Augulis piesaka pensiju reformu

LM plāno pensionēšanās vecumu palielināt līdz 65 un indeksāciju iesaldēt

Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) pirmdien pirmo reizi iepazīstināja ar idejām par izmaiņām  pensiju sistēmā, kas ietver pensijas vecuma paaugstināšanu par trim gadiem no 62 līdz 65,  priekšlaicīgas pensionēšanās atcelšanu un pensiju indeksācijas jeb palielināšanas iesaldēšanu uz noteiktu, bet vēl nenosauktu laiku.

Pensijas vecuma paaugstināšana sāktos tikai pēc pieciem gadiem un notiktu pakāpeniski no 2016. līdz 2021.gadam.
Pārējās idejas ir pārlikt no sociālā uz pamatbudžetu pensiju piemaksas un vecāku pabalstus, kas ik gadus prasītu vairāk kā 200 miljonus latu, no 2012.gada atteikties no atvieglotām pensijām un jaunajām pensijām pārtraukt piemaksas, kā arī pagarināt minimālo sociālās apdrošināšanas stāžu no esošajiem 10 līdz 15–20 gadiem.

“Ir trīs varianti: neveikt nekādas izmaiņas, paaugstināt sociālās apdrošināšanas izmaksas līdz vairāk nekā 45% vai arī īstenot šos priekšlikumus,” sacīja Augulis, piebilstot, ka, viņaprāt, radikālas izmaiņas pensiju sistēmā nav nepieciešamas.

Taču LM sagatavotie priekšlikumi radikāli atšķiras no Pasaules bankas ieteikumiem: samazināt neapliekamo minimumu no 165 līdz 80 latiem, atņemt piemaksas pensijām, kas pārsniedz 140 latu, indeksēt ar deflācijas indeksu, vecāku pabalstu noteikt Ls 100 apjomā un izmaksāt no pamatbudžeta. Augulis apgalvoja, ka šie ierosinājumi nozīmētu pensionāram, kura pensija ir aprēķināta Ls 209 un realitātē ir 197,56 lati, samazinājumu līdz 153,10 latiem. PB priekšlikumu galīgā versija esot gaidāma 16.maijā.

Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis norādīja, ka sociālais budžets nav ilgtspējīgs un 2030.gadā deficīts būs 4 miljardi latu. Katra miljarda apkalpošana nozīmē vēl vismaz 50 miljonus latu gadā. Latvijas budžets to nevar atļauties, viņš norādīja. “Šī ir principiāla izšķiršanās, pamatjautājums ir starp nodokļu paaugstināšanu vai izdevumu korekciju,” teica Bičevskis, norādot, ka nodokļu celšana samazinās darbaspēka konkurētspēju un nav vēlama.

Priekšlikumus asi kritizēja Latvijas banka (LB), norādot, ka priekšlikumi rada priekšstatu – valsts dzīvo mierīgā laikā un var gaidīt uz sociālā budžeta izmaiņām līdz 2016.gadam. Taču budžeta fiskālajai konsolidācijai 2011.-2012.gadā ir jāmeklē 400 miljoni latu, un neviens no LM priekšlikumiem to nerisina, norādīja LB pārstāvis Mārtiņš Bitāns.

Gandrīz visi diskusijas dalībnieki – Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pensionāru savienība un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība – piekrita, ka neko nedarīt nevar un nodokļu celšana nav vēlama. Vairākas organizācijas rosina papildus budžeta ieņēmumus meklēt ēnu ekonomikā. Vispārēja vienprātība ir par to, ka vecāku pabalsti ir jāpārceļ uz pamatbudžetu. Gan LBAS, gan LPF ir pret priekšlaicīgas pensionēšanās atcelšanu, kamēr bezdarbs nesamazinās līdz 6 – 7%. LPF pārstāve Aina Verze pauda viedokli, ka pensiju indeksācija varētu nenotikt, kamēr inflācija nepārsniedz 5%.

LDDK pārstāve Elīna Egle, pateikdamās Augulim par drosmi publiskot priekšlikumus priekšvēlēšanu laikā, norādīja, ka tie ir īstermiņa risinājumi. Viena no lielākajām problēmām, kad atsāksies ekonomiskā izaugsme, būs darbaspēka pieejamība un kvalitāte, proti, migrācijas jautājumi. To, ka no trešo valstu darbaspēka ievešanas nebūs iespējams izvairīties, norādīja arī daži klātesošie ekonomisti.

LM dati liecina, ka 53,6% Latvijas pensionāru pensijas ir Ls 140–180. Otra lielākā grupa ir Ls 180–250 latu pensiju saņēmēji – 27,1%, līdz Ls 140 saņem 11,3%, Ls 250–400 – 6,9%, bet vairāk saņem 1,2% cilvēku.