Referendumi izmaksātu ap 5 miljoniem latu

Iespējas ietaupīt ir tikai, vienlaicīgi vācot parakstus, tomēr tam ir arī negatīvā puse. Lēmumu pieņems CVK

Ja referendumu rosinātājiem par latviešu valodu skolās un pabalstu izmaksu ierobežojumu atcelšanu 2013. un 2014.gadā izdosies savākt vajadzīgo parakstu skaitu, tad divi referendumi šogad Latvijai varētu izmaksāt kopumā aptuveni piecus miljonus latu, Ir.lv atzina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars.

Kā skaidroja Cimdars, parakstu vākšana par Satversmes grozījumiem, ko rosinājusi apvienība “Visu Latvijai!”- “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, izmaksās aptuveni 500 000 latu, daļa no šīs summas būtu nepieciešama jau aprīļa beigās.

Tiklīdz CVK no Rīgas pils būs saņēmusi prezidenta lēmumu par pabalstu “iesaldēšanas” likumprojektu apturēšanu CVK lems par to, vai parakstu vākšana organizējama arī vienās telpās. Proti, likumā noteiktie termiņi parakstu vākšanas organizēšanai sakrīt ar laiku, kad CVK jau organizē parakstu vākšanu par Satversmes grozījumiem. CVK locekļiem būs jāizlemj, vai šīs parakstu vākšanas notiek vienlaicīgi arī vienās un tajās pašās telpās, to darot vieniem un tiem pašiem CVK darbiniekiem. Kā viens no iemesliem, kādēļ parakstu vākšanam tomēr būtu jānotiek atsevišķi, minēts fakts, ka kopā tās varētu veicināt viena otrai pozitīvu rezultātu. Proti, cilvēki, kas atnākuši parakstīties par valsts valodu skolās, pie viena parakstītos arī par pabalstu ierobežojumu atcelšanu vai otrādi. Savukārt citos apstākļos šie cilvēki šajā jautājumā nebūtu pauduši viedokli.

“Šobrīd esmu dzirdējis viedokļus gan par savienošanu, gan pret, ” sacīja Cimdars, norādot, ka šis jautājums jāizlemj CVK locekļiem.

Gadījumā, ja parakstu vākšana pabalstu jautājumā notiks tomēr citās telpās, tad tas dubulto izmaksas. Ja viena parakstu vākšana izmaksā aptuveni 500 000, tad divas – tuvu miljonam, atzina Cimdars.

Pēc viņa teiktā, abas parakstu vākšanas gan atšķirsies vienā ziņā – proti, parakstu vākšanas rezultātu apkopošanā. Visi paraksti par Satversmes grozījumiem tiks ievadīti datu bāzē, lai salīdzinātu, vai daļa no šiem cilvēkiem jau nav parakstījusies sākotnējā parakstu vākšanā, ko organizēja VL- TB/LNNK. (bija nepieciešams savākt vismaz 10 000 parakstus) Līdz ar to šīs parakstu vākšanas rezultāti varētu būt zināmi vien jūnija beigās, savukārt pabalstu “iesaldēšanas” likumu jautājumos rezultāts varētu būt zināms ierastajā kārtībā – drīz pēc parakstu vākšanas noslēgšanās.

Cimdars atzina, ka “ietaupīt” uz referendumiem iespējams vien šajā parakstu vākšanas procesā. Ja likumi būtiski nemainās un abiem referendumiem tiek savākts nepieciešamsi parakstu skaits, tad referendumus nav iespējams rīkot vienā dienā, līdz ar to tie izmaksā vēl papildus aptuveni divus miljonus latu katrs. Līdz ar to kopējaš referendumu izmaksas šogad būtu ap pieciem miljoniem.

Finanšu ministrijā Ir.lv noskaidroja, ka referendumu izmaksas, visticamāk, nāktos segt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Šādam mērķim šogad rezervēri kopumā 13,5 miljoni lati, bet 342 000 no tiem jau iztērēti. Tiesa, pērn Latvija ievērojami pārtērēja šim mērķim atvēlēto naudu, uz deficīta rēķina sedzot dažādas izmaksas. Nav izslēgts, ka tas notiks arī šogad.