Iekustējušies

Iekustējušies Krievu šovinisti vāks parakstus "otrajai valsts valodai"

Jaunnedēļ Latvijas krievu šovinistu grupa, kas speciāli šim nolūkam izveidojusi organizāciju "Dzimtā valoda" (ar to sabiedrojusies jauniešu kustība "Vienoti Latvijai") sāks parakstu vākšanu referendumam, kurā tiks prasīts noteikt krievu valodai otrās valsts valodas statusu. Ar visām no tā izrietošajām praktiskajām sekām – atgriešanos stāvoklī, kāds tas bija Padomju Latvijā, kurā gan, tāpat, kā pārējā PSRS teritorijā, oficiāli nebija valsts valodas, bija "starpnacionālās saziņas valoda". Kas atceras tos laikus, atceras arī, ko tas nozīmēja ikdienas dzīvē un arī "svētku reizēs".

Kā redzams, nav līdz galam izlaidusi garu pirms divdesmit gadiem visai izplatītā nostādne, ka "viņi (latvieši) taču visi runā krieviski, lai turpina". Vai vismaz ilūzija, ka tā varētu izrādīties mazāk vai vairāk dzīvotspējīga mūsdienās. Var jau pieteikt ne tikai parakstu, bet arī pirkstu nospiedumu vākšanas kampaņu.

Kā sabiedrībā puslīdz pazīstamus iniciatīvas virzītājus varam minēt Vladimiru Lindermanu (pašlaik – "13.janvāra kustības" vadonis), paša vārdā nosauktās partijas līderi Jevgeņiju Osipovu un ekonomistu (?) Aleksandru Gapoņenko. Nekad nav gadījies dzirdēt, ka kāds no minētajiem personāžiem runātu latviski. Lindermanim allažiņ piemitusi nosliece uz teoretizēšanu (līdz šim – augļus nenesošu), arī pašlaik viņam viss ir skaidrs: "Nebūs nekādas nacionālās saprašanās, iekams nacionālisti nepārliecināsies par mūsu garīgo spēku. Bet, kad pārliecināsies, būs gan sapratne, gan dialogs. Tā ir iekārtota dzīve: cilvēki ciena rakstura stingrību." Tāds nu reiz ir politiski pusslīkušo liktenis – ķerties pie salmiņa, ja tāds parādās.

Jāteic, ka šajā reizē (atšķirībā no minēto ļautiņu janvārī izplatītā idiotiskā aicinājuma nepilsoņiem nemaksāt nodokļus) krievu šovinistiem palīdzīgu plecu pielika apvienība "Visu Latvijai" ar savu pilnīgi nelaikā un nevietā (Latvijā palēnām, tomēr veidojas politiskā nācija) nākušo prasību (arī grib referendumu) mācības valsts finansētajās skolās noturēt tikai valsts valodā.

Viss šis "uz cīņu mosties, krievu ļaudis" nebūtu īpašas pieminēšanas vērts (tāpat kārtējo reizi sanāks tikai – liela brēka, maza villa), ja vien to nevarētu vērtēt, kā "pirmo zvanu" Saeimā nopietni pārstāvētajai apvienībai "Saskaņas centrs" (SC). SC Saeimas vēlēšanās tika pie 29 vietām, un tas ir viņu varēšanas kalngals. Ja nenotiks nekas īpašs, pārskatāmajā nākotnē apvienība pie tik nopietniem panākumiem netiks. SC līdera Nila Ušakova taktiski veiklais gājiens – vēlēšanu priekšvakarā aicināt politiski klibās (to rādīja sabiedriskās domas aptaujas) Par Cilvēka Tiesībām Vienotā Latvijā (PCTVL) atbalstītājus balsot par SC – iezīmēja noteiktas vēlētāju daļas politisko monolītumu, taču monolītumu ar laika degli. Pieprasījums pēc krievu šovinismā (Krievija pāri visam!) bazēta politiska spēka zināmā Latvijas pilsoņu daļā ir saglabājies. Šiem SC vēlēšanu dienas atbalstītājiem, kuru "gaišzilais sapnis" ir Rīgas guberņa (teritorijas oficiālajam nosaukumam ir pakārtota nozīme) apvienība likusi vilties. Pie varas tā netika, un arī ar radikālām nostādnēm nacionālajos jautājumos nav nākusi klajā. Ideja eksistē, bet "augstos politiskajos plauktos" tai nav redzama atbalsta. Svarīgi, ka nav publiska, individuālas patērgāšanas pie alus kausa neskaitās – pat, ja tādas bijušas.

SC sevi pozicionēja kā internacionālistisks (šī vārda normālajā, nevis padomju izpratnē) sociāldemokrātiskas ievirzes politiskais spēks. Dzīve izrādījās samezglotāka. No SC pieteiktajiem deputāta amata kandidātiem pēc vārdiem un uzvārdiem kā latvieši bija identificējami krietni vairāk par trešo daļu. 29 deputātu vidū latvieši ir tikai daži – "iepriekšējā politiskajā dzīvē" ievērību guvušie.

Jau mēnešiem ilgi ir modē runāt par to, ka "Vienotības" galvenā problēma ir vienotības saglabāšana, un tas redzams, kā uz delnas. SC šī problēma ir pat nopietnāka, nekā "Vienotībai", vienkārši tā grūtāk pamanāma, jo tiek rūpīgi slēpta. Par spīti tautas gudrībai – uz kādu laiku īlēnu var noslēpt maisā.

Kur pēc trim gadiem SC nākamo Saeimas vēlēšanu sarakstam raus bērziņus, kārkliņus un citu kociņu lapiņas, pašlaik nav skaidrs. Vismaz pēc oktobra vēlēšanu kopainas ir skaidrs, ka SC caurmēra vēlētājs diezgan konsekventi svītrojis bērziņus un vilcis krustiņus kravcoviem. Un nav skaidrs, kas notiks ar SC, kad politiskā ampelmaņa Lindermana "brigādi" no viņu pašlaik uzurpētās politiskās nišas izstums patiešām nopietni vērā ņemami cilvēki.