Mūžībā 74 gadu vecumā aizgājis pazīstamais krievu kinorežisors Aleksejs Germans vecākais, ceturtdien radio “Eho Moskvi” pavēstīja viņa dēls Aleksejs Germans jaunākais.
“Šodien nomira mans tēvs. Nomira, nenākot pie samaņas, Pēterburgā Kara medicīnas akadēmijā. Ārsti izdarīja visu iespējamo un neiespējamo, lai glābtu tēvu,” radiostacijas blogā ierakstījis aizgājēja dēls, vēsta LETA/Newsru.
“Man tēvs vienmēr ir bijis cieņas, mantrausības noraidīšanas un godīguma paraugs. Viņš nekad negribēja dārgas mašīnas un lepnus uzvalkus. Viņš uzskatīja, ka mūsu valstī inteliģents nedrīkst pārvērsties zaglī un bagātniekā. Ticēja kaut kam citam, nevis tam, kas tagad ir kļuvis par pamatu,” norādīja Germans jaunākais.
“Tēvs savu dzīvi nodzīvoja cienīgi. Nenodeva savus ideālus. Nepārdevās. Neiemainīja sevi pret niecību. Ticu, ka viņš ir aizgājis labākā pasaulē.”
Režisors Germans, dzimis 1938.gada jūlijā toreizējā Ļeņingradā (tagad Sanktpēterburga), bija ne tikai labu filmu radītājs un scenārists, bet arī aktieris un producents. 1960.gadā viņš absolvēja Ļeņingradas Teātra, mūzikas un kinematogrāfijas institūtu. Pēc četriem gadiem Germans kļuva par kinostudijas „Ļenfiļm” režisoru, bet 1985.gadā – par PSRS Kinematogrāfistu savienības sekretāru. 1990.gadā viņš izveidoja „Kinostudiju PiEF”, kļūdams par tās māksliniecisko vadītāju.
Pēdējā filma, ko uzņēma Germans, tapa pēc brāļu Strugacku romāna – „Grūti būt Dievam”. Kā blogā raksta Germana dēls, šī kinofilma, kas netika uzņemta par valsts naudu, bija gandrīz pabeigta, atlicis vien pārrakstīt skaņu. Tomēr filma tapa mokoši un ilgi, it kā tā būtu režisora dzīves galvenais darbs. Germans filmas uzņemšanas laikā jau bija smagi slims. Tagad Germans jaunākais sola, ka filma tiks pabeigta drīzākajā laikā.
Germans vecākais izmainīja kinomākslu, uzskata viņa kolēģi un draugi. „Pēc viņa radītajām mākslas filmām padomju kino vairs nevarēja palikt iepriekšējais,” aģentūrai „RIA Novosti” saka režisors Aleksandrs Pozdņakovs, kurš 2008.gadā uzņēmis biogrāfisku filmu par Germanu „Germans: kameras otrā pusē”.
Pozdņakovs uzskata, ka Germana nopelns ir dzīves patiesības, cilvēcisko attiecību skaudrā reālisma ienešana kino. „Tas bija ļoti līdzīgi kā dokumentālajā kino, bet aiz tā visa slēpās sarežģīts režisora darbs – Germans savām filmām aktierus atlasīja ne jau pēc „aktieriskā” skaistuma,” saka Pozdņakovs, norādot, ka tādējādi dzima tā saucamā Ļeņingradas kino skola, savukārt Germana vecākā daiļrade ietekmēja daudzus Krievijas un ārzemju režisorus.
Režisora pazīstamāko darbu vidū ir filmas “20 dienas bez kara”, “Mans draugs Ivans Lapšins” un “Hrustaļov, mašīnu!”.
Komentāri (20)
mariam 21.02.2013. 09.10
Ar ko šī ziņa IR redakcijai šķiet tik nozīmīga?
4
ligakalnina > mariam 21.02.2013. 09.59
Ar to, ka viņš bija izcils mākslinieks, un viņam ir , pēc manām domām, vismaz trīs izcilas filmas.
Ja par krievu kino neintersējies, dabiski, vari to arī nezināt, varbūt, zini Zvajagincevu un Popogrebski, tie, manuprāt, daudz ko no viņa mācījušies.
0
Mairita Blūma > mariam 21.02.2013. 11.54
Droši vien, ka Jaunzeme-Grende pie tā vainīga.
0
dace_roze_lmt_lv > mariam 21.02.2013. 10.36
Saprotu Žorža rūgtumu, jo latviešiem pat tuvu nav līdzīga mēroga mākslinieka, un šāda apgaismība kaitētu latviešu politikai attiecībā pret Latvijas krieviem.
Jo latviešu politikai kaut kā ir jāattaisno diskriminācija pret krieviem, tāpēc valdošie latvieši izdomājuši Latvijas valsts nepārtrauktības principu un pārējās muļķības.
0
mariam > mariam 21.02.2013. 11.50
nevarētu teikt, ka man kāds īpašs rūgtums, jo šis vārds man neko īpaši neizteic, drīzāk neizpratne. Par krievu kino nudien īpaši neinteresējos un nezinu ne Dzera nosauktos režisorus, ne arī šo, ne viņa filmas. Ir taču salīdzinoši tik daudz labu filmu pasaulē. Un reku – http://en.wikipedia.org/wiki/Deaths_in_2013 – saraksts ar daudziem šomēnes mirušajiem, izbrīna tas, kāpēc IR tieši šo nelaiķi izvēlējušies par pieminēšanas vērtu, tāpēc arī tāds jautājums.
0
exotika19642 21.02.2013. 10.03
“Režisora pazīstamāko darbu vidū ir lentas” – vai tiešām latvieši tā runā un raksta? Ja citā protālā ko tādu ieraudzītu, nebrīnītos, bet šeit…
2
dace_roze_lmt_lv > exotika19642 21.02.2013. 10.07
Vismaz nav krievu valodā, lūk, par ko jums jāpriecājas, ka latvieši nav asimilējušies, atšķirībā no marijiešiem, eliešiem, amerikāņu indiāņiem un pārējām tautām.
0
Signija Aizpuriete > exotika19642 21.02.2013. 11.29
——-super_e-y-e Vismaz nav krievu valodā, lūk, par ko jums jāpriecājas,..
============================================================================= Jāpriecājās, ka ir bizness “Ceļu pārbaude”, ka vairs nenotiek tādas kā Germana filmā attēlotās “Pārbaudes uz ceļiem”:
“24 сентября 1944 г. рижские подпольщики: профессор Пауль Галиенекс и рабочий Олег Тихоновский – устроили засаду на шоссе Балдоне – Кекава и убили 30 чиновников оккупационной администрации.”
Антигерманское Сопротивление в Латвии в 1941 – 1945 гг.
http://www.runivers.ru/doc/d2.php?SECTION_ID=6952&PORTAL_ID=6363
0
dace_roze_lmt_lv 21.02.2013. 10.11
Viņa labākā filma droši vien “Ceļu pārbaude”, mazliet dīvaini skan latviešu valodā. Bet starp citu ideoloģiski šī filma atspoguļo Lindermana un Osipova uzskatus: ka nodevējs jeb vlasovietis nevar reabilitēties, kā tikai ar savu nāvi. Ja Germans dzīvotu Latvijā, viņš protams balsotu par SC.
http://www.youtube.com/watch?v=QPIX3KOox-Q&playnext=1&list=PL606C005F0AB30C3B&feature=results_video
Starp citu, tagadējas Krievijas filmas daudz labvēlīgāk atspoguļo vāciešus, jo prezidents Putins ir vācu kultūras cienītājs.
6
0
-3
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
@dace_roze_lmt_lv > dace_roze_lmt_lv 21.02.2013. 10.29
Padomju laikā to filmu azliedza tāpēc, ka tā bija pieskārusies tabu, jeb vlasoviešiem. Bet lai to filmu vispār kādreiz dabūtu kinoekrānos, Germanam protams vajadzēja ideoloģiski pareizi ievērot kopējo ideoloģisko koncepciju, tāpēc tās varonis beigu beigās arī iet bojā.
Tas ir līdzīgi, kā piemēram, mūsdienu Latvijā kāds mākslinieks iedomātos atveidot piemēram Latvijas krievu politisko kustību ar tās varoņiem. Protams, latviešu māksliniekam tad vajadzētu parādīt, ka, kaut krieviem, protams, ir taisnība, bet tomēr latviešiem taisnības vairāk, citādi tādu mākslinieku necienītu politiska elite un kaitētu tam māksliniekam, atsakot finansējumu, bet latviešu tauta šādu mākslinieku ienistu.
Tāpat arī Germanam, viņš parādīja, ka savā ziņā kaut kāda taisnība tam vlasovietim ir, bet nu tomēr sarkanarmiešiem vai partizāņiem taisnības vairāk.
0
dace_roze_lmt_lv > dace_roze_lmt_lv 21.02.2013. 10.37
Muļķības, ar kuram apsēsta tava galva, nevienu neinteresē. Pat netaisos lasīt.
0
Sandris Maziks > dace_roze_lmt_lv 21.02.2013. 10.59
super_e-y-e
Kur nu tev, kā viszemākam organismam, saprast tādus jēdzienu kā BRĪVĪBA?
http://ipvnews.org/2nd_column/images/military.jpg
0
Sandris Maziks > dace_roze_lmt_lv 21.02.2013. 10.31
super_e-y-e
Ģenerālis Vlasovs bija cīnītājs pret verdzību, ko krievs 1917. gadā atkal sev uzkrāva kaklā.
Starp citu, kaut kā nemaz nemanīju, ka bidlas, cilvēces pabiras, kas plaši svin visādus izdomātus svētkus un nebijušus notikumus, atzīmētu Aleksandra II verdzības izbeigšanas 152. gadadienu, kas bija 19. februārī.
0
Signija Aizpuriete > dace_roze_lmt_lv 21.02.2013. 11.44
—–
Nogurušais leģionārs uzsāka grēksūdzi:
“Mēsli visapkārt – visi ienaidnieki. Gan sarkanie, gan zilipelēkie… Kurelis, maita, padevās fričiem bez viena šāviena – glāba savu ādu. Vai tā mēs atdosim Latvijai brīvību? Rubenis gāja līdz galam, un esmu gatavs skūpstīt viņa zābakus… Bataljons saruka. Daudzi “piemeta pēdu”, saprata – neveiksies. Labi, ja palikām puse. No Abavas mežiem pārgājām uz Zlēkām. Vietējie saņēma ļoti sirsnīgi. Dzīvojam tā, it kā kara nemaz nebūtu… Atlīda “Sarkanās bultas” fufaiknieki, Staļina pakalpiņi. Strikti pateicām – nav pa ceļam. Pirms dažām dienām vācieši mūs aplenca. Skaidrs – gals klāt. Jaunais komandieris Briedis ieteica dalīties mazās grupās un laisties lapās… Mēs ar Andreju uz Sisi. Brūte šo gaidot. Gājām, gājām – dubļi, dzīvā elle. Pēkšņi Anrejs krita gar zemi. Vācu lodes nepaņēma. Dievs pažēloja. Neapraku – pietrūka spēka. Palika ceļa malā, meža vidū, debesīs skatoties, par līgavu domājot…”
Rihards Rubīns “Atmiņu refleksijas”
http://www.kurzemes-vards.lv/lv/laikraksts/numuri/1999/03/08/?page=2&q=rihards+rub%C4%ABns+kara+s%C4%81kums&start=&end=&p=8
0
ligakalnina > dace_roze_lmt_lv 21.02.2013. 10.17
Pilnīgākās muļķības, filmas pamatdoma bija pilnīgi cita, ka dažādi cilvēki bija abās pusēs,cilvēks, bieži vien, ir situācijas vergs, un viņam nav izvēle, un, ka “pareizā puse” un “nepareizā puse” ir relatīvi jēdzieni, tāpēc jau to filmu PSRS laikos aizliedza.
0