Venēcijas Biennālē Latvijas ekspozīcijā ir četras luminiscējošā krāsā veidotas gleznas
Itālijā prestižākās un senākās pasaules vizuālās mākslas skatē Venēcijas biennāle 2.jūnijā atklāta Latvijas ekspozīcija ar Kristaps Ģelža izstādi “Mākslīgais miers”.
Izstādes atklāšanā Albricī pils (Palazzo Albrizzi) pagalmā piedalījās ap 100 cilvēku, tai skaitā kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (“Vienotība”), pils īpašniece Navija Kapello, Latvijas Nacionālā Mākslas Muzeja direktore Māra Lāce, mākslas vēsturniece Laima Slava, mākslas mecenāts Jānis Zuzāns, kā arī mākslas kritiķe un bijusī kultūras ministre Helēna Demakova.
Ekspozīcijā ir izstādītas četras Kristapa Ģelža gleznas, kas krāsotas luminiscējošā krāsā un izvietotas Albrizzī pils telpās.
Savā uzrunā Kristaps Ģelzis sacīja, ka šie darbi ir “venēciskāki” – maigāki un vieglāki – nekā viņš bija ieskicējis Rīgā. Iemesls tam bijusi Venēcijas noskaņa, kas uz labo pusi mainījusi viņa uztveri. Ģelzim ir svarīgi dot iespēju radīt telpu, kura iniciē apmeklētājam domāšanu. Mākslinieks atzina, ka šobrīd pēc izstādes atklāšanas jūtoties kā sportists, kurš beidzis distanci, saķēris ceļus un mēģina ilgi atelpoties.
Kā izteicās mākslas vēsturniece Laima Slava, šī noteikti ir tāda ekspozīcija, kāda līdz šim Latvijai nav bijusi, jo Latvija nav uzdrošinājusies biennālē iet ar glezniecību. Vienmēr ir bijusi doma, ka Latvijai ir jārāda jaunie mēdiji ir jārāda māksla, kas ir aktuāla, taču šoreiz Latvija piedalās ar Kristapa Ģelža gleznām.
“No mana skatu punkta ļoti iespējams, ka Kristapa Ģelža ekspozīcija būs tā, kuru atkal ieraudzīs un kas varētu aiziet tālāk pasaulē tieši tāpēc, ka šajā iestādē ir glezniecības tradīcija jaunā veidolā,” sacīja Slava. “Ģelzis savu skatu ielicis modernisma interjerā, kas ir pilnīgi negaidīti Venēcijai. Mēs parasti gaidām, ka būs vecas sienas, sabrukuši mūri un pa vidu māksla, taču šoreiz telpa ir pārveidota, izejot no viņa koncepcijas,” pauda mākslas vēsturniece.
Bijusī kultūras ministre un mākslas kritiķe Helēna Demakova uzskata, ka Kristaps Ģelzis ir spējīgāks par pusi Eiropas mākslinieku. Ja Latvijai būtu nedaudz vairāk līdzekļu un varētu izstādi izstādīt desmitreiz lielākās telpās, Latvija ar Kristapu Ģelzi būtu pasaulslaveni. Tomēr arī šajās mazajās telpās Ģelža talantu jūt. Viņa uzskata, ka mākslinieka darbos izmantotā metafizika, kas pašlaik nav moderna, bet pēc desmit gadiem par tādu varētu kļūt, rada iespējas Ģelzim pēc desmit gadiem kļūt pasaules slavenam.
Nacionālā Mākslas muzeja direktore Māra Lāce norādīja uz Ģelža idejas piemērotību šī gada biennāles pamatidejai: “Es bija tā, kura balsoja par Kristapa Ģelža dalību Venēcijas biennālē, jo biju pārliecināta, ka rezultāts būs ļoti labs. Ģelža piedāvājums ļoti labi sasaucās ar 54.Venēcijas Biennāles pamatideju – “IlumiNations”*. Un, nenoliedzami, tas, ko es šeit redzu, mani ļoti gandarī, ir ļoti liels gaišums un, ja tā var teikt, sakārtotība,” sacīja Lāce.
Ģelzis gada pirmajā pusē saņēmis Purvīša balvu un laikraksta “Diena” gada balvu kultūrā. Mākslinieka izstāde Venēcijā būs skatāma līdz novembra beigām.
*iluminācija
Komentāri (32)