Balsu skaitīšanas tests raisa bažas par vēlēšanu rezultātu uzskaiti

Lai arī Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas vadītājs uzskata, ka problēmu nav, kļūdas iespēja ir viena piektā daļa

Aptuveni piektā daļa – rupji lēšot, tāds ir iespējamais kļūdas procents pašvaldību vēlēšanās, ja datus nepareizi nolasa jaunās elektroniskās balsu skaitīšanas sistēmas automātiskais process. Par to liecina Ir.lv rīcībā esoša informācija pēc pirmdien notikušās sistēmas testēšanas Rīgas pilsētas vēlēšanu iecirkņos. Tieši tāpēc viena vēlēšanu iecirkņa komisija jau nolēmusi – pilnībā nevar paļauties uz automatizēto svītrojumu atpazīšanu un pieskaitīšanu un veiks svītrojumu un plusu manuālu uzskaiti.

Rīgas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins Ir.lv noliedz, ka būtu problēmas ar balsu skaitīšanas sistēmas precīzumu. Tāpat bažas elektroniskās balsu skaitīšanas sistēmas rezultātu apkopošanā noraida Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sekretārs Ritvars Eglājs.

Šogad visā Rīgā, kur ir vislielākais iedzīvotāju skaits un arī vēlēšanu iecirkņi, pirmoreiz izmantos elektronisko balsu skaitīšanu. Tai teorētiski bija jāatvieglo vēlēšanu komisiju darbs un ātrāk jāsaskaita nodotās balsis par partijām un kandidātiem. Tomēr ne viss ir tik optimistiski – balsu skaitīšanas sistēma “Balsis 2013” tika testēta visos iecirkņos tikai pirmdien un atklāja pirmās kļūmes.

Ir.lv no vēlēšanu komisiju locekļiem uzzināja, ka jau apmācībās konstatēts – komisija pilnībā nevar paļauties uz automatizēto svītrojumu atpazīšanu un pieskaitīšanu. Proti, pēc tam, kad vēlēšanu komisija ar tehnikas palīdzību būs sašķirojusi par katru partiju nodotās balsis un vēlēšanu zīmes ieskenētas, sekos nākamais solis – saskaitīt svītrojumus un plusus par katru kandidātu.

Teorētiski vēlēšanu zīmē izdarītās atzīmes būtu automātiski jānolasa jaunajai datorprogrammai un komisijai uz ekrāna būtu tam jāseko līdzi “ar acīm”, taču testējot sistēmu atklājies – no pieciem izmēģinājumā sasvītrotiem biļeteniem datorprogramma kļūdījās vienā jeb piektajā daļā, automātiski iezīmējot tādus kandidātus, pie kuru vārdiem balsotājs nekādas atzīmes nav izdarījis. Tādējādi komisija izlēmusi vēlēšanās neizmantot “šo automātiskuma iespēju, bet uz katru uzskaitāmo atzīmi klikšķināt manuāli”.

Toties Kokins ar testa rezultātiem ir apmierināts un uzskata, ka programma strādā bez aizķeršanās. Ja kaut kas nav nolasījies, viņš skaidro – acīmredzot, bijusi problēma ar datoru, jo sistēma pati esot vairākkārt jau pārbaudīta.

Tomēr aptaujātie vēlēšanu komisiju darbinieki apgalvo – instrukcijas, kā jārīkojas, viņiem bijušas trūcīgas. Par lielo steigu Rīgā liecina arī tas, ka daudzviet nebija ņemts vērā, ka vēlēšanu iecirkņi atrodas ļoti dažādos objektos un arī apstākļi (interneta pieslēgums, datori, cilvēku zināšanas un prasmes IT jomā) ir dažādi. Savukārt, ja bija jāizdara kādas atkāpes no standarta instrukcijas, sākušās problēmas, kurām risinājumu komisijas pārstāvji saviem spēkiem nevarēja izdomāt. Palīdzība bija meklējama pie viena cilvēka, kuru bijis ļoti grūti sazvanīt, jo par savām problēmām zvanījuši daudzi iecirkņi.

Kokins ir optimistisks un saka – nav nepieciešams baidīties un nodotās balsis pārskaitīt arī manuāli. “Ja radīsies problēmas, par to tiks ziņots un lieta tiks risināta – vai nu steidzami piegādāts jauns dators vai balsu skaitīšana notiks manuāli,” saka Kokins.

Vaicāts, vai nebūtu saprātīgi atcelt datorizēto balsu skaitīšanu Rīgā, ja ir tik liela iespēja kļūdām, viņš uzsver, ka viņam nav tiesību atcelt sistēmas pilnīgu izmantošanu iecirkņos, “jo tas ir normatīvs”. Viņam neesot arī tiesību apšaubīt sistēmu. Par konkrēto Ir.lv minēto pemēru Kokins teica, ka viņam tādu faktu nav un “tur kaut kas ir pārspīlēts”.

Kokins argumentēja, ka jaunā datorizētā balsu skaitīšana ieviesta “valdības un arī mediju dēļ – visi vēlas ātrāk redzēt rezultātus”.

CVK sekretārs Ritvars Eglājs skaidro, ka balsu skaitīšanā, kas tiek veikta ar datora palīdzību, visas darbības tiek dokumentētas un tās var viegli izsekot, tāpēc statistiski mazticami rezultāti tiks pastiprināti pārbaudīti. Ja radīsies šaubas par rezultātu, komisija vēlēšanu zīmes pārskaitīs.

Jau ziņots, ka vēlēšanu zīmes ieskenēs – katrai zīmei ir noteikts svītrkods, kas tās sadala pa partijām, savukārt vēlēšanu zīmes malās ir melni kvadrāti, kurus datorsistēma automātiski sakārto nepieciešamajā kārtībā. Visi vēlētāju ievilktie plusi, izdarītie svītrojumi un tukšās vietas datorsistēma sakārtos automātiski, sola Eglājs.

Kokins norāda, ka biļetenu “skenēšana ir atklāts process, monitoros ir viegli izsekojamas visas darbības, arī protokoli tiek veidoti automātiski”.

Visā Latvijā darbu sākuši 950 pašvaldību vēlēšanu iecirkņi. No trešdienas, 29.maija, līdz piektdienai, 31.maijam, dažas stundas dienā vēlēšanu iecirkņos būs iespējams nobalsot iepriekš, bet vēlēšanu dienā 1.jūnijā iecirkņi būs atvērti no plkst. 7 rītā līdz 22 vakarā. Vēlēšanu iecirknī balsotājam jāuzrāda derīgs personu apliecinošs dokuments – pase vai personas apliecība (eID karte). Balsot iespējams tikai tajā iecirknī, kurā vēlētājs reģistrēts. Savu iecirkni iespējams noskaidrot arī elektroniski.