Cik maksā dzīvība?

Šausminos par mūsu AM un NBS reakciju par dronu Gaigalas ciemā. Bļin – cilvēkiem atņem naudu – esot drošībai vajadzīga, bet kad sākas uzbrukumi , tad mums paziņo, ka tie ir draudzīgi kaujas droni, jo redz nav upuri.

Ja sāktos reāli uzrbukumi – kur mukt, ko darīt, kur slepties – valdība , tik domā , kur vēl mūs apzagt, nevis kā Lietuvā – vismaz pieejamie baznīcu pagrabi un kapličas tiek apsekot, lai domātu, ka varbūt tur var patverties.

Nu ir drausmīgi tomēr redzēt to haosu un bezcerību, kas notiek valstī.

De facto stāsta – valsts – t.i. saeima atsakās pieņemt likumu pret korupciju, pret lielo pakalpojumu sniedzēju biznesa vienošanos augsto cenu uzturēšanai
– laikam šļesera partijas bļāvējsieva teica, ka tā būšot tad policejiska valsts – nu

peidodiet – klausos un domāju – nu kā krievijā – tik nav vēl mums savs putins , kaut gan brīžiem jau siliņa izsauc atraugas par putinu

nu drausmīgi – man cits nav ko teikt –
nu jā – visi gudrie, kuri spēja aizmukt no šīs valsts un kara draudiem

mūsu dzīvībām ir nulle cena. To pierāda šābrīža kaolīcija.
Man jau tā ir pensioju uzkrājumu ir nozagusi šī valsts sadarbībā ar zviedru bankām. Nu visīstākais koloniālisms – nabadzīgo un beztiesisko tautu aplaupīšana ar vietējo kolaborantu palīdzību un tagad vēl ņems nost nākotnes pensiju uzkrājumus.
Es saprotu , ka valstij ir izdevīgi, ka visi vecie un slimie, valsts varas nodzītie un izdzītie cilvēki nomirs pēc iespējas agrāk.

Bet tad tā arī ir skaidri un gaiši jāpasaka, ka šodienas Latvijas varas elites labklājība – tās milzigās algas un absolūtais beztiesiskums ir mūsu dzīvību un mūsu dzivju cenā. Punkts.