Koku ciršanas noteikumu grozījumi tiek virzīti bez ietekmes uz vidi novērtējuma un uz ļoti ļodzīgas argumentācijas pamata. Tas liek domāt, ka īstie iemesli noteikumu grozījumu virzīšanai anotācijā vispār nav minēti, bet anotācija rakstīta formāli, lai it kā viss prasītais tajā būtu. Tagad jāskatās, vai lēmumu pieņēmēji būs gatavi norīt tiem izmesto āķi vai tomēr iedziļināsies jautājumā, par kuru lemj.
Tie, kas nav iesaistījušies dažādu likumu un noteikumu tapšanā, iespējams, nezina, ka katram tiesību aktu projektam līdzi nāk tā saucamā anotācija – dokuments, kurā tiek skaidrots, kāda ir pašreizējā situācija un kā iecerētais tiesību akts palīdzēs šo situāciju uzlabot.
Protams, šāds dokuments nāk komplektā arī ar koku ciršanas noteikumiem, kas ļautu cirst tievākus kokus. Šajā gadījumā šis ir spilgts piemērs, ka noteikumu projekta anotācija var kalpot kā tikai “ķeksīša” dokuments, lai paviršāks (apzināti vai nē) šī dokumenta lasītājs varētu apgalvot, ka noteikumu grozījumi ir nepieciešami un neko sliktu nenodarīs.
Gribu vērst jūsu uzmanību uz būtiskākajiem punktiem, kas anotācijā ir pretrunīgi, tendenciozi vai gluži vienkārši nepatiesi.
Mežizstrādes intensitātes pieaugums
Vienas no būtiskākajām sekām koku ciršanas noteikumu grozījumiem, no kā izriet arī citas ietekmes, ir mežizstrādes intensitātes palielināšanās. Taču tieši šajā jautājumā anotācija ir vispretrunīgākā. Tā kā noteikumu grozījumu ietekme uz valsts mežiem nav vērtēta vispār, jāpatur prātā, ka tālākais attiecas tikai uz “pārējiem” (t.i., privātajiem un pašvaldību) mežiem.
“Neizdarot grozījumus noteikumos un samazinoties mežizstrādes intensitātei…” – liek domāt, ka tad, ja noteikumu grozījumi netiks veikti koku ciršanas apjomi samazināsies. Vai tad tomēr, negrozot noteikumus, trūkst, ko cirst?
“…netiek prognozēts, ka mežizstrādes apjoms būtiski palielināsies,” mierina cits teikums anotācijā, skaidrojot, ka no pastiprinātas ciršanas meža īpašniekus atturēs stingrākas atjaunošanas prasības.
“…stājoties spēkā ierosinātajiem normatīvā akta grozījumiem, galvenās cirtes platība (priedes, egles, bērza 1.–3. bonitātes audzes) palielinātos nebūtiski – par 0,05 procentiem vai līdz 2,06 procentiem no kopējās privātajām un juridiskajām personām piederošās mežu platības”. Te neveiklais formulējums neļauj īsti saprast, vai palielinājums prognozējams tiešām tikai par 0,05 procentiem vai par 0,05 procentpunktiem (kas būtu palielinājums par 3%), bet skaidrs, ka mazliet ciršanas apjoms tomēr augs.
“…kopējais ikgadējais ciršanas apjoma kāpums prognozējams aptuveni 0,5 milj. m3 gadā vai 1670 ha/gadā – aptuveni 10 % no ikgadējā ciršanas apjoma…” Varbūt tomēr ciršanas apjoms augs mazliet vairāk…
Un tad vēl tādas neuzkrītošākas norādes: “Atbilstoši aprēķiniem sākotnēji mērķtiecīgi apsaimniekotajās audzēs SEG emisija būs lielāka, bet ilgtermiņā tā būs mazāka nekā ar līdzšinējo apsaimniekošanas praksi.” Nepasakot, ka norādītie aprēķini balstās uz pieņēmumu par ciršanas apjomu pieaugumu par 21%.
Savukārt noteikumu grozījumu “pamatakmens”, t.i., apgalvojums, ka “šādas izmaiņas ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu var palielināt par 12 miljoniem euro,” balstās uz pieņēmumu, ka ikgadējais ciršanas apjoms privātajos mežos pieaugs no apmēram 6 milj. m3 līdz apmēram 8 milj. m3, tātad pieaugums par 33%.
Vecu mežu platības samazinājums
“..nav paredzama būtiska vecāku (vairāk par 60–70 gadiem) mežu īpatsvara samazināšanās caurmēra samazināšanas dēļ. Kopumā nedaudz palielināsies jaunaudžu aizņemtā platība..” Šis ir jauks piemērs, kur viens teikums ir pretrunā nākamajam. Uz kā rēķina tad tā jaunaudžu platība palielināsies, ja noteikumu grozījumu kontekstā netiek runāts par meža ieaudzēšanu ārpus meža zemēm? Vai plānots jaunaudžu platību palielināt, cērtot 60 gadus nesasniegušus mežus?
“..ilgtermiņā veidosies tāda vecuma struktūra, kad katrā desmitgadē aizņemto audžu platība vidēji būs 13,24 ± 5 % no kopējās platības..” Un šeit vairs nekā jauka nav. Parēķiniet, cik desmitgadēm pietiek meža, ja katrā desmitgadē aizņemtā platība ir 13,24%! 7,5!
Tātad noteikumu grozījumi mūs virza uz situāciju, kad ārpus aizsargājamām teritorijām nav mežu, kas būtu sasnieguši 80 gadu vecumu. Šeit vietā atcerēties, ka šobrīd ciršanas vecums priedei ir 101 gads, bet eglei 81 gads.
“Latvijā gandrīz viena trešdaļa meža ir pārsniegusi galvenās cirtes vecumu un atbilst reģeneratīvas mežizstrādes kritēriju sliekšņa vērtībām.” Nezinu, kas ir reģeneratīva mežizstrāde, bet šis teikums vedina domāt, ka viens no noteikumu grozījumu uzdevumiem ir mērķtiecīgi samazināt galvenās cirtes pārsniegušu audžu īpatsvaru. Turklāt skaitļi nav atspoguļoti īsti korekti. Jāatceras, ka noteikumu grozījumi attiecas uz priežu, egļu un bērzu mežiem, pieļaujot to ātrāku nociršanu. Valsts meža dienesta dati liecina, ka šajos mežos, pat ieskaitot rezervātus, ciršanas vecumu pārsnieguši vien 23% mežu.
Ietekmes uz vidi novērtējums
Uz tik neskaidriem pamatiem – nav skaidrs ne tas, kā (un vai) augs ciršanas apjomi, ne tas, kas notiks ar vecajiem mežiem – varētu būt grūti balstīt jēdzīgu izvērtējumu par iespējamo ietekmi uz vidi. Taču, pavei še, izrādās šāds novērtējums nav nepieciešams, jo šie grozījumi esot nepieciešami, lai sasniegtu Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādņu 2015.-2020. gadam plānoto darbības rezultātu: “1.1.1.1. Atbalstīta un īstenota meža vērtības palielināšana, tai skaitā nodrošināta meža apsaimniekošanas CO2 piesaistes mērķa izpilde.” Savukārt pamatnostādnēm veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, tātad viss kārtībā.
Bet, ielūkojoties pamatnostādnēs (53. lpp.), uzzināsiet, ka šim darbības rezultātam atbilst šādi rezultatīvie rādītāji:
– izkopto jaunaudžu platība;
– neproduktīvo mežaudžu platības samazinājums;
– selekcionēta stādāmā materiāla izmantošana;
– rekonstruēto/uzbūvēto meža autoceļu garums;
– renovēto meža meliorācijas sistēmu garums.
Tātad nav nekā tāda, kas atbilstu galvenās cirtes caurmēra samazināšanai tieši produktīvākajās mežaudzēs. Vēl vairāk, pamatnostādņu 10. lappusē atradīsiet norādi, ka tās “neparedz koksnes apjomu ieguves pieaugumu plānošanas periodā”.
Tātad pamatnostādnes neparedz ne galvenās cirtes caurmēra samazināšanu, ne ciršanas apjomu pieaugumu, bet kaut kā pamatnostādnēm veiktais ietekmes uz vidi novērtējums attiecināms uz noteikumu grozījumiem, kas paredz gan vienu, gan otru.
Arī citu līdzīgu brīnumiņu noteikumu grozījumu anotācijā netrūkst (piemēram, norāde, ka izvērtēta projekta iespējamā ietekme uz cilvēku veselību un emocionālo stāvokli, lai gan šāds izvērtējums nav veikts), taču jau iepriekš minētie būtiskie punkti skaidri parāda, ka noteikumu grozījumi tiek virzīti bez ietekmes uz vidi novērtējuma un uz ļoti ļodzīgas argumentācijas pamata.
Tas liek domāt, ka īstie iemesli noteikumu grozījumu virzīšanai anotācijā vispār nav minēti, bet anotācija rakstīta formāli, lai it kā viss prasītais tajā būtu. Tagad jāskatās, vai lēmumu pieņēmēji būs gatavi norīt tiem izmesto āķi vai tomēr iedziļināsies jautājumā, par kuru lemj.
Komentāri (23)
Sskaisle 20.01.2020. 09.59
oj, Biotop – redz , cik ātri tava āža kāja izlīda no smalkā ancuka!
Mani te tagad taisi par vampīru, kas alkst labo bāgātnieku asinis, kamēr pats no nabagu asinīm pārtieci.
A, Svētā Debess – piedod mums mūsu grēkus, lūdzu, lūdzu.
BIOTOP un Aivar , paskaidrojiet man lūdzu, pamatojiet – vai OIK sistēmas izzagšanas shēma Latvijā ir zaļo dabas draugu darbības rezultāts, vai tomēr valsts varas elites izshēmota un tautai slēpta zagšanas shēma? Vai koki vainīgi, ka viņus grib cirst?
Lūk, vakar skatījos ltv1 – zāļu cenas nevar samazināt tāpēc, ka varas elite lobē nevis sabiedrības vairākuma , bet gan zāļu tirgotāju mazākuma intereses.
Pareksieši vēl nav norijuši mums izsemotus miljonus, kad jau Ekonimikas ministrija sāk kārto un shēmot jaunas iespējas šiem reti smalkajiem kungiem. Kurš šaubās par to, ka valsts varas elite lobēs pareksiešu nevis sabiedrības intereses? Es nešaubos
Mēs esam otrā nabadzīgākā valsts ES aiz Rumānijas, ne jau tāpēc, ka zaaļie grib saudzēt dabu, bet tāpēc, ka valsts varu kontrolē komunistu un čekistu asiņaino purnu varas elite.
ĀMEN , DRAUGI!
1
J.Biotops > Sskaisle 20.01.2020. 13.09
Dusmupūcīt, sirdsmīļā, jautāji – atbildu: “… vai OIK sistēmas izzagšanas shēma Latvijā ir zaļo dabas draugu darbības rezultāts…” Jā, ir. Ir.
Bet ko mēs te netā tukši pļāpājam. Tagad taču viss skaidrs – nabagu asiņu sūcējs. Velc ādas mēteli, ņem pie rokas kādu bordānu un abi ar mauzeriem nāciet ciemos. Būs interesanti.
2
QAnon > J.Biotops 20.01.2020. 15.11
Mežu izciršanai, lai prokremlisko lopu: Dombrovska, Kampara, Pavļuta, Ašerādena un Pūces, saimniekiem pietiktu koksnes. neracionāli, neizmantojot siltumu, ražot elektrību un tukšot patērētāju maciņus, nav nekā kopiska ar zaļiem dabas draugiem.
0
Sskaisle > J.Biotops 20.01.2020. 13.45
adresīti aizmirsi – nelieti!
Zini – mn nesen bija ciemiņš ,no pamatskolas – klasesbiedrs. Es biju pārsteigta. Lūk, izrunājamies izciemojamies un viņš iet prom un saka apmēram tā – nu labi Skaisle, lai tad tev veicas vista tu tāda.
Tā viņš kopš skolas laikiem apsaukāja visas meitenes. Nav aizmirsis, bet …. neprecējies, homoseksuāls arī it kā nav, bet redz – tāds dzimumšķirisks naids. Vai varbūt bērnības trauma?
Pat nebrīnītos, ja tu izrādītos tas mans klasesbiedrs. Šitā augstprātība , sarkasme un ironijas apdarē , lai aiz tās slēptu savu – vājumu.
Labi – adresīti uzraksti un būšu klāt. Tavu asentiņu pasūkšu. Par Bordānu nezinu. Vinu aicini pats.
0
aivar 19.01.2020. 10.59
Vai tiešām, pretēji Skandināviem, vāciešiem, kas cels savu labklājību, ļausim okupācijas laikā aizaugušajos tīrumos, biešu laukos un pļavās izaugušajos mežos, maskējoties aiz ekoloģijas un dabas aizsardzības maskas, uzlikt apgrūtinajumus – lai pēc tam tos biotopus jau paši kvotu veidā tirgotu globālajiem dabu piesārņojošiem uzņēmumiem?:(((
Bet ja te Latvijā zaļais bizness vēlas palielināt rezervātus – lūdzu samaksājiet īpasniekiem 10 kartīgu tirgus cenu un tad tas būs smieklīgi maz, jo zemes un meža apjomi nepalielinās.
Pagaidām visa šī panikas celšana nav nekas cits kā cilvēku musināšana netieši piespiest pārdot Īpašumus!
1
J.Biotops > aivar 19.01.2020. 11.45
“…lūdzu samaksājiet īpasniekiem 10 kartīgu tirgus cenu…” Ārkārtīgi bīstama ideja. Tai varētu piekrist tikai tad, ja būtu kaut mazākā cerība, ka kārtīgo tirgus cenu zaļie maksās no savas kabatas. Par pašu godīgā darbā nopelnītu naudiņu. Bet tādas vides trubadūriem nav pēc definīcijas.
Ja arī kādu eiriku tiem, kuri vissmagāk cieš no zaļo iedomām, piespriedīs, tad tas notiks no budžetiem. Tātad no manis un Jūsu pelnītā. Un pat to ar lielu ticamību dalīs tie paši vides aizstāvji pēc savas zaļā taisnīguma izpratnes. Nav grūti paredzēt, kuriem cietējiem tā nauda tiks.
1
aivar > J.Biotops 19.01.2020. 12.14
OIK bija tikai ziediņi Latvijas merogā, globālā kvotu tirdzniecība būs odziņas. Tirgū tiks piedāvāti dabas aizsardzības plāni, bet labuma saņēmēji būs plāna īstenotāji – valsts vai privātas organizācijas, piemēram, kāda Ornitologu biedriba.
Vērtspapīru pircēji būs uzņēmumi Vacijā, Francija u.t.t., kuru saimnieciskās darbības rezultātā tiek iznīcināta vai ievērojami ietekmēta ekosistēma. Investējot piedāvātajos ekosistēmas saglabāšanas vai dabas aizsardzības projektos, tiks kompensēta saimnieciskās darbības radītā ietekme un uzņēmumi no “piesārņotājiem un iznīcinātājiem” pārtaps dabai draudzīgos uzņēmumos.
Lai šādu tirgu attīstītu, tā veidotājiem nepieciešams ievērojami palielināt aizsargājamo dabas teritoriju īpatsvaru un izstrādāt sugu aizsardzības plānus, kas ierobežo zemes īpašnieku brīvību apsaimniekot savu zemi.
2
lindab456 > aivar 19.01.2020. 12.46
Vai tas par ko Jūs runājat ir likuma projekts par koku ciršanas vecuma un caurmēra samazināšanu?
2
aivar > lindab456 19.01.2020. 13.13
Es runāju par veciem ierobežojumiem, no kuriem kaimiņvalstis atteikušās. Par saimnieku , vergu un dzimtcilvēku un komunistu domāšanu un attieksmi pret dabu un īpašumu.
0
aivar > lindab456 19.01.2020. 13.31
Atvainojos, man likums un MK noteikumi nav viens un tas pats, un vairāk priecājos ka tiks stādīti Latvijas zinātnieku selekcionēti stādi tepat Latvijā nevis milijoniem pārdoti kaimiņvalstīm.
1
lindab456 > aivar 19.01.2020. 15.07
Piedodiet par neprecizitāti, ja tas maina lietas būtību. Vai Jūsuprāt cilvēki, kas iebilst, satraucas bez pamata un situācija ar mežu izciršanu nav sasniegusi to robežu, kad jāsāk domāt par kādiem neatgriezeniskiem vai vairāk kā vienas paaudzes laikā labojamiem procesiem dabā? Vai tas ko rāda acis – bez dzīvības, izmiruši izstrādātie meži, noraktie purvi, par šķeldas ražotnēm pārvērsti meži, milzīgas ar krūmiem aizaugušas izcirstās teritorijas, kas pārvērš Latvijas ainavu – vai tas ir pašapmāns?
Nosauciet, lūdzu, veiksmīgus piemērus 30. gadu laikā atjaunotiem mežiem un cik tas ir %.
1
aivar > lindab456 19.01.2020. 17.48
Es arī domāju ka Latvijas mežos viss varētu būt labāk, bet to panākt ar saimnieka apziņas veidošanu nevies ierobežojumiem, represīvam metodēm un dažadām panikas celšanas akcijām, ko piedavā mums ornitalogi.
Sākumā neko sliktu nesaskatu Latvijas meža zinātnieku piedāvātajai “burkāna” politikai, kas nozīmē: ja kopsi mežu un tas sasniegs kokrūpniecībai optimālus izmērus, un iestadīsi vietā vēl raženāku mežu, tad tu un tavi bērni varēs baudīt sava darba augļus. Manuprāt mums ir labs piemērs kam varam meža apsaimniekošanā līdzināties, tā ir Somija.
0
J.Biotops > aivar 19.01.2020. 12.44
Ka kvotu tirdzniecība ir grandioza korupcija – to neredz tikai zaļi domājošie. Bet iespēja to ieviest, tāpat ka OIK, radās no vispārējā progresīvi progresējošā ekoidiotisma, kas iesākās 50to gadu naivumā bet globāli izvērtās pēc PSRS sabrukuma. Visādi miera, progresa un darbaļaužu aizstāvji nu metās aizstāvēt klimatu un vidi. Lielākā daļa to sākumā nebija tieši apmaksāti, dzenulim derēja iespēja sevi pašapliecināt uz produktīvu darbu nespējīgām radībiņām. Pamazām viedojās iespējas dabūt kādu viduvēji apmaksātu vietiņu atbilstošā kantorī, veiksmīgājiem tikt augstākos krēslos vai pie doktora grāda un apmaksātiem pētījumiem ar iepriekš pasūtītiem rezultātiem. Masu saziņas zvaigžņu loma arī nav par zemu vērtējama. Dabiski, ka šo procesu pamanīja nopietnāki ļaudis un radās zaļā biznesa paveidi, cits par citu smirdīgāks.
Mūsu pašu Latvijā vispirms bija vides aktīvistu brēka par mazajiem HES, tikai pēc tās un no tās ar zaļo panāktu plašu atbalstu un garantētu sabiedrības nespēju protestēt izauga OIK darboņi. Pārējā pasaulē līdzīgi – vispirms skaļi murgi, tad kluss bizness. Tāpēc nevērtēsim zaļos trubadūrus par zemu.
1
QAnon > J.Biotops 19.01.2020. 14.02
OIK par elektrību no cūku mēsliem, lai nesmirdētu visa apkārtne no kanalizācijas un sadzīves atkritumiem pašā sākumā ir maksāts visās attīstītās valstīs, jo tas ir nozīmīgi ekoloğijai. OIK par elektrību no saules, lai veicinātu solārās enerğijas ieguves ātrāku ieviešanu un tas ir tikai normāli.
OIK par elektrību no koksnes un importētā metāna, ir tikai čekistu publiski piesmietā morālā kropļa, Savicka apteksnes Dombrovska un Pederastu parķijas know-how.
0
Mantrausis 17.01.2020. 10.01
Ja ornitologs būtu aprunājies ar meža zinātnes cilvēkiem vai meža īpašniekiem, būtu ietaupīts DAUDZ laika! Joprojām nav skaidrs, kāpēc mežzinātnes nezinātājs uzstājas un tiek aicināts uzstāties par lietām, kuras nezina un kurās nav lietpratējs. Vārda brīvība un savas intereses var nonākt pretrunās. Grozījumi attiecas uz privātiem mežiem, runa var būt par 15-17% privāto īpašnieku, ja (!!!!!!!!!) īpašniekam vajag! Ja ir vēlme darīt visu, lai meža nozarei un tiem, kas zemi atguva pirms apmēram 30 gadiem, būtu problēmas, tas jāpasaka skaidri! Pie tam nozares ierobežotāji ir gatavi ierobežot daudz, jo paši naudu saņem, ne nopelna saimniekošanā un ražošanā! Kabinetā vieglāk…
1
+5
-3
Atbildēt
+1
-5
Atbildēt
@Sskaisle > Mantrausis 18.01.2020. 12.16
Alkatības Augstā dziesma – iet pāri līķiem, ja naudu vajag. Tu esi mantrausis un tāpēc tā raksti, vai tā raksti, tāpēc ka esi mantrausis. Man bail no tdiem cilvēkuem kā Tu , Mantrausi.
Jādomā arī ka esi ZZS vai NA vēlētājs
1
J.Biotops > Sskaisle 18.01.2020. 19.37
Dusmupūcit, ar vārdiem te nekas nav līdzams.
Pati taču reiz jau aprakstīji savu ideālu – bordānus ādas mēteļos ar mauzeriem. Tātad zini, kas un kā darāms. Ar matraušiem tikai tā. Mežu īpašniekus un citus buržuīnus – pie sienas.
0