Par vēlu

drauga dārzā iestādījām kartupeļus. Bioveikalā Rīgā nopirku kaņepes un iesēju starp kartupeļiem, jo izlasīju, ka kaņepes atbaida kartupeļu kaitēkļus. ( starp kāpostiem – samtenes, arī pret kaitēkļiem).
Kad kaņepes jau sadīgušas, rakstā par marihuānu izlasu, ka arī Latvijā aizliegtas ir sievišķās kaņepes. Elle un indija, domāju, kā tad tagad būt. Kā zināt, ko īsti esmu iesējusi? Aug ļoti dūšīgi. Un cenšos dārzā izvairīties no ķīmijas.

Bet ja par jauniešiem. Tā ir mūsu vaina, kas ar viņiem notiek. Mēs esam briesmoņi. Izlasīju, nē ,radio noklausījos raidījumu par skolu un bērnu tiesībām. Nu nepiekritu tām tantēm, bet pati domāju. Kā tas nākas, ka tagad bērniem būtībā ir neierobežotas tiesibas. Skolotājs, vispār pieaugušie lāgā paskatīties uz bērnu nedrikst, lai netraumētu un nekļūdītos paviršā attieksmē. Skolās vispār visi kā izdrāzti pret bērniem, bet – bērni ri depresīvi, bērni nonarkojas, nopīpējas, nodzeras un nomaukojas.
Es domāju, ka viena lieta ir šī pāraprūpe. Šī liekulība, stāstīt vienu un dzīvē ir cits. Domāju, ka arī bērni cieš no sociālās netaisnības, t.i. – ka ietekmīgie mobingotāji ir tādi, kam ir vecāki ar ko lielīties. Nu iedomājieties vienu skolotājas , kura pelna mēnesī 700 eur pēc nodokļu nomaksas meitu, un mammas, kura mēnesī pelna 7 000 eur mēnesī pēc nodokļu nomaksas.