ZZS norakstījusi Lembergu?

Sabiedrotie novēršas, liecinieki mirst; pēdējā cerība — Saskaņas centrs

Droši vien nepatīkamākais jautājums Aivaram Lembergam svētdien TV3 rīkotajās partiju premjerministra amata kandidātu debatēs bija par politisko sabiedroto atbalsta mazināšanos un vai viņam nav bažu, ka paliek viens. Autoritāriem valdnieciņiem padoto šaubas par viņu autoritāti ir nāvējošas viņu varai.

Lembergs atbildēja, piesaukdams sabiedriskās domas aptaujas, taču jautājums bija par viņa «sabiedrotajiem». Proti, par tiem politiķiem, kuri vienmēr bijuši atkarīgi no viņa labvēlības un allaž pildījuši viņa gribu, bet nupat jau pat publiski apšauba viņa piemērotību amatiem.

Vieni novēršas, citi mirst

«Jāsaka, nodaļās mazinās atbalsts Aivaram Lembergam kā premjera kandidātam,» Zaļo un Zemnieku savienības priekšsēdētājs Raimonds Vējonis atzina diskusijā ar Valdi Zatleru žurnālā “Ir”. Un paskaidroja, ka «protams, šeit ir jautājums par tiesvedībām». Kaut gan cilvēks nav vainīgs, kamēr nav notiesāts, «no ētiskās puses tas varbūt nav īsti labi», ka smagos kriminālnoziegumos apsūdzētais Lembergs ir ZZS premjerministra kandidāts, uzskata apvienības priekšsēdētājs.

Arī bijušais ZZS Saeimas frakcijas deputāts, tagad Valsts prezidents Andris Bērziņš ir pateicis, ka par valdības vadītāju nevarētu kļūt cilvēks, kas apsūdzēts smagos nodarījumos pret valsti, un ka premjerministra atmata kandidātam būtu jābūt tādai pašai tiesībsargājošo iestāžu apstiprinātai reputācijai, kāda tiek prasīta no Valsts prezidenta amata pretendentiem.

Kāda reputācija Lembergam ir Ģenerālprokuratūras, Satversmes aizsardzības biroja vai KNAB ieskatā, varam uzminēt. Taču varam arī izlasīt, turklāt ne tikai prokuratūras pret viņu jau celtajās apsūdzībās vien.

WikiLeaks nupat publicētajos ASV vēstniecības ziņojumos no Rīgas ir pieminētas arī ģenerālprokurora Jāņa Maizīša aizdomas, ka varētu nebūt bijusi nejaušība par Lemberga kasieri dēvētā Laimoņa Junkera nāve Paragvajā 2009.gadā uzreiz pēc tam, kad viņš bija piekritis liecināt pret Lembergu. Turklāt Lemberga lietā tā bijusi jau trešā liecinieka nāve.

Šādas aizdomas varētu pat tiem, kuriem Lembergs šķiet «labs saimnieks», likt padomāt par robežām, līdz kurām ir vērts atbalstīt viņa «saimniekošanu», pat ja «dalās ar citiem». Vai tiešām, kamēr nav notiesāts, viss ir kārtībā, kaut gan liecinieki viens pēc otra mirst?

Apkārt nodevēji vien

Lembergs svētdien diskusijā raudzīja atrunāties, demagoģiski nonievādams citus. Par Vējoni – ka partijas valdē sēdējis viņam blakus un neesot bildis ne vārda, vai gribētu būt premjerministra kandidāts (patiesībā Vējonis bija viens no trim apvienības apspriestajiem iespējamajiem kandidātiem). Par Maizīti – ka esot slikts profesionālis. Par prezidentu Bērziņu – ka nemaz arī neesot ZZS biedrs, turklāt viņa ārlietu padomnieks «nodarbojas ar dzimtenes nodevību». Taču ar savu lamāšanos tikai uzskatāmi apstiprināja vaicāto, ka viņam arvien mazāk sabiedroto.

Lembergam mazākas izredzes kļūt par Latvijas premjerministru nekā Grinčam vai Harijam Poteram. ZZS ļaudis to saprot. Bija cerējuši, ka vismaz šajā reizē Lembergs piekritīs pats kandidēt, taču viņš trešajās vēlēšanās pēc kārtas nobijās un izlēma jau trešo reizi uzdoties par fiktīvu «premjerministra kandidātu».

Tomēr, pirmkārt, «sadarbības» gados ZZS vadoņi ir kļuvuši no viņa pārāk atkarīgi, lai atklāti atteiktu. Otrkārt, daļa sabiedrības viņa publiskās ākstības arvien pieņem labvēlīgi, tāpēc Lembergs pagaidām vēl ir «politisks resurss». Treškārt, ZZS jau nekā cita īsti nav, ko piedāvāt vēlētājiem, bet cerības uzpirkt pensionārus nogriezis it kā «savējais» prezidents Bērziņš, atteikdamies likt Saeimas darba kārtībā ZZS un SC uztieptos priekšlikumus par pensijām.

Paralēlais Lembergs

Visa ZZS priekšvēlēšanu kampaņa tik un tā ir par «pensijām» (tāpat kā Saskaņas centram). Tomēr, izejot cauri ZZS reklāmām televīzijā, presē un radio (paldies TNS Latvia, ka vāc vienkop visu partiju reklāmas), nevar nepamanīt, cik uzkrītoši tajās nav Lemberga. ZZS ministri slavē paši sevi, ka esot «stāvējuši kā mūris» un «nosargājuši jūsu pensijas» (un katrs vēl kaut ko – dzeramo ūdeni, mežu, zemi, subsīdijas zemniekiem, latviskos tikumus), bet savu «premjerministra kandidātu» nepiemin.

Ja Lembergs vismaz uzreiz pirms izvirzīšanas par fiktīvo kandidātu aicināja visus, kuri vēlas viņu par premjerministru, balsot par ZZS, tad ZZS it nebūt neaicina savus vēlētājus balsot par Lembergu. Tiesa, viņam sava kampaņa – paša apmaksātu «interviju» sērija televīzijā. Aizkadra sievietes balss vai anonīma jaunekļa pakausis kadrā lūdz košos uzvalkos tērpto vīriņu «komentēt» to un šito, un Lembergs tad gari vārās – arī par pensijām, taču lielākoties atkal par saviem ienaidniekiem. Nav gluži labākā reklāma partijai, kura savās reklāmās sola dzīvot «zaļi».

Lembergs nav spējīgs vadīt neko lielāku par pašvaldību, kur var personiski izdīdīt katru padoto. Bet nupat viņš jau pat savai kabatas partijai kļūst par nepatīkamu apgrūtinājumu. Tiem, kuri gribētu Lembergu par valdības vadītāju, būtu jābalso nevis par ZZS, bet gan par Saskaņas centru. Abu šo partiju veidota valdība ir Lemberga pēdējā cerība saglabāt ietekmi Latvijas politikā. Taču pat tādā valdībā viņš nebūtu premjerministrs.