Bondars paziņo par atkāpšanos no LRA valdes priekšsēdētāja amata

Reģionu apvienības deputāts Saeimā nobalsoja par Sudrabas kandidatūru parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadībā

Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars sociālajā vietnē “Twitter” ceturtdien paziņoja par atkāpšanos no partijas valdes priekšsēdētāja amata. “Ņemot vērā pēdējā laika LRA balsojumus Saeimā, es atkāpjos no LRA valdes priekšsēdētāja amata,” raksta Bondars.

Šodien par “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju Saeima ievēlēja deputāti Ingunu Sudrabu (NSL), kuras vārds arī figurē oligarhu sarunās. Balsu vairākumu viņa ieguva ar opozīcijas partiju un ZZS deputātu atbalstu.

Viņas kandidatūru izvirzīja deputāts Igors Pimenovs (S), jo deputātei ir neatkarīgs raksturs, zināšanas un iemaņas. Deputāti arī iztaujāja abus kandidātus. Sudraba teica, ka viņa iepriekš neko nezinājusi par “oligarhu sarunām”. Par tām viņa uzzinājusi no publikācijām plašsaziņas līdzekļos.

Uz šo amatu kandidēja arī Andrejs Judins (V). Judinu atbalstīja divi deputāti, bet Sudrabu – četri parlamentārieši.  Kā pastāstīja Judins, izšķirīgo balsi viņa kandidatūras atbalstam trešdien solīja LRA pārstāvis Mārtiņš Šics, kurš nakts laikā mainīja savas domas un šodien atbalstīja Sudrabu.

Saeima apstiprināja visu “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvu, un tajā darbosies Judins, Mārtiņš Šics (LRA), Pimenovs, Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK), Sudraba un Ainārs Mežulis (ZZS).

Izmeklēšanas komisija izveidota, lai izvērtētu krimināllietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu un faktorus, kas noveduši pie šīs krimināllietas izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā.

Komisija plānojusi pārbaudīt publiskajā telpā izskanējušās informācijas atbilstību krimināllietas materiāliem un izvērtēt saistībā ar krimināllietu izskanējušo informāciju par iespējamu valsts nacionālās drošības apdraudējumu un atsevišķu personu iespējamu darbību citu valstu interešu labā, tostarp iespējamu nelikumīgu uzturēšanās atļauju un citu dokumentu izsniegšanas ietekmēšanu, kā arī potenciālos riskus cilvēkiem un videi.

Tāpat izmeklēšanas komisijā paredzēts vērtēt informāciju, kas norāda uz iespējamiem Satversmes pārkāpumiem un, iespējams, prettiesisku manipulāciju ar sabiedrisko viedokli caur masu informācijas līdzekļiem.