Dabūjām, ko pasūtījām

LTV dara tikai to, kas iekļauts sabiedriskajā pasūtījumā

Par sabiedriskās televīzijas jaunās valdes pirmo “lielo” lēmumu, no ierastā laika izspiežot raidījumu “100g kultūras”, var spriest vismaz divos līmeņos. Pirmais ir “kultūras” cilvēku reakcija, saķerot galvu un šausminoties par sabiedriskās TV attieksmi pret kultūru un savām kā sabiedriska medija pamata funkcijām. Arī mana kā šī raidījuma ikvakara cītīgas skatītājas reakcija bija līdzīga. Tāds skaļš sabiedrības protests mazliet lika mainīt valdes lēmumu, taču kopumā tas tomēr izskatās pēc “kurlo” dialoga starp televīzijas valdi un kultūras jomas ļaudīm.

Otrs līmenis ir tas, ko sabiedrībai ar aprautiem skaidrojumiem un paziņojumiem presei piedāvā pati Latvijas televīzijas (LTV) vadība – prime-time, reitingi, auditorijas sasniedzamība. Spriežot pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) trešdienas vakarā lemtā, kur arī dominē vārdi – pārvaldības modelis, pārmaiņu plāns, prime-time plānojums -, arī šī struktūra vēlas šo lietu skatīt šādā vēsi birokrātiskā noskaņā. Pretstatā satraukto skatītāju emocijām. Protams, ka gaļa no kāpostiem ir jāatdala, tāpat kā emocijas no skaitļiem, plāniem un pārvaldības modeļiem.

Ko esam pasūtījuši

Tad nu ķersimies pie skaitļiem un dokumentiem. Meklēju LTV mājas lapā www.ltv.lv un pirmajā lapā nekā neatrodu. Arī sadaļā “Preses relīzes” nekā par par pēdējā laikā valdes lemto. Tāpat neredzu nekādus skaitļus, kas norādītu uz kādiem aktuāliem programmu reitingiem.

Vienīgais, ko atrodu, ir dokuments par LTV sabiedrisko pasūtījumu 2013.gadam. Trīsdesmit trīs lapu garajā dokumentā starp “LTV uzdevumiem” atrodu uzdevumu – “Bagātināt Latvijas kultūras dzīvi ar unikālu un oriģinālu saturu, veicināt radošumu un audzināt talantus”. Cita starpā pie uzdevumiem minēta arī apņemšanās “aptvert iespējami plašāku auditoriju, kā arī skatītājus, kas līdz šim nav bijuši lojāli LTV”.

Savukārt sadaļā par LTV programmu prioritātēm par kultūras raidījumiem teikts, ka “kultūras raidījumi Latvijas Televīzijā tiek veidoti ar mērķi izglītot un informēt sabiedrību, veidojot raidījumus gan plašākai auditorijai, gan auditorijai ar profesionālām zināšanām kultūras jomā. Kultūras raidījumu uzdevums, veidojot arī nekomerciāla rakstura programmu, ir saturs, kurš ir investīcija nākotnes paaudžu izaugsmē, vērtību veidošanā, kultūrvēstures apzināšanā un sabiedrības līdzdalības veicināšana procesu analīzē. Kultūras un mākslas raidījumi ir nozīmīgs līdzeklis šo mērķu sasniegšanā”.

Pie LTV1 uzdevumiem 2013.gadā solīts arī palielināt kultūras raidījumu formātu daudzveidību un saturisko proporciju; veicināt sabiedrības integrāciju; stiprināt un saglabāt nacionālo identitāti mūsdienu globālajā telpā.

Kā izpilda

Kā viena no LTV1 prioritātēm minēta arī “auditorijas stabilizācija un palielināšana”. Un te nu ir tas suns aprakts. Skaidrības labad atļaušos pārkopēt visu rindkopu:

“EBU (Eiropas Raidorganizāciju savienības) pētījums (The European TV market 2011, EBU report) rāda, ka sabiedrisko TV kanālu skatāmības tendence samazinās. Iemesls – arvien pieaugošā kanālu konkurence, segmentācija un izklaides formātu dominante.

Lai piesaistītu auditoriju, LTV1 programmā iekļauj jaunus starpnozaru formātus: informatīvi izklaidējošus raidījumus (infotainment), izglītojoši izklaidējošus raidījumus (edutainment), reaģējot uz komerctelevīziju piedāvājumu, operatīvi maina programmas plānojumu.

Programmas plānojuma princips: skatāmākā laika zona (prime time): plašas auditorijas raidījumi, nišas raidījumi: konkrētai mērķauditorijai pieejamā laikā joslā. Īpaša uzmanība – prime time laika zonas stiprināšanai, paredzot veidot jaunus formātus tieši šai laika zonai (patreizējā situācija: tabula Nr.1).

LTV 1 plāno sasniegt 10% skatīšanās daļu (Share) auditorijā 4+. ( LTV1 skatīšanās daļa 2012.gada janvāris – septembris 9,3 % – tabula Nr.2).”

Tabulā Nr.1 norādītajā situācijā reitings “100g kultūras” ir 36 tūkstoši jeb 4,4%, “Eņģeļu mājai” – 121 tūkstotis jeb 12,2%. Tālāk “Panorāmai” – 172 tūkstoši jeb 17,5%. (2012.gada dati)

Pie kultūras raidījumu prioritātēm minēti gan Dziesmu un deju svētku atspoguļošana, gan līdzekļu meklēšana literatūras raidījuma pēc BBC parauga veidošanai. Minēta arī “100g kultūras” saturiskās kvalitātes attīstīšana. Zīmīgi, ka sabiedriskajā pasūtījumā ir uzskaitīts, ka katru dienu ir viens vai vairāki kultūras raidījumi, taču konkrēti raidlaiki nav minēti. Ziņu raidījumu gadījumā gan ir norādīti konkrēti raidlaiki.

Formāli raugoties, jāteic, ka LTV jaunā vadība, pārceļot “100g kultūras” raidlaiku, vadījusies pēc NEPLP (un pastarpināti visas sabiedrības) apstiprinātā sabiedriskā pasūtījuma. Raidījums tiek saglabāts, bet raidlaika noteikšanai LTV ir brīvas rokas. Iedziļinoties šajā dokumentā, kļūst arī skaidrs, kāpēc NEPLP zināmas sabiedrības daļas viļņošanos uzņēma ar tik vēsu mieru. Viss ir apstiprināts un nekas nav pārkāpts. Te drīzāk rodas vairāk jautājumu pašai uzraugošajai padomei. Patiesībā no sabiedriskā pasūtījuma izriet, ka LTV ir tiesības un varbūt pat pienākums, ja reiz tāds ir sabiedrības pasūtījums, operatīvi mainīt programmas plānojumu, reaģējot uz komerctelevīziju piedāvājumu. Turklāt īpaši pieminēta tieši prime-time laika zonas “stiprināšana” ar jauniem formātiem. Tā tur ir melns uz balta rakstīts.

Kāpēc tā

Godīgi sakot, kad ķēros pie šīs tēmas izvērtēšanas, mans nodoms bija publiski uzdot jautājumu LTV vadībai par to, kā tā tieši aprēķina reitingus un kur ir tā bīstamā reitingu robeža, kad sabiedrībai nozīmīgs raidījums jāpārbīda uz citu laiku. (Starp citu, no tā paša dokumenta izriet, ka arī Lielās mūzikas balvas ceremonijas auditorija 2012.gadā bijusi 61 tūkstotis, salīdzinājumā ar kuru “100g kultūras” 36 tūkstoši nemaz neliekas tik maz).

Taču, izlasot sabiedriskā pasūtījuma dokumentu, man vairs īsti nav jautājumu LTV vadībai, ja nu vien par neveiklo saziņu ar sabiedrību, bet tas jau būtu vien tāds sabiedrisko attiecību sīkums. 

Iespējams, ka esmu nepareizi sapratusi sabiedriskā pasūtījuma dokumenta birokrātisko valodu vai pati “pazudusi tulkojumā”, taču patiesībā man tagad ir tikai viens liels jautājums padomei. Kā sanāk, ka sabiedrība sagaida kaut ko vienu, bet izrādās, ka padome mūsu vārdā ir pasūtījusi pavisam ko citu?

Autore ir neatkarīga žurnāliste

P.S. Pēc šā raksta tapšanas LTV izsūtīja valdes plašāku skaidrojumu par raidījumu “100g kultūras”. Lasiet šeit.