo un jauno struktūru blakus un tad runāsim!

Es vēl par Inčukalna gāzes krātuvi gribēju paprasīt. Cik ilgi Krievijai būs interese, ka te ir gāzes krātuve?

Kāpēc Krievijai? Kāpēc jūs visi velciet sarunu tikai uz Krieviju? Krātuve ir taisīta ar visaugstākās klases inženieriem, projektēta 60.gados. Krātuve bija domāta, lai nodrošinātu visas Baltijas valstis. Pašlaik somi to grib izmantot, mums šādas sarunas ir bijušas, un es uzskatu, ka tuvākajā nākotnē tas varētu notikt. (..)

Krātuve būs vajadzīga, kamēr būs gāze. Patēriņš ziemā pieaug vairākas reizes, jo sevišķi pagājušajā ziemā, un [gāzi] pa vadiem nodrošināt nav iespējams. Ja mums nebūtu krātuves, būtu kā citās valstīs, kur ir mazuta saimniecības un, ja uzreiz nevar visu nodrošināt ar gāzi, tad pieslēdz mazuta katlus. Bet tās papildu izmaksas.

Visi pieraduši, ka mums ir krātuve, ka tas nekas nav. Bet lai krātuve strādātu, tur ir milzīgs darbs. Tur jāiegulda milzīgi līdzekļi, krātuvei jau vairāk nekā 40 gadi. Visas tehnoloģiskās iekārtas jāmaina, tā ir ļoti sarežģīta sistēma, urbumi 750 m dziļumā. To rekonstrukcija ir ārkārtīgi sarežģīta.

Nav tā, ka es sēžu mājās, man ir gāzes plīts, mazs vadiņš līdz tai, un tad domāju, kur man tik dārgi jāmaksā. Vēl ir apkures katls – nu kas tas ir, tas nekas nav. Bet gāze nāk 3500 km, vēl ir n-tās kompresoru stacijas pa ceļam, to iesūknē pazemes krātuvē un no turienes ņem ārā, un tad aizvada patērētājam. Mums Latvijā ir 6000 km infrastruktūra, nu tas taču maksā kaut ko!

Šodien tiešām esam palielinājuši cenu, plītniekiem – par 30%. Tā maksā ap 3,20 Ls, pagājušajā gadā bija 2,50 Ls. Tās ir sešas tramvaja biļetes Rīgā, bet tu visu mēnesi lieto [gāzi]. Un no kurienes tā tiek piegādāta? Procentuāli tas ir dārgi, bet pēc būtības tas nav nekas.

Cik ilgi kalpos maģistrālie gāzes vadi uz Latviju?

Nepārtraukti notiek gāzes vadu remonti, modernizācija. Mēs šogad būsim veikuši gāzes vadu diagnostiku apmēram 90%, pēc tam atliks divu gadu remontdarbi un tad varēs uzskatīt, ka sistēma ir samērā stabila, droša. Ik pēc pieciem gadiem mēs atkal veiksim diagnostiku. Mēs būsim spējīgi gāzes vadu nepārtraukti kontrolēt, atrodam kādu nelielu defektu, remontējam.

Dažas Skandināvijas valstis ir izvirzījušas mērķi līdz 2050.gadam atteikties no fosilajiem resursiem. Cik reāla ir vīzija, ka pēc 50 gadiem mēs vairs nelietojam fosilo kurināmo?

Fosilie resursi nav mūžīgi, tos aizvietos ar pilnīgi jaunu enerģijas veidu. Tas ir normāli un pasaule pie tā strādā.

Nafta un gāze iet mazumā, to ieguve notiek ļoti attālos rajonos un grūti pieejamās vietās, okeānos, šelfos, milzīgā dziļumā, pat 10 km urbumi jātaisa. Tas ir dārgi, turklāt ar piegādes drošību ir sarežģīti, to pierādīja avārija Meksikas jūras līcī. Ir dažādas prognozes, kad beigsies nafta un gāze. Ir prognozes, ka gāze varētu stipri samazināties 2050.gadā, laikā periodā līdz 3000.gadam. Dabīgi, tā jāaizvieto ar citiem energoresursiem.

Nāks jaunās paaudzes atomelektrostacijas, kas būs ļoti efektīvas, drošas un pat konteinera tipa – dažādu izmēru, pat līdz 600 MW. Piemēram, Latvijai tāda noderētu. Tiek uzlabotas arī atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas un to efektivitāte. Būs vēl lielāki panākumi zemes siltuma izmantošanā, saules un vēja enerģiju izmantos daudz efektīvāk. Tur būs tāds progress, kādu mēs pat negaidām. Slānekļa gāze, kas ir atrasta pasaulē, tagad ir dārga, bet paies 20 gadi, un to izmantos lētāk. Tad ir okeāna ūdens – japāņi jau sen strādā, lai varētu no ūdens atdalīt ūdeņradi, tātad, iegūt gāzi. Tagad tas ir ārprātīgi dārgi, bet ja pie šī jautājuma strādā, kāpēc lai tehnoloģijas pēc 50 vai 70 gadiem nebūtu daudz vienkāršākas.