Žurnāla Ir pētījums, kas atklāja tiesnešu iespējamu neprofesionalitāti, izskatot maksātnespējas lietas, un neizprotamus lēmumus, radījis pamatotas šaubas par dažu tiesnešu profesionalitāti. Šī situācija “radījusi tiesu varas reputācijas krīzi, kas vairo arvien lielāku neuzticību tiesu varai un līdz ar to valstij kopumā”, teikts vairāku tiesnešu parakstītā un Tieslietu padomei pagājušajā nedēļā nosūtītajā vēstulē par tiesu varas pienākumu rīkoties reputācijas krīzes gadījumā. Viņi aicina padomi rīkoties un spert konkrētus soļus, lai efektīvi identificētu un risinātu būtiskas problēmas lietu izskatīšanā.
Tiesnešus rīkoties rosināja žurnāla Ir pētījums par maksātnespējas lietām un kā par tām lēma atsevišķi tiesneši, kā arī diskusija par Ir rosināto tēmu sabiedriskās televīzijas raidījumā Tieša runa un TV3 raidījumā Nekā personīga. Vēstulē 14 tiesneši, kuru vārdus Augstākās tiesas komunikācijas nodaļa Ir neatklāja, norāda, ka žurnālistu pētījums balstīts uz konkrētu faktu analīzi, “atklājot tiesnešu iespējamu profesionalitātes trūkumu, izskatot maksātnespējas lietas, un no neiesaistītas personas skatupunkta raugoties neizprotamus tiesnešu lēmumus”. Turklāt šo tiesnešu lēmumi ir radījuši pamatotas šabas, vai tiesneši attiecīgajās maksātnespējas lietās ir bijuši “neatkarīgi un objektīvi”.
Vēstules autori uzskata, ka žurnālistu pētījuma rezultātā izdarītie secinājumi ir “ārkārtīgi satraucoši tiesu varai kopumā” un šī situācija ir radījusi “tiesu varas reputācijas krīzi, kas vairo arvien lielāku neuzticību tiesu varai un līdz ar to valstij kopumā”.
Tiesneši pie Tieslietu padomes vēršas ar aicinājumu nebūt pasīviem vērotājiem no malas, jo pašas tiesu varas interesēs ir iedziļināties šajā situācijā un dot tai atbilstošu vērtējumu. Viņi norāda, ka pašai tiesu sistēmai nepieciešama šo gadījumu objektīva izpēte un noskaidrošana, lai kliedētu šaubas par tiesu varas nevēlēšanos un nespēju rast risinājumu šādos krīzes gadījumos.
Vēstulē arī teikts, ka izveidojusies situācija parāda – “pašlaik tiesu sistēmā nav efektīva mehānisma, ar kura palīdzību pati tiesu sistēma laikus identificētu un reaģētu uz informāciju par būtiskām problēmām tiesu darbā un dažādiem tiesu sitēmas reputācijas apdraudējumiem”.
Tāpēc tiesneši Tieslietu padomei ierosina izveidot Augstākās tiesas un apgabaltiesas tiesnešu komisiju, kurā iekļautu arī tiesībzinātniekus. Šai komisijai būtu jāizpēta attiecīgās maksātnespējas lietas un jāsniedz Tieslietu padomei par tām atzinumu, kā arī jāizvērtē iespējas mehānismu uzlabošanai, ar kuru palīdzību efektīvi identificēt un risināt būtiskas problēmas lietu izskatīšanā. Tāpat jāsniedz atbilde sabiedrībai situācijā, kad tiek apšaubīta tiesu varas profesionalitāte.
Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece Ir apstiprināja, ka ir “saņemti vairāku Augstākās tiesas tiesnešu priekšlikumi par, viņuprāt, nepieciešamo Tieslietu padomes rīcību”. Zvejniece norādīja, ka līdz nākamajai Tieslietu padomes sēdei, kas tiek plānota 22. janvārī, tiek sagaidīti arī citu Augstākās tiesas tiesnešu priekšlikumi.
Augstākās tiesas tiesnešu vēstule Tieslietu padomei iesniegta 15. decembrī, dienu pēc Augstākās tiesas plēnuma, kad AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aicināja tiesnešus objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām. Bičkovičs plēnumā norādījis, ka būtiski ir saprast, vai vēstījums, ko mediji nodod sabiedrībai, ir par situāciju, kāda bijusi vairākus gadus atpakaļ, vai tā ir aktuāla arī šobrīd.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) otrdien Latvijas Radio teica, ka žurnālistu pētījums bijis par “pagātni”, tagad viss tiesu varā esot mainījies. Viņš arī zināja par šo Augstākās tiesas tiesnešu vēstuli – tie esot Administratīvo lietu departamenta tiesneši. Viņš uzskata, ka mediji savos pētījumos pagātnes notikumus reproducē uz šodienu. Tāpēc arī Bičkovičs aicinājis tiesnešus izvērtēt šīs publikācijas. Tomēr, kā zināms, konkrētos AT atceltos lēmumus maksātnespējas lietās ir pieņēmuši tiesneši, kuri joprojām strādā tiesu varā, un tieši tas rada šaubas par tiesu varas objektivitāti un neatkarību.
Runājot par žurnāla Ir pētījumu, kas liecina, ka atsevišķu pirmās instances tiesu tiesnešu lēmumi maksātnespējas lietās bieži tikuši atcelti, ministrs teica, ka tas liecinot tikai par to, ka AT nosaka šajā jomā citu judikatūru, bet šādu lēmumu atcelšana neliecinot par nelikumīgām darbībām un neesot nekāds pamats tiesnešu atlaišanai. Ja tiesu spriešanā tiek konstatēti pārkāpumi, tad tiek rosinātas disciplinārlietas, bet šādu gadījumu neesot daudz.
Līdz ar to Rasnačs noraidīja arī AT Administratīvo lietu departamenta tiesnešu bažas, norādot, ka AT civillietu tiesneši, kas skata tieši maksātnespējas lietas, varētu izskaidrot, ka situācija Latvijā pašlaik esot radikāli mainījusies, jo likumdevējs devis tiesnešiem instrumentus, kas ļauj pārbaudīt kreditoru īstumu.
Ministrs domā, ka disciplinārsodus saņēmušos tiesnešus varētu nošķirt no konkrētu kategoriju lietu izskatīšanas, un mudināja tiesnešu pašpārvaldi lemt par iespējamiem uzlabojumiem sistēmā.
Žurnāla Ir pētījumā, kas publicēts šogad novembra un decembra numuros, pirmo reizi sistemātiski analizēti visi maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesi, kas Latvijā risinājušies krīzes laikā un atkopjoties pēc tās — no 2008. gada sākuma līdz 2014. gada nogalei. Šaubīgos lēmumus maksātnespējas lietās pieņēmis neliels tiesnešu skaits, un tas žurnālistiem liek vaicāt – kas tas ir: nekompetence, paviršība vai varbūt korupcija.
Pagaidām nav neviena komentāra