Mazā sarkanā līnija

Atsakoties no savām vērtībām, ''Vienotībai'' draud TP vai Lemberga taka

''Ministru kabinets sastāv no ministru prezidenta un viņa aicinātiem ministriem'', – skaidra un vienkārša Satversme, kura atjaunotajā Latvijā nekad nav tikusi ievērota, un arī tagad ''Vienotība'' pat necenšas izlikties, ka šis princips varētu būt svarīgs. Svarīgs ne tikai tādēļ, ka tas ir pamatlikums, bet arī tādēļ, ka tā ievērošana ļautu Valdim Dombrovskim izveidot sakarīgu kabinetu.

Vienalga, ko viens vai otrs ''Vienotības'' pārstāvis klāsta intervijās, ir neiespējami noticēt, ka Dombrovskis pats no laba prāta būtu aicinājis Kristovski par ārlietu ministru, Auguli – par satiksmes, Mūrnieci – par iekšlietu, Ēlerti – par kultūras, Jurševsku – par labklājības, utt. Gandrīz vienīgais, kurš rādās esam paša Dombrovska gribēts, varētu būt Andris Vilks Finanšu ministrijā. Un laikam jāsaka ''Vienotības'' spicei par to liels paldies, ka vismaz šajā nozarē tā ļāvusi profesionālai kapacitātei dominēt pār visu pārējo.

Kāpēc ''Vienotība'' uzskata par iespējamu ar savu uzvedību tik brutāli mīdīt vēlētāju pilsoniskās dvēseles?! Īpaši jau tās, kuras sagādāja tās necerētās piecas sešas vietas, kas nodrošināja šīs apvienības, un nevis ''Saskaņas centra'' uzvaru. Lai saglabātu realitātes izjūtu, ''Vienotības'' vadoņiem varētu ieteikt pamēģināt iedomāties, kur un kas viņi būtu, ja šie vēlētāji pēdējā brīdī nebūtu nolēmuši tomēr izsniegt šo uzticības kredītu.

Atbilde varētu būt vienkārša – tāpēc, ka arī ''Vienotības'' vadībā nokļuvuši nevis politiķi, bet latvieši, kuru mentalitātes īpatnības raksturojuši daudzi – no Merķeļa un Kaudzīšbrāļiem līdz Skalbem, Hermanim un Matīsai.

Un, ja ''Vienotība'' nespēs atgriezties pie vērtībām, kuru dēļ to tik kuplā pulkā ievēlēja Saeimā – pie Dombrovska darba (nevis Kristovska jaunā lidojuma vai izsvītrotās Mūrnieces neaizvietojamības), pie tiesiskuma (nevis izlikšanās, ka Vilnīša klātesamība KNAB joprojām ir iespējama, vai ka Bendrātes gadījums neko nenozīmē) un pie Latvijas valsts nākotnes (nevis katra paša nodarbinātības un interešu grupu izdzīvošanas) mērķa, tad taisnība izrādīsies tiem, kuri prognozēja, ka, uzvarējusi vēlēšanās, ''Vienotība'' sajuks prātā un beigs būt pie varas tikpat ātri un skumji kā iepriekšējā sasaukuma uzvarētāja Tautas partija (TP). Un, ja TP vismaz atrada kompāniju pēdējai gaitai, tad ''Vienotība'' ies viena – sašķelta, bez attapīgākajiem biedriem, kuri jau būs atstrādājuši (kā trāpīgi izteicās deputāte Bendrāte) savas vietas nākamās koalīcijas partijās un amatos.

Atliek vien cerēt, ka viss nav tik vienkārši. Ka pie vainas nav nācijā ģenētiski ieprogrammēta nespēja pacelties pāri personīgajam labumam un kaimiņa skaušanai, bet tomēr atsevišķu konkrētu cilvēku cūcības un ''dīli'' [darījumi, vienošanās – red.] un, protams, arī stulbums.

Ja viss ir sarežģītāk, tad jautājums ir par slavenajām ''sarkanajām līnijām''. Gan pavisam privātām, gan kopīgām attiecīgajai partiju grupai. Un nevis jautājumos, par cik procentiem pacelt PVN vai nolaist pabalstus, bet gan tajos – t.s. reālpolitiskajos. Piemēram, vai valdības veidotājs Dombrovskis ir vispār spējīgs novilkt jebkādu sarkano līniju attiecībā uz Mūrnieci. Atliek ļoti cerēt, ka tikai slima suņa murgos var rādīties situācija, kurā Lembergs ietirgo Vilnīti par to, lai Mūrniece paliktu amatā, jo viņas vadībā iekšlietu sistēma strādā tā, kā Lembergam patīk. Ka nebūs ilgi jāgaida, līdz Voinu nomainīs Kviesītis (!).

Vai attiecībā uz politisko tirgu vispār. Vai Dombrovskim ir vismaz aptuvens priekšstats, cik daudz ''Vienotības'' partijās ir bendrātveidīgo vai augstāka līmeņa aģentu, kuri to vai citu iemeslu dēļ uzskata Lembergu par goda vīru un neies viņam acīs spļaut… Vai tiešām Štokenbergam bija jāiet spiest Lemberga roka, lai pretendētu uz tieslietu ministra amatu?! Visu cieņu Ēlertei par ierosinājumu likvidēt slēgtos balsojumus, bet tajā ''Vienotībā'', kas kļuvusi redzama pēc vēlēšanām, šis priekšlikums nekad negūs atbalstu…

Beigu galā visiem neaptēstajiem ideālistiem par brīdinājumu – paskatieties uz Lolitu Čigāni! Ja negribi, lai tevi nolej ar mēsliem, jauniņais, turi muti! Ja būtu runa par politiskajiem konkurentiem, lakatu stāsts tiktu izvilkts pirms vēlēšanām, nevis tagad, kad Čigāne vienīgā (!) no ''Vienotības'' atļāvās paust adekvātu viedokli par Kurzemes Radio īpašniekiem.

Ja šī valdība vispār notiks, tā būs Lemberga valdība, ar ko var apsveikt visus Kurzemes lembergistes uzticamos dzimtzemniekus. Kad pienāks brīdis Lembergam būtiskiem ekonomiskiem lēmumiem, kuri, ļoti iespējams, būs pretrunā ar neatkarīgās Latvijas Republikas drošības, normālas attīstības vai citiem mērķiem, tad šī valdība kritīs. Ja vien, protams, tajā brīdī ''Vienotība'' nebūs demoralizēta jau arī savā skaitliskajā vairākumā.