Apstiprina jauno Dombrovska valdību

Opozīcija paziņo, ka balsos pret

11.Saeima ar 57 balsīm par, pret balsojot 38 Saeimas deputātiem un nevienam neatturoties, otrdien apstiprināja jauno Valda Dombrovska (Vienotība) veidoto valdību.

Pēc vairāk nekā mēnesi ilgušām smagām sarunām par koalīcijas veidošanu otrdienas rītā Saeimā jaunās koalīcijas partneri parakstīja sadarbības līgumu un premjera Valda Dombrovska jaunās valdības deklarāciju.

Par jaunās koalīcijas veidošanu vienojušies 56 tautas kalpi – “Vienotības” 20 deputāti, 16 Zatlera reformu partijas (ZRP) deputāti, 14 deputāti no nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK, kā arī seši neatkarīgie deputāti, kuri pameta ZRP. Savukārt opozīcijā paliks 44 deputāti – 31 no “Saskaņas centra” (SC) un 13 no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), ziņo LETA.

Koalīcijas līgumu no “Vienotības” parakstīja Dombrovskis, Solvita Āboltiņa un Dzintars Zaķis, no ZRP – Valdis Zaters un Vjačeslavs Dombrovskis, no Nacionālās apvienības – Raivis Dzintars, Einārs Cilinskis, Gaidis Bērziņš, kā arī to parakstīja visi seši neatkarīgie deputāti. Savukārt valdības deklarāciju parakstīja viss iespējamais Ministru kabinets.

Pēc dokumenta parakstīšanas premjera amata kandidāts Valdis Dombrovskis norādīja, ka cer uz produktīvu un konstruktīvu darbu koalīcijā. Tagad nākamais solis ir Saeimas balsojums, un viņš cer uz pozitīvu parlamenta lēmumu, pēc kura valdībai šādā sastāvā tūlīt jāsāk strādāt.

“Darbu daudz, ieskriešanās perioda nav, jāsāk strādāt tūlīt,” teica premjera amata kandidāts.Lai nodrošinātu nepieciešamo deputātu balsu skaitu Saeimas sēdēs, ar frakciju vadītāju būs jāsaskaņo valdību veidojošo frakciju deputātu komandējumu grafiks koalīcijas sadarbības padomes sēdēs, teikts šodien parakstītajā un publiskotajā koalīcijas sadarbības līgumā.

Jaunais Ministru kabinets plāno ar savu labo piemēru rādīt vienotības paraugu, kas mazinās gan sabiedrības sašķeltību, gan plaisu starp varu un sabiedrību. Vēl koalīcijas partneri apņemas ievērot tādas vispārpieņemtās ētikas normas kā savstarpējā cieņa, uzticība, koleģialitāte un godprātības princips. Šīs normas tiks ievērotas arī pret pilsonisko sabiedrību, medijiem un politisko opozīciju.

Valdība uzņemsies solidāru atbildību par to, lai “Ministru kabineta lēmumi tiktu izsmeļoši, atklāti un racionāli pamatoti un argumentēti sabiedrībai un medijiem”. Sadarbības partneri arī uzņemsies atbildību par viņu izvirzīto ministru atbilstību augstākajiem profesionālajiem un morāles standartiem, kā arī uzticību labēji centriskas politikas ideāliem. Arī par valdības darba rezultātiem Ministru kabinetu veidojošie partneri uzņemas solidāru atbildību.

Tiks nodrošināts pēctecības princips, turpinot iepriekš veiksmīgi iesāktos darbus un īstenojot kopīgi apstiprinātās reformas.

Vienotas rīcības nodrošināšanai koalīcijas partneri plāno regulāri rīkot politisko partiju pārstāvju sanāksmes – sadarbības padomes sēdes, kurās piedalīsies Ministru prezidents, Saeimas priekšsēdētājs un pārstāvji no katras politiskās partijas un neatkarīgo deputātu grupas. Sadarbības padomes sēdēs izskatīs jautājumus, kas ir Saeimas vai Ministru kabineta kompetencē, kā arī tādus, kuru izskatīšanu sadarbības padomes sēdēs pieprasa Ministru prezidents vai kāds no sadarbības partneriem. Padomes lēmumiem būs politiski saistošs raksturs.

Šādas sēdes tiks sasauktas pirms valdības sēdēm, taču ne retāk kā vienu reizi nedēļā. Tikai pēc koalīcijas partiju vienprātības principa un, ņemot vērā iepriekš parakstīto vienošanos par reformu un tiesiskuma koalīcijas izveidi, Sadarbības padomē varēs izlemt jautājumus par grozījumiem Satversmē, par likumiem, kas skar valsts budžetu vai budžeta tiesības, grozījumiem Valsts valodas likumā un citos likumos, kas regulē valodas lietojumu, grozījumiem Pilsonības likumā, kā arī tādus likumu grozījumus, kas skar mācību valodu skolās, kuras īsteno programmas mazākumtautību valodās.

Koalīcijas partneri bez iepriekšējas saskaņošanas sadarbības padomē neiesniegs Saeimā likumprojektus, kas skar Valsts pamatbudžetu, speciālos budžetus vai budžeta tiesības, grozījumus Valsts valodas likumā un citos likumos, kas regulē valodas lietojumu, un tādus likumu grozījumus, kas skar mācību valodu skolās, kuras īsteno programmas mazākumtautību valodās, kā arī neatbalstīs šādus likumprojektus, ja tos iesniedz opozīcija.

Tāpat jaunā valdība neierosinās un neatbalstīs deputātu pieprasījumus, priekšlikumus par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai atsevišķiem tās locekļiem, kā arī opozīcijas ierosinātu Saeimas ārkārtas sēžu sasaukšanu, ja par to nav pieņemts atšķirīgs sadarbības padomes lēmums.

Dombrovskis: ārkārtas vēlēšanas vairs nav no zinātniskās fantastikas

“Redzot izveidojušos situāciju, baidos, ka vēl vienas ārkārtas vēlēšanas Latvijā tuvākajā laikā diemžēl vairs nav no zinātniskās fantastikas jomas,” otrdien uzrunājot Saeimas deputātus, uzsvēra premjera amatam nominētais Valdis Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka līdzšinējais koalīcijas veidošanas process parādījis, ka šī sasaukuma Saeima diemžēl ir vēl sašķeltāka nekā iepriekšējā, savukārt ieilgušie partiju manevri grauj vēlētāju uzticību Latvijas politiskajai sistēmai.

“Politiskā nestabilitāte ir drauds arī mūsu valsts veiksmīgai izejai no krīzes un tālākai ekonomiskai attīstībai. Redzot izveidojušos situāciju, baidos, ka vēl vienas ārkārtas vēlēšanas Latvijā tuvākajā laikā diemžēl vairs nav no zinātniskās fantastikas jomas. Attiecīgi – uz šo koalīciju gulstas nopietna atbildība par politiskās stabilitātes nodrošināšanu, par prognozējamu un konstruktīvu darbu,” sacīja Dombrovskis.

Dombrovskis arī norādīja, ka šī būs ceturtā valdība, kurā viņam ir tas gods strādāt, un trešā, kuras veidošana uzticēta viņam personīgi. Kā partijas deleģētam sarunvedim viņam ir nācies piedalīties arī citu valdību veidošanas sarunās.

“Jāatzīst, ka tik sarežģītu un pavērsieniem bagātu valdības veidošanas procesu piedzīvoju pirmoreiz. Un vainīgas pie tā, manuprāt, ir ne tikai visapkārt savilktās sarkanās un visādas citādas redzamas un neredzamas līnijas, bet arī partiju nereti neelastīgās pozīcijas dažādos jautājumos. Tomēr gribētu atgādināt, ka politika ir kompromisu māksla. Īpaši tas attiecas uz tādām parlamentārām demokrātijām, kāda ir Latvija,” sacīja Dombrovskis.

Uzrunā viņš uzsvēra, ka ir oktobra beigas un tuvojas šī budžeta gada noslēgums, tāpēc nekavējoties jāķeras klāt pie nākamā gada budžeta projekta. Budžeta pieņemšana nebūs viegla, ņemot vērā to, ka šis būs pēc kārtas jau trešais budžets, kurā tiek veikta fiskālā konsolidācija.

“Konsolidācijas apjoms būs atkarīgs gan no situācijas Eiropā un pasaulē, gan mūsu sarunām ar aizdevējiem attiecībā uz konkrētām ieņēmumu un izdevumu pozīcijām. Diemžēl redzams, ka situācija eirozonā attīstās nelabvēlīgā virzienā. To parāda arī Eiropadomes ārkārtas sēžu biežums – svētdien ārkārtas Eiropadome, rīt ārkārtas Eiropadome. Darba kārtība – banku sektora kapitāla pietiekamības nodrošināšana, Eiropas finanšu stabilizācijas instrumenta apjoma palielināšana, Grieķijas defolts un tā seku mazināšana citās eirozonas problēmvalstīs,” sacīja Dombrovskis.

“Saprotams, ka tāds ārējais ekonomiskais fons atstāj negatīvu ietekmi arī uz Latviju. Budžeta process solās būt sarežģīts, tādēļ nepieciešams ieplānot laiku kvalitatīvām debatēm,” uzsvēra premjera kandidāts.

Viņš arī norādīja, ka šogad mums ir sekmīgi jānoslēdz starptautiskā aizdevuma programma.

SC kritizē jauno valdības deklarāciju

Bez “Saskaņas centra” (SC) balsīm nebūs iespējams veikt nozīmīgas reformas un koalīcija nenostrādās trīs gadus, turklāt 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanu uzvarētāja SC atstāšana ārpus valdības rada ekstrēmisma riskus, SC Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins uzsvēra debatēs pirms balsojuma par jauno Valda Dombrovska (“Vienotība”) valdību, vēsta BNS.

“Bez mūsu balsīm nav iespējams veikt nekādas nozīmīgas reformas valstī,” sacīja Agešins.

Viņš atgādināja, ka SC saņēma vislielāko mandātu skaitu parlamentā ārkārtas vēlēšanās un bez SC koalīcija nevarēs nostrādāt turpmākos trīs gadus. Agešins arī atgādināja, ka “Vienotība” un Zatlera Reformu partija pirms vēlēšanām nebija pret sadarbību ar SC, kā arī Valsts prezidents ir norādījis, ka vēlas pēc iespējas plašāku koalīciju.

“”Saskaņas centrs” saņēma vislielāko balsu skaitu valstī, vislielāko mandātu skaitu parlamentā, un topošā koalīcija nevarēs nostrādāt turpmākos trīs gadus, jo tiek veidota, ignorējot 28% vēlētāju intereses. Šāda situācija nav pieņemama, jo apdraud demokrātiju Latvijā, padara valsti atvērtu ekstrēmisma un nestabilitātes riskiem,” sacīja Agešins.

Savukārt SC deputāts Boriss Cilēvičs norādīja, ka jauno koalīciju varētu dēvēt par zaudēto iespēju koalīciju.

“Šo koalīciju var nosaukt par zaudēto iespēju koalīciju – jūs palaidāt garām iespēju konsolidēt nevis budžetu, bet Latvijas tautu,” uzsvēra Cilēvičs.

Sergejs Mirksnis atgādināja ZRP līdera Valda Zatlera teikto valdības veidošanas laikā, ka tikai ar tankim varētu mainīt partijas valdes lēmumu veidot koalīciju ar SC.

“Cienījamais Zatlera kungs pēdējā laikā demonstrē kristietības pacietību, liekot priekšā otru vaigu “Vienotībai” un savas partijas šķeltniekiem. Ja jau tanki nevarēja apturēt Zatlera kungu no sadarbības ar “Saskaņas centru”, kādiem tad jābūt ieročiem, lai apturētu viņa sadarbību ar “Vienotību”? Laikam jau kodolieročiem,” viņš ironizēja.