Judins atsevišķā viedoklī norādīs uz oligarhu lietā saskatāmām valsts sagrābšanas pazīmēm

“Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputāts Andrejs Judins (Par!/V) atsevišķajā viedoklī norādīs uz tā dēvētājā “oligarhu lietā” saskatāmajām valsts sagrābšanas pazīmēm, politiķis pirmdien teica žurnālistiem. Viņš norādīja, ka komisijas vairākums attiecībā uz valsts sagrābšanas formulēšanu galaziņojumā ieņemot piesardzīgāku pozīciju, vēsta LETA.

Parlamentārietis arī rosinās uzlabot normatīvo regulējumu, piemēram, situācijās, kad amatpersonas pārkāpuma lietā ir sniegta nepatiesa liecība, bet pirms saukšanas pie atbildības iestājas noilgums.

Daži no Judina priekšlikumiem sēdē tika atbalstīti, tomēr joprojām vairākām lietām galaziņojuma projektā politiķis nepiekrīt. Piemēram, par to, kas ir vainīgs “oligarhu lietā”, kolēģu pozīcija esot maigāka. Tiek akcentēta nevainīguma prezumpcija, lai gan komisija nevienu nesauks pie kriminālatbildības un neliks braukt uz cietumu, skaidroja deputāts.

Tāpat Judinam ir pavisam citi secinājumi par situāciju ar laikrakstu “Diena”, nekā teikts ziņojuma projektā. Viņš norādīja, ka parlamentārās izmeklēšanas laikā tika saņemta informācija, kas liecināja, ka medijus mēģināja ietekmēt. Galaziņojuma sākotnējā melnrakstā bija teikts, ka nav konstatēti notikuši “Dienas” redakcionālās neatkarības apdraudējumi, prettiesiska šī laikraksta rakstu satura ietekmēšana vai cita veida manipulācija ar sabiedrisko viedokli, izmantojot laikrakstu.

Komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba (NSL) aģentūrai LETA apliecināja, ka izskatīti visi galaziņojumam iesniegtie priekšlikumi. Nākamajā sanāksmē 18.janvārī pēc Saeimas sēdes plānots lemt par galaziņojuma projekta apstiprināšanu.

Valsts sagrābšana Latvijā turpinās jau no 90.gadu sākuma, sacīja Sudraba žurnālistiem. Viņa pauda personīgo viedokli un teica, ka kopš 90.gadiem notiekošie valsts “dalīšanas un pārdalīšanas” procesi nav beigušies arī šodien. Lai tas mainītos, ir jāaug cilvēku apziņai, vai viņi valsti izmanto sava labuma gūšanai, vai arī domā par iedzīvotājiem, pauda politiķe. Likumdošanā valsts sagrābšanai atbilst konkrēti Krimināllikumā minēti noziegumi, un nepieciešama juristu diskusija, kā šo jēdzienu vēl plašāk ietvert likumu sistēmā. Tas nebūs viens noziegums, bet konkrētu pazīmju kopums var veidot novērtējumu par valsts sagrābšanu, skaidroja komisijas vadītāja.

Viņa teica, ka parlamentārās izmeklēšanas deputāti vienojušies par valsts sagrābšanas juridisko formulējumu un turpina strādāt pie jautājumiem par pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti.

Komisija pirmdien nenolēma publiskot 4.janvāra sēdes protokolu un stenogrammu, kā to iepriekš bija aicinājis darīt Judins. Tas netika darīts, jo šie dokumenti satur ierobežotas pieejamības informāciju, teica Sudraba. Savukārt Judins norādīja, ka, piemēram, bijušajai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja vietniecei Jutai Strīķei nebūtu iebildumi par viņas teiktā publiskošanu.

Sēdē atbalstu neguva arī Judina priekšlikums publiskot to kriminālprocesa daļu, kuras plašāka pieejamība būtu sabiedrības interesēs.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā tika izveidota 2017.gada jūlijā.