Tiesvedība Putņa strīdā par LTV valdes atlases konkursu ieilgst (papildināta)

Putnis: jēga šajā lietā ir tīri tiesiskas dabas jautājums

Administratīvā apgabaltiesa 29.aprīlī nolēma izbeigt tiesvedību bijušā “Sabiedrības par atklātību – Delna” vadītāja Roberta Putņa prasībā pret Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) par konkursa procedūru, kādā tā meklēja jaunos Latvijas Televīzijas (LTV) valdes locekļus, aģentūra LETA uzzināja apgabaltiesā. Šo lēmumu pieteicējs gan vēl var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātā 14 dienu laikā. Putnis norāda, ka “nekas vēl nav beidzies”, jo viņš izmantojis savas pārsūdzības iespējas.

Iepriekš Putnis, iesniedzot prasību Administratīvajā rajona tiesā, līdz ar pieteikumu lūdza prasību nodrošināt, vēloties atjaunot tādu stāvokli, kāds bijis pirms viņa kandidatūras noraidīšanas. Šo lēmumu bijušais “Delnas” vadītājs pārsūdzēja, tomēr apgabaltiesa lēma par lietas izbeigšanu.

Kā iepriekš skaidroja Putnis, jēga šajā lietā ir tīri tiesiskas dabas jautājums, un tagad viņš vēlas pārbaudīt, kādu lēmumu pieņems apgabaltiesā. Rajona tiesas priekšsēdētājas palīdze Ilze Cercene iepriekš norādīja, ka tiesa nekonstatēja pamatu šī noregulējuma piemērošanai, jo nesaskatīja objektīvus kritērijus lēmuma pirmsšķietamajam prettiesiskumam. Pēc Putņa domām, tas nav bijis pietiekams arguments.

Kā Ir.lv norādīja Putnis, “process pilnīgi noteikti vēl nav “izbeigts””. Viņš abus tiesas lēmumus ir apstrīdējis AT Senātā.

Putnis vēsta, ka gan Administratīvā rajona, gan Administratīvā apgabaltiesa atsaucas uz 2006.gada Senāta lēmumu, ka Latvijas Radio ģenerāldirektora konkursa lieta ir skatāma civiltiesiskā, ne administratīvā kārtībā. “Tolaik vecais TV un radio likums vispār neparedzēja nekādu īpašu kārtību, kā ieceļamas LTV un LR valdes. Attiecīgi Senāta interpretācija bija, ka sabiedriskais radio ir vienkārši valsts komercdarbības forma, bet ģenerāldirektora atlase ir vienkārša privāttiesiska rakstura “darbinieku atlase”, kuru apstrīdēt var tikai tad, ja esi diskriminēts”. 

Putnis norāda, ka uz šo Senāta judikatūru tagad atsaucas abas tiesu instances abās lietās, neņemot vērā, ka Senāta 2006.gadā piemērotā norma vairs nav spēkā. “Es šādai interpretācijai, protams, nepiekrītu, jo vecais likums sen ir nomainīts ar jauno Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu. Attiecīgi ir noteikts jauns regulējums, ka ir jārīko gan atklāts konkurss, gan kā ir jātaisa konkursa nolikums. Tas manā vērtējumā nekādā veidā nav tikai civiltiesisks process,” raksta Putnis.

Jau ziņots, ka rajona tiesa marta vidū Putņa pieteikumu pagaidu noregulējumam – atjaunot stāvokli pirms viņa kandidatūras noraidīšanas – neapmierināja. Par šo lēmumu Putnis iesniedza blakus sūdzību. Lieta tiesā tika ierosināta februāra beigās. Putnis ir lūdzis tiesai izdot sev labvēlīgu aktu, lai varētu piedalīties šajā konkursā. Savukārt līdz ar pagaidu noregulējuma piemērošanu Putnis lūdzis atjaunot tādu stāvokli, kāds ir bijis pirms NEPLP rīcības veikšanas – tātad pirms viņa kandidatūras noraidīšanas.

Pieteikumā tiesai Putnis kritizēja NEPLP par daudziem procesuāliem pārkāpumiem, kas padarot neiespējamu godīgu un vienlīdzīgu kandidātu atlasi.

Putnis atsaucas uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, kurš kā obligātos kritērijus paredz, ka LTV valdes locekļiem ir jābūt labai reputācijai, augstākajai izglītībai un vismaz piecu gadu mediju vai vadības darba pieredzei. Šiem kritērijiem esot bijis jābūt pirmajam NEPLP filtram, pēc kura atlasīt pretendentus. Tikai pēc tam NEPLP esot drīkstējusi pakļaut kandidātus individuālo kvalifikāciju sacensībai. Savukārt šādai sacensībai esot bijis jānotiek pēc atklātiem, caurskatāmiem un objektīvi pārbaudāmiem kritērijiem.

NEPLP Putņa kandidatūru ir noraidījusi konkursa pirmatlasē. Savu atteikumu NEPLP pamatoja ar to, ka Putņa iesniegtie dokumenti par daļēji pabeigtām tieslietu maģistra studijām Ķelnes Universitātē Vācijā nav atbilstoši augstāko izglītību apliecinoši dokumenti.

Tāpat Putnis ir vērsies tiesā, apstrīdot NEPLP lēmumu LTV konkursā par valdes priekšsēdētāju iecelt Ivaru Belti.

Par LTV valdes priekšsēdētāju 7.martā tika iecelts Belte. Vienlaikus par valdes locekli finanšu un tehnoloģiju jautājumos iecelts Māris Skujiņš un par valdes locekli programmas attīstības jautājumos – Sergejs Ņesterovs.

(papildināta ar Putņa skaidrojumu)