Zatlers: Fukušimā notikušais nebija kodolspēkstacijas vaina, bet gan dabas katastrofa
Valsts prezidents Valdis Zatlers mudinājis Eiropā neradīt bailes no kodolenerģijas saistībā ar krīzi Fukušimas atomelektrostacijā Japānā, vēstī LETA.
“Mums ir jāiepauzē. Vienmēr ir bijušas diskusijas – vai tas ir videi draudzīgi, vai tas ir droši? Pēdējo 25 gadu laikā notikušas trīs katastrofas – Trīmailailendā, Černobiļā un tagad Fukušimā. Ir nepieciešami 20 līdz 25 gadi, lai sabiedrība atkoptos no šāda veida bailēm. Tādēļ es vēlētos aicināt neradīt bailes, īpaši, ņemot vērā, ka mēs atrodamies tik tālu no Japānas,” intervijā tīmekļa medijam “EUobserver” sacīja Zatlers, kurš savulaik pats piedalījies Černobiļas katastrofas seku likvidēšanas darbos.
Viņš arī kritizēja Eiropas Komisijas izvēlēto apzīmējumu “stresa testi” attiecībā uz Eiropas kodolspēkstaciju drošības pārbaudēm, kas tika ierosinātas, reaģējot uz notikumiem Japānā. “”Stresa tests” nav pareizais termins. Tā ir cita veida testēšana, kas jāveic inženieriem. Tas ir vajadzīgs arī tāpēc, lai sniegtu informāciju sabiedrībai un atklātu iespējamos defektus,” skaidro Zatlers. “Es domāju, ka arī Krievija veiks pārbaudes, kā to darīja Ķīna. Tā ir globāla tendence un patiesībā ļoti labs signāls.”
Vienlaikus viņš ir pateicīgs Japānai par spēju saglabāt kontroli un labo sagatavotības līmeni. “Es patiesi apbrīnoju to, ko paveikuši japāņi. Viņi saglabāja kontroli pār situāciju un bija ļoti labi sagatavojušies. Katastrofa varēja būt daudz lielāka. Mums ir jāpasaka liels paldies japāņiem,” uzskata Latvijas prezidents. “Tā nebija kodolspēkstacijas vaina, bet gan dabas katastrofa. Mums ir jāuzticas gan sev, gan japāņiem un jākoncentrē uzmanība uz dabas katastrofu, jo problēmas ir daudz sarežģītākas – pārtikas, dzeramā ūdens un elektroenerģijas, kā arī mājokļu trūkums.”
Intervijā Zatlers dalījies atmiņās par piedzīvoto, novēršot Černobiļas atomelektrostacijas avārijas sekas.
Jau 2010.gada decembrī Zatlers atzina, ka piedzīvotais Černobiļā atstās iespaidu uz viņa lēmumiem par atomenerģijas izmantošanu. Prezidents toreiz teica, ka neiebilst pret atomenerģijas izmantošanu Baltijas reģionā un “atbalsta Baltijas valstu kopīgās atomelektrostacijas projektu, taču vēlas, lai tā būtu droši uzbūvēta un nevarētu atkārtoties Černobiļas notikumi”.
“Man ir bijusi privilēģija Černobiļā būt divas reizes – kad piedalījos Černobiļas katastrofas novēršanā un vēlāk arī pēc šī notikuma,” sacīja Zatlers. Viņš norādīja, ka ļoti daudz ir izdarīts, lai novērstu katastrofas sekas, taču jāpievērš uzmanība cēloņiem, kuri ir jānovērš.
Komentāri (45)
Juris Millers 27.03.2011. 20.42
Malacis Zatlers. Tā murgainā un pilnīgi nepamatotā cilvēku paniku par ātomelektrostacijām jau ir apnikusi. Daudz vairāk cilvēku ir nogalināti HES dambjiem pārraujoties un no ogļu TEC kaitīgajiem izmešiem nekā no visām AES avārijām. Turklāt ar jaunajiem AES dizainiem ir iespējams izveidot vēl daudz drošākas sistēmas, lai varētu aizvietot vecās AES un arī vecās TEC, lai pārstātu piesārņot gaisu ar to dūmiem.
6
Juris Millers > Juris Millers 28.03.2011. 21.28
LOL, es jau padalījos, pāris komentus augstāk …
0
kaka > Juris Millers 27.03.2011. 23.08
Nē nu paldies par ķīmisko elementu izklāstu un iepazīstināšanu ar to sadalīšanās ilgumu. Man ir pilnīgi vienalga, cik katrs no tiem ātri sadalās un izzūd, jo, kā norāda Černobiļas AES ģenerāldirektors, tad to zemi izmanot nevarēs vairākus desmitus tūkstošu gadu. Līdz ar to viena joda sabrukšana pēc 8 dienām tur nelīdz.
Es vērsu uzmanību, ka valstij, kurā nav bijusi AES par vienas katastrofas sekām (kas notika pirms 25 gadiem!) maksā vēl joprojām pabalstus vairākiem tūkstošiem cilvēku par (radīto kaitējumu veselībai utt). Valstij ikgadu tas izmaksā miljonus (dažus, bet tomēr). Un tas attiecībā uz Latviju tikai.
Šis ir paskaidrojums Taviem absurdajiem HES, TEC un AES katastrofu seku salīdzinājumam un secinājumam.
Un tas cietēju skaits ir lielāks, ja pieskaita klāt citas valstis – jo īpaši Ukrainu, kur tas viss notika.
Pieņemot, ka AES mūžs ir ap 40 – 50 gadiem. Tās sāka būvēt pēc 20.gs piecdesmitajiem gadiem. Kas nozīmē, ka drīz lētā enerģija varētu likt par sevi manīt tādā izpratnē, ka būtu nepieciešams ļoti lielus līdzekļus veltīt atrkitumu uzglabāšanai. Līdz ar to tāds prieks, kas vairs neražos lēto enerģiju, izmaksās ļoti daudz ļoti tālā nākotnē.
0
aguslens > Juris Millers 28.03.2011. 21.16
Cik saprotu, tad aigarius ir eksperts zinātnes saprašanā. Varbūt padalīsies ar tumšajām tautas masām?
0
kaka > Juris Millers 27.03.2011. 22.32
Pilnībā saprotot, ka nevar tikai iebilst pret AES ražoto enerģiju un ka enerģija ir ļoti nepieciešama tomēr:
Ne jau pēc bojāgājušo skaita var noteikt to, kurš no enerģijas ražošanas veidiem ir pats bīstamākais.
Tāpēc Tev es ieteiktu saprast, ka pārraujot HES dambi jau tūlīt pēc avārijas var sākt atjaunot iepriekšējo stāvokli. AES katastrofas gadījumā tā zeme vairs nekad nevienam nav lietojama. Ar nekad saprotams – nemūžam!
Vai vispār zini, cik Latvijai tāda Černobiļa izmaksā? Vai vispār zini, ka Latvijā cietošo skaits ir tūkstošos, kas katru mēnesi saņem pabalstus? Vai šādas sekas būtu tiem, kas strādā dambja pārrāvuma gadījumā?
0
Juris Millers > Juris Millers 27.03.2011. 22.46
Zemes izmantojamība un arī ctas sekas ir ļoti stipri atkarīgas no tā kāds elements un kādos daudzumos ir izmests. Ja ir izmests joda izotops, tad viņām pussabrukšanas periods ir 8 dienas, tas nozīmē, ka pat ja tiek izmestas daudzas tonnas, pēc pāris mēnešiem var jau droši atgriezties. Ja tas ir cēzijs, tad ir smagāk, jo pussabrukšanas periods ir 30 gadi, un ja izdalās ļoti daudz cēzija, tad var būt nepatikšanas pat gadsimtu. Pārējās vielas ir vai nu inertas gāzes, kas near ko nereaģē un tāpēc nav bīstamas vai arī sabrūk dažu minūšu laikā.
Černobiļa bija un vēl joprojām ir ļoti radioaktīva jo tur papildus daudzām tonnām ar cēžiju no reaktora ar sprādzienu un ar augstas temperatūras degšanu tikai izmests arī pats urāns. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc zeme ap to reaktoru nebūs lietojama ilgu laiku.
Lietojot pašlaik strādājošos reaktorus, jauno tipu urāna reaktorus un eksperimentālos torija reaktorus tādu katastrofu iespēja vienkārši nepastāv.
Pat Fukušimā, lai notiktu nopietna nelaime vajadzēja pasaules vēsturē 5to spēcīgāko zemestrīci (kas starp citu reaktoru nesabojāja) un vēl tam klāt vienu no spēcīgākājiem cunami pasaules vēsturē, kas nāca tiešā trāpījumā uz AES no ļoti tuva attāluma.
0
Juris Millers > Juris Millers 27.03.2011. 23.12
Nu ja negrib saprast zinātni, tad atliek vien no tās baidīties.
0
Māris Engers 28.03.2011. 01.02
godīgi sakot, negaidīti prātīgs viedoklis no Zatlera. protams, ka vieglāk būtu populistiski pakļauties histērijai.
0
Jānis Lizdiks 28.03.2011. 10.00
nāves gadījumu skaits uz teravatu iztrādātās enerģijas:
ogles 161
nafta 36
biodegviela 12
kūdra 12
dabasgāze 4
saules enerģija 0.44
vēja 0.15
hidroenerģija 0.10
atomenerģija 0.04
http://nextbigfuture.com/2011/03/deaths-per-twh-by-energy-source.html
2
+3
-3
Atbildēt
+6
-3
Atbildēt
@austrisv > Jānis Lizdiks 28.03.2011. 10.54
Galvenais, kā to konstatē? Vai pēc radiācijas visus mbojā gājušos vispār konstatēs, kā no radiācijas gājušus bojā vai no gripas, vai no pārēšanās radioaktīvās zivis, vai kā citādi?
Kā zināms, tad tikai žurkas izdzīvo pie paaugstinātas radiācijas! tad ko- ēdīs tie izdzīvojušie žurkas, vai tas būs otrādi?
0
lindapastare > Jānis Lizdiks 28.03.2011. 11.33
Te nav arī minēts, cik miruši no ogļu TEC dūmu saelpošanās izraisītām veselības problēmām vai ar naftu saistītu militāru konfliktu laikā bojāgājušos… Tad tie skaitļi vēl vairāk nosliektos par labu AES.
0