Apvienošanās mērķis radīt konkurenci “Lattelecom”, norāda “Baltkom”
Telekomunikāciju uzņēmumi "Baltkom" un “IZZI” iesnieguši Konkurences padomei apvienošanās pieteikumu, atsaucoties uz "Baltkom", ziņo BNS. “Baltkom” norāda, ka apvienošanās mērķis ir konkurences cīņa ar “Lattelecom”.
"Baltkom" un IZZI plāno veikt darījumu ar kuru tiktu izveidots vienots uzņēmums ar ievērojamu attīstības potenciālu, norāda "Baltkom" preses sekretārs Lauris Kļaviņš. Pēc viņa teiktā, apvienošanās mērķis ir pilnveidotpiedāvājumu abu kompāniju apvienotā tīkla teritorijās, kā arī koncentrēt uzņēmumu resursus esošo pakalpojumu attīstīšanai un modernu tehnoloģiju ieviešanai un radīt reālu konkurenci telekomunikāciju tirgū, kurā patlaban dominē "Lattelecom".
"Baltkom" lielākais īpašnieks ir "New Life Holding" ar 99,92% kapitāldaļu, bet 0,08% pieder Latvijas Valsts radio un televīzijas centram, savukārt par “IZZI” īpašnieku 2008.gadā kļuva kompānija "Contaq Latvian Cable", kuras dibinātājs ir Luksemburgas uzņēmums "Contaq Latvia Cable Holding S.a.r.l.".
Komentāri (18)
laila zirina 27.07.2010. 15.14
Salīdzinošo nesen Latvijā bija tikai divi mobilo telefonu sakaru operatori – LMT un Baltcom.
Šķēles valdība vairākus gadus dažādos veidos ziņoja, ka “trešais operators nav nepieciešams”. Visus šos gadus Latvijas iedzīvotājiem mobilo telefonu tarifi bija krietni augstāki nekā Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem, kur bija vismaz 3 operatori.
Tas nozīmēja, ka vidējais Latvijas iedzīvotājs katru mēnesi pārmaksāja apmēram 5 Ls jeb kādus 10-30% vairāk.
Protams, šī situācija krietni palielināja Baltcom tirgus vērtību līdz tas tika par pamatīgiem miljoniem pārdots. Tikai tad valdība “pēkšņi” izdomāja, ka var atļaut vēl kādu mobilo sakaru operatoru.
Ņemot vērā šo stāstu, jādomā, kas varētu notikt, ja tirgū pēkšņi izradītos tikai divarpus ievērojami digitālās/kabeļTV spēlētāji.
Baltcom un LMT gadījumā bija acīmredzama “dupola” situācija.
5
laila zirina > laila zirina 27.07.2010. 16.50
Mākslīga tirgus ierobežošana izklausās pēc diezgan pretdabiskas jeb perversas prakses tā saucamā brīvā tirgus apstākļos. Lielākā problēma ir tā, ka par šīm spēlītēm, kā vienmēr, pamatīgi (pār)maksāja tieši patērētājs. Kādreiz parrēķināju – pat salīdzinoši nelielam lietotājam, teiksim, pensionāram, skolotājam ik mēnesi sanāca pārmaksāt vismaz 5-10 Ls. Un tā bija visai pieklājīga nauda šiem cilvēkiem.
Ja runājam par Lattelkom un LMT daļu pārdošanu, tad nesaprotu kādēļ tas būtu jādara. Vienīgais izskaidrojums, ka kāds lobijs uz to uzspiedīs. Racionālu iemeslu neredzu. Ja kāds apgalvos, ka valsts ir slikts pārvaldnieks šāda veida uzņēmumiem, tad tie būs meli un manipulācijas. Tādam attīstītām ES valstīm kā Somija un Austrija gadu desmitiem bija ļoti augsts valsts un uzņēmumu ar valsts daļu īpatsvars ekonomikā. Un, nekas, valsts attīstījas un uzņēmumi pelnīja.
0
daina_tabuna > laila zirina 27.07.2010. 17.09
@Martins
Saite nav iedomāta. Gulbis vienmēr ir bijis Šķēles cilvēks- Coopers & Lybrand konsultants (laikos, kad Šķēle veiksmīgi privatizēja rindu pārtikas pārstrādes uzņēmumu, bet valddību par privatizāciju konsultēja Coopers & Lybrand), Šķēlem piederošās Ave Lat grupas finanšu kontrolieris, Ave Lat grupā ietilpstošā Latvijas balzama finanšu direktors un vēlāk arī vadītājs…
0
daina_tabuna > laila zirina 27.07.2010. 16.18
Valsts nostāju var arī saprast. No Baltcom pārdošanas Tele2 nopelnīja arī Satiksmes ministrija, kam caur LVTRC piederēja un vēl arvien pieder daļa Baltcom. Šobrīd tiek skrūvēta augšā Lattelecom un LMT vērtība, lai Telia samaksātu pēc iespējas vairāk, kad valsts daļas tiks pārdotas (un agri vai vēlu tas notiks). Mākslīga tirgus ierobežošana ir legāls, lai arī ne visai ētisks veids kā to izdarīt.
Pēc loģikas Konkurences padomei nebūtu jāļauj apvienošanās, jo atsevišķos reģionos/pakalpojumu veidos jaunais uzņēmums nonāktu dominējošā stāvoklī. Tas varētu būt kā labs aizbildinājums tam, lai valstij piederošajam Lattelecom nepieaugtu konkurence pirms pārdošanas. Bet pie spēku samēra, kad Lattelecom kontrolē Tautas partijas cilvēki… varētu būt, ka tīri lai ieriebtu Šķēlem- apvienošanos atļaus (latviski gan tas saucas- es par spīti sēž uz plīti).
0
laila zirina > laila zirina 27.07.2010. 16.50
Protams, starp politiķiem vienmēr atradīsies kāds, kurš vai nu sarežģīs vai kavēs tādu uzņēmumu efektīvu pārvaldi, lai pēc tam paziņotu, ka valsts tos nespēj normāli pārvaldīt un tādēļ, “protams”, daudz “labāk” ir tos atdot privatizācijai.
Par to, ka Lattlecom gadījumā kāds gribētu viņiem ieriebt tikai dēļ iedomātas saites ar TP, tas būtu pārāk vienkāršots pieņēmums.
0
laila zirina > laila zirina 27.07.2010. 17.57
Jā, tā ir zināma saistība, tomēr nedomāju, ka tas ir tik ļoti vienkāršoti. Tāda kalibra amatpersonām un cilvēkiem ir pietiekami liels paša svars, prāts un līdz ar to neatkarīgu manevru iespējas. Ja salīdzina, piemēram, Šķēli un Lattelekom Gulbi, tad, acīmredzami, pēdējais ir daudz tālredzīgāks, zinošāks un uzmanīgāks.
Lielās līnijās, Šķēle ir tikai pārspīlēts mīts, kam daudz izvēlas ticēt.
0
mxblack 27.07.2010. 14.42
Tas būtu lieliski, ja viņiem izdotos kaut nedaudz tam Lattelecom aplauzt tos milzīgos ragus. Tomēr tas būs ļoti grūti, tad vajaga ļoti daudz naudas. Lattelecom ir pamatīgi izvērsies gan kā interneta, gan kā TV pakalpojumu sniedzējs ar visu veco PSRS laiku infrstruktūru, kuri to ir uzlabojuši līdz mūsdienu līmenim. Cik milijonus viņiem ienesa tikai to dekoderu tirdzniecība? To ir grūti aptvert. Tomēr jebkura konkurence nāk tikai lietotājam par labu.
0
daina_tabuna 27.07.2010. 14.35
Normāli. Pie viena lai pieķer klāt kādus 20- 30 sīkos neta/kabeļTV operatorus. Vismaz pēc pāris gadiem varēs sākt runāt par alternatīvām. Citādi tiem, kas netiek pieslēgties pie dzīva kabeļa, šobrīd ir dīvaino līguma nosacījuma karalis Viasat, krāsainu klucīšu uz ekrāna rādītājs Lattelecom un šur tur pieejamais Baltkom.
0