Ceturtdaļai deputātu var būt problēmas ar latviešu valodu

Urbanovičs: viņiem būs jātiek galā ar latviešu valodas problēmām visātrākajā veidā

Valsts valodas centrs (VVC), iepazīstoties ar nākamajā parlamentā iekļuvušo deputātu sniegto informāciju Centrālajai vēlēšanu komisijai par valsts valodas prasmes pašvērtējumu, secinājis, ka aptuveni 25 deputātiem jaunā Saeimas sasaukuma deputātiem var būt problēmas ar latviešu valodas nepārvaldīšanu augstākajā līmenī, piektdien raksta "Neatkarīgā".

Kā liecina statistikas dati par ievēlētajiem kandidātiem, 69 tautas kalpi atzīmējuši, ka viņiem latviešu valoda ir dzimtā. Kā noskaidroja Ir.lv, trīs jaunās Saeimas deputāti norādīja, ka valsts valodu viņi zina teicami, viens, ka ļoti labi. 11 deputāti atzīmējuši, ka latviešu valodu pārvalda brīvi. 12 jaunievēlētās Saeimas deputāti savukārt atzīmējuši, ka valodu pārzina labi. Savas valodas zināšanas sarunvalodas līmenī norādījis “Saskaņas centra” deputāts Valērijs Kravcovs. Savukārt trīs tautas  kalpi no SC – Mihails Zemļinskis, Vladimirs Nikonovs un Aleksandrs Jakimovs – norādījuši, ka latviešu valodu zina apmierinoši.

SC līderis Jānis Urbanovičs apliecina, ka frakciju „sēdes „Saskaņas Centram” notika un notiks latviešu valodā”. Jautāts, vai frakcijas biedriem nebūs problēmu saprast, viņš atsaka, ka „viņiem būs jātiek galā ar latviešu valodas problēmām visātrākajā veidā, citādi viņi nevarēs būt deputāti”. Mēs jau esam visu konstatējuši un strādājam pie šī jautājuma, viņš sacīja. Tomēr sīkāk Urbanovičs atteicās paskaidrot, bet tiekot strādāts atšķirīgi Valsts valodas centram, „kuri izplata baumas un visu ko medijos paziņo”. Viņiem vajadzētu „nevis baumot un ziņot, bet uzrunāt šos konkrētos, centra prāt, „klibos” deputātus.

Kā raksta “Neatkarīgā”, iepriekšējā Saeimā valodas nezināšana neesot bijusi tik liela problēma, jo pirms četriem gadiem deputātu kandidātiem pirms vēlēšanām bija jāuzrāda augstākās pakāpes valsts valodas prasmes apliecība. Tagad šī norma ir svītrota un vienīgā prasība ir pašnovērtējums.

Valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis Ir.lv paskaidro, ka no 1. septembra spēkā stājušies Ministru kabineta noteikumi par to, ka Saeimas deputātiem darbā valsts valoda jālieto pašā augstākajā līmenī. Tas nozīmē, ka cilvēks valodu prot tik pat kā dzimto.

Kursītis uzskata, ka valoda būtu jāprot tādā līmenī, lai varētu analizēt likumprojektus, taču ja tos nevar „bez drauga palīdzības”, attiecīgais deputāts var kļūt „vieglāk vadāms” un „ietekmējams”.  Tā kā „likums nepiespiež deputātus runāt”, Kursītis prognozē, ka „tie, kuri sliktāk pārvalda valsts valodu, tie arī nerunās”, ko apliecinot dati par iepriekšējo Saeimu, kur „noteikts skaits deputātu nerunājis visus četrus gadus”.

„Mēs piedalīsimies komisiju sēdēs un sekosim tam, vai deputāti zina latviešu valodu un māk to lietot. Ja samērīgā laikā nebūs nekādu panākumu vai deputāti vienkārši nerunās, rakstīsim lūgumu Saeimai, lai izdod administratīvai sodīšanai," presē skaidrojis Kursītis. VVC valodas nepratējus var sodīt ar naudas sodu no 25 līdz 50 latiem pirmo reizi, ja pieķer atkārtoti latviešu valodas nelietošanā, naudas sods ir no 100 līdz 200 latiem.