Augstākajā tiesā viedokļu sadursme par maksātnespējas shēmu vētīšanu

Pirms 22. janvārī sasauktās Tieslietu padomes sēdes, kurā jālemj par īpašas komisijas izveidi, lai izvērtētu mediju izgaismotās maksātnespējas shēmas tiesās, savu viedokli par to noformulējis arī Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments. Tas neatbalsta komisijas veidošanu — daudzas problēmas esot jau novērstas, bet citas jārisina esošo institūciju ietvaros.

Priekšlikumu veidot īpašu komisiju, kas izpētītu žurnālā “Ir” atklātās maksātnespējas procesu problēmas un iespējamo tiesnešu negodprātību, Tieslietu padomei pērn decembrī bija iesnieguši 14 Augstākās tiesas tiesneši. Šim ierosinājumam atbalstu paudusi arī Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība, kas apvieno aptuveni 40 tiesnešus, un vairāki atzīti nozares lietpratēji, tajā skaitā LU profesors, bijušais AT tiesnesis Kalvis Torgāns. Šonedēļ žurnālā “Ir” plašāk apkopoti to tiesnešu argumenti, kuri aicina Tieslietu padomi rīkoties.

AT tiesnešu aicinājumu decembrī nebija parakstījis neviens Civillietu departamenta tiesnesis, bet 16. janvārī viņi nosūtījuši Tieslietu padomei savu pozīciju, kas ir pretēja kolēģu iepriekš paustajai, liecina “Ir” rīcībā nonākusī vēstule AT_CLD_maksātnespeja2.

Vēstuli parakstījusi AT Civillietu departamenta priekšsēdētāja Edīte Vernuša un tajā norādīts, ka to akceptē visi departamenta tiesneši. Viņi pauž viedokli, ka būtiskākās problēmas ar maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības lietu skatīšanu tiesās esot jau atrisinātas un jaunu komisiju nav lietderīgi veidot, jo normatīvais regulējums neparedz tās darbības tiesisko pamatu.

“Ir” pētījumā bija norādīts uz lielo uzņēmumu skaitu, kas pirms maksātnespējas procesa maina juridiskās adreses un nonāk konkrētās tiesās. Taču AT Civillietu departamenta tiesneši norāda — tas, ka adresu maiņa var liecināt par tiesu korupciju, esot tikai “viens no pieņēmumiem”. Ja tiesībsargājošajām iestādēm šī adresu maiņa rada aizdomas par atsevišķu tiesnešu koruptīvām saiknēm ar konkrētiem administratoriem, tas esot pārbaudāms likumā noteiktajā kārtībā.

Tāpat tiesneši norāda, ka negodprātīgu un nekvalificētu tiesnešu izslēgšana no tiesnešu loka esot grūti īstenojama, neskarot godprātīgo tiesnešu neatkarības garantijas, līdz ar to primārais uzdevums esot tiesu sistēmu sargāt no neatbilstošu personu uzņemšanas. Savukārt tiesnešu pašpārvaldes institūcijas “nevar un nedrīkst pārņemt tiesībsargājošo institūciju funkcijas noziedzīgu nodarījumu atklāšanā un izmeklēšanā”.