Siliņa nepiedāvā «sāpīgās reformas», bet konkrētu problēmu risināšanu
Jaunajai Vienotībai pienākusi patiesības stunda. Visa atbildība par jauno Evikas Siliņas valdību gulstas uz tās pleciem. Nevarēs atrunāties, ka mēs jau gribējām, bet, redz, mums neļāva.
JV ir astoņi no 15 ministriem, reti redzēts pārsvars. Rihards Kozlovskis vada iekšlietu, Hosams Abu Meri veselības un Anda Čakša izglītības resoru — visi no JV. Tās ir pēc naudas izslāpušas jomas, par kurām atbildīgie nevarēs sūdzēties, ka konkurējoša partija viņiem nedod prasīto, jo arī Finanšu ministrija ir JV rokās.
Ušakova vadībā Rīga sāka aizvien vairāk atpalikt no Tallinas un Viļņas, nopietni kaitējot arī Latvijas kopējai attīstībai, taču Nils vienmēr varēja taisnoties, ka valdība to tik vien dara, kā cenšas paklupināt opozīcijā esošās Saskaņas vadīto domi. Tagad arī Rīgas mērs Vilnis Ķirsis ir no Jaunās Vienotības, un būtu grūti izskaidrot, kāpēc reģiona metropoles izaugsme nākamajos gados neuzņem apgriezienus.
Arī Rīgas pilī sež prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš ilgus gadus bijis JV biedrs un ievēlēts ar partijas gādību. Šobrīd viņš gan cenšas ieturēt taktisku distanci un regulāri pakrata JV virzienā ar pirkstu, tomēr nopietni salekties nav ne prezidenta, ne partijas interesēs. Grūti iedomāties, ka kādā fundamentāli svarīgā jautājumā viņi saietu ragos.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.